Ar aizliegumiem pīpēšanu neizskaudīsi: kā aromatizēto elektronisko cigarešu aizliegums ietekmē cigarešu kontrabandu 0
“Pīpēt jebko ir kaitīgi, taču pīpēšana tik ļoti bīstama, kāda tā ir šobrīd, nav bijusi. Tā noticis, pateicoties lēmumam par aromatizēto elektronisko cigarešu aizliegumu, jo līdz ar to ļoti daudzi cilvēki iegādājas preces nelegālajā tirgū, un to sastāvs un izcelsme ir nenosakāma,” laikrakstam “Kurzemes vārds” saka ““Open” radošā centra” dibinātājs Edijs Klaišis.
Biedrība “OPEN radošais centrs” aprīlī sāka kampaņu “Nesāc!”. Tās mērķis ir atturēt jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas. “Kāpēc es uzsāku kampaņu “Nesāc!” Tāpēc, ka ir šausmīgi daudz kampaņu par pīpēšanas atmešanu. Es nepazīstu nevienu, kurš būtu atmetis tāpēc, ka viņam kāds pateica – pīpēt ir kaitīgi! Neviens no cilvēkiem, kuri pīpē, nedomā, ka tas ir veselīgi. Mēs sakām nevis to, kas tev būs, ja pīpēsi, bet kā būs, ja nesāksi to darīt,” laikrakstam “Kurzemes vārds” pauž Edijs Klaišis.
“OPEN radošais centrs” interneta vietnē norādīts, ko cilvēks iegūst, nesākot pīpēt. Cita starpā minēts arī arguments, ka, nesākot pīpēt, nebūs jāmokās ar atmešanu. “Tikai 4-7% cilvēku, kas mēģina atmest paši, spēj to izdarīt uz visiem laikiem bez palīglīdzekļiem. 90% pīpētāju sāka pirms 18 gadu vecuma, un daudzi no viņiem nebija plānojuši to turpināt.”
Bet ja nu atmest nesanāk?
Kurš smēķētājs gan nezinās slaveno Marka Tvena teicienu: “Atmest smēķēšanu – kas gan var būt vienkāršāk! Esmu to darījis jau simtiem reižu…” Taču ko darīt, ja cilvēks patiesi vēlas atbrīvoties no šī postošā ieraduma, bet nesanāk?
Kā iepriekš LA.LV norādīja Beztabakas Produktu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Emīls Ozoliņš, talkā var nākt tabakas aizstājējprodukti.
“Apzinoties, ka atbilstoši jaunākajiem pētījumiem e-cigaretes, visdrīzāk, ir par kārtu mazāk kaitīgas veselībai salīdzinājumā tradicionālajām cigaretēm, valstij būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu to cilvēku, kuri negrib vai nevar atmest tradicionālo smēķēšanu, pāreju uz būtiski mazāk kaitīgiem produktiem,” tā Ozoliņš.
Ir valstis, kurās pret pīpēšanu pavisam oficiāli cīnās ar veipu palīdzību. Piemēram, Lielbritānijas, Kanādas un Jaunzēlandes oficiālā pozīcija ir, ka nikotīna tvaicēšanas produkti ir “būtiski mazāk kaitīgi”, kā tradicionālās cigaretes un ir efektīvs līdzeklis to smēķēšanas atmešanai (Jaunzēlandes e-cigarešu regulējums). Savukārt Lielbritānijas valdība pirms pāris gadiem nolēma smēķētājiem piešķirt līdz pat vienam miljonam bezmaksas veipošanas jeb e-cigarešu sākuma komplektus (par to var izlasīt Lielbritānijas oficiālajā vietnē).
Kā uzsvēra toreizējais Lielbritānijas veselības ministrs Nīls O’Braiens, šī pieeja fokusējās uz “palīdzēšanu cilvēkiem atmest, nevis aizliegumu noteikšanu”. Tādu pat politiku no šā gada sākuma nolēmusi piekopt arī Jaunzēlande, kura 2025.gada pirmajā nedēļā piegādāja bezmaksas veipošanas starta komplektus smēķēšanas atmešanas dienestiem visā valstī.
Aizliegumu vietā kontrabanda
Vai aizliegumi palīdzēs? Visticamāk, nē. Edijs Klaišis “Kurzemes vārdā” pauž: “Aizliegumi nekad, nevienos laikos nav darbojušies. Esmu politiķiem uzdevis jautājumu – nosauciet man vienu piemēru, kad aizliegums ir darbojies? Nav tādu piemēru. Ja aizliedz alkoholu tirgot, vai cilvēki vairs nedzer? Viņi vienkārši veido krājumus.”
Nav noslēpums, ka jebkurš aizliegums, ja vien tā īstenošana netiek ļoti stingri uzraudzīta, paver durvis kontrabandai un pārbaudītu produktu vietā valstī plūst iekšā nekvalitatīvi, apšaubāmas izcelsmes ražojumi. Kā pērn nacionālā kontrabandas problemātikas forumā “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” norādīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, šie lēmumi par aizliegumiem ir pareizi, bet tie ir pārāk populistiski, jo nav pretim nolikti kontroles mehānismi.
“Ne Valsts policijai, ne VID nav nekādi citi instrumenti iedoti, vienkārši mēs aizliedzam veselu produktu kategoriju, vienkārši aizgrūžam nelegālajā tirgū. (..) Tas ir sāpīgi, es uzskatu to tiešām par populistiski pieņemtu lēmumu, jo nav nekādu kontroles mehānismu,” kontrabandas problemātikas forumā pauda VID ģenerāldirektore.
Lai arī Latvijā aizliegts pievienot aromatizētājus elektroniskajām cigaretēm (izņemot ar tabakas garšu), tās joprojām nonāk mūsu valstī. Pirms šī aizlieguma stāšanās spēkā publiski izskanēja, ka elektronisko smēķēšanas ierīču produktu nelegālais tirgus ir aptuveni divas reizes lielāks kā tradicionālo cigarešu nelegālie tirgi. Ja tradicionālo cigarešu nelegālais tirgus bija 8-15%, tad e-cigaretēm tas ir aptuveni 28 – 30% liels. Pagaidām nav zināms, kā jaunie aizliegumi ietekmējuši nelegālā tirgus apjomus, taču, visticamāk, tie ir auguši.
