Latvijas simtgades skandalozākais koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”
Latvijas simtgades skandalozākais koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”
Foto: Edijs Pālens/ LETA

Aptaujas dati liecina, ka teju pusei iedzīvotāju Latvijas simtgades programma devusi iespēju izjust lepnumu par savu valsti 57

Teju puse jeb 49% respondentu norādījuši, ka Latvijas simtgades programma ļāvusi izjust lepnumu par savu valsti, liecina pētījumu centra SKDS šogad septembrī veiktā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapa pēc Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas” pasūtījuma.

Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
“Ko tie okupanti dara klajā laukā? Kāpēc viņi nemaskējas? Kur ir tehnika?”
Lasīt citas ziņas

Kā šodien konferencē “No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva”, ko rīkoja LKA un Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades birojs, norādīja LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece Anda Laķe, 2019.gadā tā atbildējuši 46% respondenti.

Iepazīstinot ar pētījuma par Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējumu par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 1.decembrim rezultātiem, Laķe uzsvēra, ka darbā pētīta astoņu Latvijas simtgades programmas definēto mērķu sasniegšana, no kuriem viens bija valstiskuma vēstures un tā apziņas stiprināšana. Aptaujā 2019.gadā 35% respondentu, bet 2021.gadā 40% aptaujāto atzinuši, ka tika padziļināta izpratne un zināšanas par valsti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperti atzinuši, ka šim mērķim programmā ir ļoti augsta atbilstība, jo visdažādākā rakstura pasākumos tas bija izteikts. Savukārt pievienotā vērtība ir tas, ka par vēstures notikumiem tika runāts no cilvēciskā aspekta, nebija tikai politiskā un kara vēsture. Tāpat tika aktualizēti sarežģīti, kontroversāli jautājumi un mērķtiecīgi akcentēta mazākumtautību loma vēsturē.

Pēc Laķes paustā, otrs mērķis bija parādīt Latvijas kā nacionālās un eiropeiskas 21.gadsimta vērtības. 2019.gadā 29% iedzīvotāju un 2021.gadā 37% respondentu uzsvēruši, ka programma ļāva uzzināt, ka šajos gados savu simtgadi svin vairākas nacionālās institūcijas. Tāpat 21% respondentu 2019.gadā un 24% aptaujas dalībnieku 2021.gadā akcentēja, ka programma ļāva iegūt zināšanas par Latvijas valsts saikni ar citām Eiropas valstīm, sadarbību zinātnē, mākslā, ekonomikā un politikā.

Ekspertu ieskatā, šim mērķim bija plašs tvērums un ir vairāki spilgti rezultāti, tomēr nav bijusi fokusēta līnija, līdz ar to mērķis izpaudās kā caurviju aktivitāte. Tāpat pētījumā identificēta barjera, proti, citu valsts simtgades svinības veidoja komunikācijas šķēršļus un mazināja notikuma unikalitāti starptautiskajā vidē.

Pētniece norādīja, ka programmas mērķis bija arī komunicēt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un mantojumu. 2021.gadā 34% aptaujas dalībnieku norādīja, ka programma palielināja kultūras piedāvājuma daudzveidību.

Savukārt 26% aptaujas dalībnieku 2019.gadā un 32% iedzīvotāju 2021.gadā akcentēja, ka programma ļāva iepazīt līdz šim nezināmas vai neredzētas Latvijas kultūras un dabas vietas. 2019.gadā 23% respondentu un 2021.gadā 30% aptaujas dalībnieku uzsvēra, ka programma ļāva uzzināt par senām Latvijas tradīcijām.

Ekspertu vērtējumā, programmas saturā bija daudz aktivitātes, kas bija vērstas uz dabas un kultūras mantojuma aizsargāšanu un popularizēšanu. Tāpat šim mērķim bijusi pozitīva pievienotā vērtība – izvirzītais mērķis ļoti organiski iekļāvās programmas aktivitātēs.

Viens no programmas mērķiem bija centieni komunicēt Latvijas cilvēku sasniegumus. 2019.gadā 27% respondentu un 2021.gadā 35% aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka programma sniegusi informāciju par Latvijas iedzīvotāju, spilgtu personību sasniegumiem uzņēmējdarbībā, zinātnē, kultūrā māksla, medicīnā un citās jomās.

Laķe norādīja, ka viens no programmas mērķiem bija arī akcentēt atbildības uzņemšanos par sevi, ģimeni, kopienu un valsti. 26% aptaujas dalībnieku 2019.gadā un 32% respondentu 2021.gadā norādīja, ka programma rosināja apzināt savas dzimtas vai dzimtās vietas vēsturi. Savukārt 20% iedzīvotāju 2019.gadā un 24% respondentu 2021.gadā apliecinājuši, ka iegūtas jaunas zināšanas par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem un viņu sasniegumiem.

Lai gan eksperti atzinuši, ka mērķa akcentējums izpaudās fragmentēti un periodiski, tomēr tika stiprināta sabiedrības līdzdalība un tas, ka tā var izpausties ne tikai kampaņveidīgi, bet arī ikdienā.

Tāpat programmā par mērķi tika izvirzīts stiprināt jauniešu radošo iniciatīvu un piederību. Laķe atzīmēja, ka bijis liels norišu īpatsvars, kur jaunieši bija kā mērķa grupa. Latvijas skolas somas iniciatīva ir galvenais apliecinājums programmas fokusam uz jauniešiem. Tā bija viena no augstāk vērtētajām politiskajām iniciatīvām kultūras nozares pārstāvju vidē. Eksperti atzinuši, ka Latvijas skolas soma ir iniciatīva ar visaugstāko ilgtspējas potenciālu.

Pētniece norādīja, ka daudz ticis diskutēts par to, vai programmai ir izdevies radīt paliekošas Latvijas vērtības, tradīcijas un mākslas darbus. Laķe atzīmēja, ka diskusija bijusi par to, kas tiek saprasts ar vārdu “paliekošs” un kurā brīdī var runāt par norišu ilgtermiņa spēku.

2019.gadā 17% respondentu, bet 2021.gadā 22% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka programma ļāva iesaistīties jaunu tradīciju izveidē, savukārt 2019.gadā 32% iedzīvotāju un 2021.gadā 41% respondentu atzina, ka ļāva iepazīt Latvijas valsts simtgades programmā radītus mākslas darbus.

Ekspertu ieskatā, tika radīti spilgti jaundarbi, izceļot simtgades filmu programmu kā izcilu sasniegumu un nacionālās kino nozares izrāvienu. Mērķa pievienotā vērtība ir programmas vērtības un menedžments rosināja netradicionālu norišu uzsākšanu un aktivizēts kolektīvais radošums.

Astotais mērķis bija parādīt Latvijas valsti kā aktīvu starpvalstu un starpkultūru partneri. 18% iedzīvotāju 2019.gadā un 22% respondentu 2021.gadā norādīja, ka programma ļāva iepazīt starptautiskās un kultūras diplomātijas aktivitātes, kas veltītas Latvijas simtgadei.

Ekspertu ieskatā, dominēja atsevišķi spilgti kultūras un radošo sasniegumu reprezentācijas projekti, kā arī programma deva iespēju Latvijai sevi pārstāvēt kultūras diplomātijas aktivitātēs.

Rezumējot apkopoto informāciju, Laķe uzsvēra, ka Latvijas valsts simtgades programma ir skaidrās vērtībās bāzēta, fokusēta uz šo vērtību nostiprināšanu sabiedrībā un ar spēcīgu simbolos balstītu vēstījumu. Tāpat viņa atzīmēja, ka programmas ieviešana bija mērķtiecīga, izmantots oriģināls ideju un satura izplatīšanas modelis, kā arī nodrošināta visu tautsaimniecības sektoru iesaiste.

Turklāt, pēc pētnieces paustā, programma bija emocionāli, finansiāli un sociāli iekļaujoša, turklāt iedzīvotāji, organizācijas un kopienas apliecināja augstu pašiniciatīvu. Laķe arīdzan uzsvēra, ka sasniegt augstāku sabiedrības līdzdalību traucēja sabiedrības etniskā un sociāli ekonomikā nevienlīdzība, kas veido kompleksas barjeras.

SAISTĪTIE RAKSTI

Piecu gadu norisēm, ar Ministru kabineta rīkojumu tika piešķirti 31,75 miljoni eiro, no kuriem 1/3 no finansējuma tika novirzīti Latvijas skolas somas iniciatīvai.

LETA jau rakstīja, ka šodien tiešsaistē norisinājās Latvijas valsts simtgades programmas novērtējuma konference “No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
“Ko tie okupanti dara klajā laukā? Kāpēc viņi nemaskējas? Kur ir tehnika?”
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
Lasīt citas ziņas
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
Rostovskis: Naftas cenu griesti – jau iepriekš sagatavots, globāls plāns Krievijas piežmiegšanai
Saistībā ar draudiem valsts drošībai NEPLP anulē apraides atļauju “TV Rain” 36
Kuras ir trīs militāri spēcīgākas valstis pasaulē – Krievija ir to skaitā?
FOTO. Palīdzēt otram ir vieglākais darbs pasaulē! Prezidents ar kundzi godina sociālos darbiniekus
12:19
Rostovskis: Naftas cenu griesti – jau iepriekš sagatavots, globāls plāns Krievijas piežmiegšanai
12:00
FOTO. Tallinas ielas kvartālā apmeklētājus pulcē pirmais adventes tirdziņš 2
11:37
FOTO. Slavenības uzpošas Latvijas smalkākā vakarkleitu veikala svinībām un modes skatei
FOTO. Palīdzēt otram ir vieglākais darbs pasaulē! Prezidents ar kundzi godina sociālos darbiniekus
Stendzenieks: Daudzi valdības veidošanā gūst baudu, skatoties, kā nabaga Kariņš mokās
“Krievi paliek krievi! Parādās sarkanās kartītes!” Soctīklotāji par NEPLP lēmumu TV programmai “Doždj”
FOTO. Tallinas ielas kvartālā apmeklētājus pulcē pirmais adventes tirdziņš 2
Skatītāja jautājums: Kur palikuši kadirovieši? Skaidro Slaidiņš
Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Intriga ir kliedēta – partijas nosauc ministru kandidātus
Jautā skatītājs: Vai Latvijas karogs ar locekļiem arī būtu māksla? Komentē mākslas zinātniece
VIDEO. Pieķerti melos – prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālajā seriālā izmantots kadrs, kam nav nekāda sakara ar karalisko ģimeni
Vai būs kādas sekas tam, ja Polijā nokritusī raķete būs nākusi no Krievijas? 1
“Ceru, ka tiksim skaidrībā!” Viņķele komentē savu vakcīnu iepirkuma krimināllietu 22
APTAUJA. Vai pašvaldība var iejaukties kultūras iestāžu darbībā, nosakot, ko ļauts rādīt, eksponēt un ko ne?
Epidemiologs norāda, vai ir pamats domāt, ka tuvākajā laikā mūs apdraudēs bīstamāki Covid-19 paveidi
Jaunzeme nesaskata loģiku iecerētajā pārcelšanā uz FM
Amatpersona: Baidens pēc jaunā gada paziņos, vai kandidēs uz otro termiņu
Laikraksts: Aptuveni 20 Krievijas naftas tankkuģi nespēj pamest Melno jūru
Māris Antonevičs: Ja čurā uz galvas, tas nav lietus
ZZS rosina atcelt PVN kurināmajam un siltumenerģijas pakalpojumiem
Savākti 10 000 parakstu par autostāvvietu platuma palielināšanu
Jēkabpilī atklāj pieminekli Latvijas divdesmitā gadsimta ievērojamai personībai Itai Kozakevičai
Vai šodien gaidāma stipra snigšana?
Apjomīga Latvijas kino raža: visvairāk nomināciju Kairiša filmai “Janvāris”
FOTO. Jūrmala saposusies svētkiem – iedegta galvenā pilsētas egle, krāsainu lampiņu gaismā mirdz Dzintaru mežaparks