Aptauja: Gandrīz puse uzņēmumu nezina par prasību pārvaldīt sankciju riskus 0
Lai arī jau 1. maijā ir stājusies spēkā prasība vairākām komersantu kategorijām izveidot iekšējo kontroles sistēmu sankciju risku pārvaldīšanai, 43,8% uzņēmumu par šādu normu iepriekš neko nav dzirdējuši, liecina Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas “Tildes Jumis” veiktā aptauja.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) noteiktajām personām, kuru vidū ir ārpakalpojumu grāmatveži, nodokļu konsultanti, nekustamo īpašumu eksperti, auto tirgotāji, dārgmetālu tirgotāji un citi, jau iepriekš bija jābūt izveidotai iekšējās kontroles sistēmai.
No 1. maija tā ir jāpapildina ar vēl vienu jaunu sadaļu par sankciju riska pārvaldīšanu. Prasības mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošos starptautisko un nacionālo sankciju riskus.
Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.
Aptaujājot 347 dažādu nozaru mazos, vidējos un lielos Latvijas uzņēmumus, noskaidrots, ka visas likuma grozījuma prasības pirms noteiktā termiņa ieviesuši vien 4,3% komersantu. Vēl nepilna piektdaļa apgalvoja, ka paspēs visus procesus sakārtot līdz 1. maijam.
Savukārt pārējām trim ceturtdaļām uzņēmumu ar likuma grozījumu prasību iedzīvināšanu klājies vājāk: 28,8% strādā pie iekšējās kontroles sistēmas uzlabojumiem, tomēr prognozē, ka negūs visu paveikt laikā, bet vēl 43,8% respondentu tikai aptaujas laikā pirmo reizi izdzirdēja par šādu prasību un vēl neko nav darījuši tās ieviešanai.
“Tildes Jumja” biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš skaidro, ka uzņēmumiem, kuros vadošo darbinieku atbildības sfēras bieži vien pārklājas un tādēļ gadās palaist garām kādu jaunu likuma prasību, dzīvi varētu atvieglot kvalitatīva grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja piesaistīšana.
Tā kā arī uz grāmatvedības uzņēmumiem attiecas likuma prasība par sankciju risku pārvaldīšanu, tie var informēt klientu par jaunajām prasībām un varbūt pat palīdzēt izveidot kontroles sistēmu.
“Taču jāuzsver, ka šādu palīdzību drīzāk varētu sagaidīt no augsti kvalificētiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, kuri bieži vien piedāvā konsultācijas ne tikai ar grāmatvedību saistītos jautājumos,” norāda V. Slaidiņš.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājās spēkā jau 2018. gada 12. jūlijā, bet iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai vai integrēšanai esošajā kontroles sistēmā tika dots laiks līdz šā gada 1. maijam.
