Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pašlaik sabiedrībā valda neziņa galvenokārt par to, kāds būs īpašuma nodoklis un kam tas būs jāmaksā.”
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pašlaik sabiedrībā valda neziņa galvenokārt par to, kāds būs īpašuma nodoklis un kam tas būs jāmaksā.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

“Tikai 2021. gada nogalē – dažus mēnešus pirms kadastrālo vērtību stāšanās spēkā – sabiedrībā uzzinās, kāds nodoklis viņus sagaida!” Saruna ar Tieslietu ministru Bordānu 5

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Piederība Jaunajai konservatīvajai partijai Tieslietu ministram Jānim Bordānam ir likusi cīnīties ne tikai par Ekonomisko lietu tiesas izveidošanu, bet arī mesties kaujās nekustamā īpašuma nodokļu politikas frontē. Ko šīs aktivitātes varētu nozīmēt Latvijas sabiedrībai, sarunā ar ministru centās noskaidrot “Latvijas Avīzes” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 40
18 stundas
Lasīt citas ziņas

Kad stājāties ministra amatā, paudāt apņēmību ieviest ekonomisko lietu tiesas. Toreiz tiesneši jums iebilda – tādas neesot vajadzīgas. Bet tagad ir pieņemts lēmums, ka tādas jāveido. Kā to panācāt?

Ministrijā ne brīdi neesam šaubījušies par šīs idejas lietderību. Gatavojot likumprojektu, vienlaikus pievērsāmies šīs idejas ieviešanas praktiskajiem pasākumiem. Ļoti īsā laikā Tiesu administrācijai izdevies nodrošināt šīs jaunveidojamās tiesas ar labiekārtotām telpām. Tāpat esam izsludinājuši tiesnešu kandidātu pieteikšanos.

Viens no savulaik izskanējušajiem iebildumiem bija par to, ka mums trūkst tādas specializācijas tiesnešu. Kuri tad tagad var pieteikties?

Pieteikties var cilvēks, kurš jau pašlaik strādā par tiesnesi, un var arī tāds, kurš nekad nav bijis tiesnesis, bet viņam ir uzkrāta pieredze kādā citā ar tieslietām saistītā jomā. Šiem cilvēkiem būs iespēja pašiem piedalīties Ekonomisko lietu tiesas veidošanā un vienlaikus nodrošināta arī iespēja papildināt zināšanas.

Pašlaik jauns diplomēts jurists pēc augstskolas sāk strādāt par sekretāru tiesas sēžu zālē vai par tiesneša palīgu, un tā gadiem ilgi, kamēr no kādas rajona tiesas aiziet pensijā. Kādreiz varbūt tā šķita laba prakse.

Pašlaik tā vairs nešķiet. Šī ir viena no manām iecerēm – juridisko izglītību tikko ieguvis jauns cilvēks iegūst vispusīgu profesionālo un dzīves pieredzi un kādā dzīves posmā sāk savu karjeru, izvēlēdamies strādāt par tiesnesi.

Vai ar šo piedāvājumu jūs gribat reformēt līdzšinējo praksi, proti, tiesnesi ievēl un Saeima apstiprina viņu amatā uz mūžu? Bet, šķiet, jūs nemaz negribat, ka viņi strādā visu mūžu. Varbūt tāpēc tiesneši pretojās šīm reformām?

Nē, tā gluži nav. Aptaujājot tiesnešus, ceturtā daļa atzina, ka apsvērtu iespēju strādāt arī specializētajā tiesā.

Ko, izveidojot šīs ekonomisko lietu tiesas, iegūs sabiedrība?

Par ko pašlaik žēlojas investori – ne tikai ārzemju, bet arī pašmāju? Par to, ka daļa viņu noslēgto līgumu būtībā ir tukši papīri! Par šo līgumu sagatavošanu viņi ir samaksājuši advokātiem krietnu atlīdzību. Bet, tiklīdz ar šiem līgumiem uzņēmēji spiesti vērsties tiesā, lai izšķirtu kādu strīdu, tā atklājas, ka tiem nav nekādas nozīmes.

Tiesneši taisa spriedumus, balstoties uz pavisam citiem principiem, nesaistītiem ar uzņēmējdarbību un to jomu, kurā konkrētais uzņēmējs strādā. Ceru, ka ekonomisko lietu tiesas izveidošana palīdzēs novērst šo pretrunu.

Diemžēl politiķi bieži atbalsta tādu lēmumu, kurš viņiem šķiet pats drošākais un kurš ir vismazāk saistīts ar risku pašiem zaudēt amatu. Iznākumā viss stāv uz vietas, sabiedrībai nekādu ieguvumu nav. Bet tā nedrīkst būt, tāpēc arī piedāvāju tieslietu sistēmas pārbūvi visos līmeņos.

Jau pirms gada paziņojāt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatos jānāk jauniem cilvēkiem. Arī šim jūsu priekšlikumam bija liela pretestība. Vai bija vērts tā pūlēties?

Noteikti bija tā vērts. Un esmu gandarīts, ka pūliņi vainagojušies ar rezultātu. Pašlaik mums ir pilnīgi cita līmeņa Augstākās tiesas priekšsēdētājs, cilvēks ar vēlmi uzlabot tiesu darbu, kurš nācis no akadēmiskajām aprindām, vienlaikus ar pieredzi uzņēmējdarbībā.

Un mums ir ģenerālprokurors, kurš pārzina prokuratūras darbību un kurš citstarp nupat strādājis arī par tiesnesi. Tiesām un Ģenerālprokuratūrai līdz šim bijušas īpašas attiecības, diemžēl nereti ne tās vislabākās. Iznākumā bieži tiesu spriedumi tikuši nevajadzīgi pārsūdzēti, izšķiežot laiku, spēkus un valsts budžeta naudu. Ceru, ka ar jaunā ģenerālprokurora atnākšanu stāvoklis šai ziņā uzlabosies.

Ar Juri Stukānu citstarp esam vienisprātis, ka pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas šogad sāktais un Valsts kontroles veiktais Ģenerālprokuratūras audits ļoti veiksmīgi sakrīt ar Stukāna kunga ienākšanu prokuratūras vadībā un būs stiprs pamats, uz kā pārbūvēt prokuratūru.

Pašlaik darba kārtībā ir jūsu priekšlikumi reformēt nekustamā īpašuma nodokļa politiku, atbrīvojot no nodokļa maksājumiem tā dēvētos primāros mājokļus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro. Arī pret tiem iebilst. Tie rada iespaidu, ka ejat pretī galvenajai politiskajai straumei, iespējams, arī finanšu interesēm. Vai tā ir?

Redziet, es jau esmu ne tikai tieslietu ministra amatā. Vienlaikus esmu arī valdošo koalīciju veidojošās lielākās politiskās partijas priekšsēdētājs. Jaunā konservatīvā partija, kuru es pārstāvu, īsteno arī savu ekonomisko politiku. Tāpēc ir arī šie priekšlikumi reformēt nekustamā īpašuma nodokļa politiku.

Tām īpašumu kadastrālajām vērtībām patiesībā ir ļoti pakārtota nozīme. Man pat šķiet, ka tieslietu ministram tās vispār nebūtu jāapspriež. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijas iedzīvotāju lielāko daļu tās neuztrauc.

Uztrauc nekustamā īpašuma nodoklis, kas, ceļoties īpašumu kadastrālajam novērtējumam, kļūtu tāds, ka viņi to nespētu samaksāt. Tāpēc būtu jāapspriež, kā novērst nodokļa celšanos. Diemžēl pašlaik tiek mēģināts pretstatīt dzīvojamā fonda un peļņas īpašumu īpašniekus, lai jebkādas sarunas par šo nodokli novestu strupceļā.

Es ļoti šaubos, vai, atbrīvojot no nodokļa tā dēvētos primāros mājokļus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, pašvaldībām varētu radīt pārlieku lielus caurumus to budžetos, ņemot vērā, ka ienākumu lielāko daļu tām veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Piemēram, ja no Aizputes iedzīvotājiem vietējā pašvaldība nepaņems tos dažus tūkstošus nodokļa naudas, nekas ārkārtējs nenotiks. Tā nauda paliks turpat tajā pašā pilsētā, tikai vietējo iedzīvotāju kabatās. Ar nodokli neapliekamais minimums, ko pašlaik piedāvājam, jau sen ir ieviests mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs. Bet tas nekavē ekonomisko attīstību.

Kā jau sacīju, partijai, kuru es pārstāvu, ir sava ekonomiskā politika, kas atšķiras no citu partiju piekoptajām. Pirmkārt, primārā mājokļa īpašnieki, viņu ģimenes jāatbrīvo no šā nodokļa maksājumiem. Otrkārt, recesijas laikā nedrīkst pacelt nodokli arī peļņas īpašumiem. Mums nav galvenais pašvaldības budžets un nodokļu iekasēšana.

Mums galvenais ir iedzīvotāju sajūta, ka viņi savās mājās var dzīvot drošībā. Esmu pārliecināts, ka to iztrūkumu, ko dažām pašvaldībām varētu radīt nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums, atsvērs ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa.

Jūs sakāt, ka recesijas laikā uzņēmējiem nodokli nedrīkst paaugstināt. Bet ja kadastrālās vērtības ceļas divas, trīs un vairāk reižu, tad taču, likmēm nemainoties, celsies arī nodoklis?

Jaunās kadastrālās vērtības nestāsies spēkā, kamēr netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa politika.

Spriežot pēc plašsaziņas līdzekļos līdz šim paustā, jūsu priekšlikumus neatbalsta pašvaldības, darba devēju organizācijas, nekustamo īpašumu izīrētāji un citi. Vai vispār kāds atbalsta?

Pēdējā laikā arī citas politiskās partijas sākušas paust līdzīgu nostāju. Piemēram, “Attīstībai/Par” runā par neapliekamo minimumu, tiesa, 40 000 eiro apmērā. Arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš teic, ka vispirms vajag pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli, kas sakrīt ar mūsu partijas pausto nostāju.

Diemžēl par jaunām idejām mēs sākam domāt un spriest tikai tad, kad tās ir kāda noliktas priekšā, un no spēka pozīcijām. Tāpēc arī tika publicētas šīs jaunās īpašumu kadastrālās vērtības, lai politiķi uzskatāmi redzētu, kādas būs sekas. Mēnesi pirms publicēšanas biju pie finanšu ministra un ministrijas darbiniekiem, kuriem demonstrēju, kas mūs sagaida, nodokļa politiku nemainot. Reira kungs, šķiet, to saprata.

Pretējā puse jau gan runā tikai par citām nodokļa likmēm, nevis par neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā!

Pagaidām tās ir tikai runas. Nekādu konkrētu priekšlikumu jau nav! Kad šā gada aprīlī valdības sēdē pirmoreiz tika spriests par nodokļiem un iespējamiem grozījumiem, ne Finanšu ministrijas, ne Ekonomikas ministrijas pārstāvji nekustamā īpašuma nodokli pat nepieminēja. Arī vēlāk nevienam nebija nekādu priekšlikumu.

Bet vai tad Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā Zakatistova kunga vadībā par to nespriež jau kopš pagājušās vasaras?

Apspriedes bija. Bet nebija nekādu priekšlikumu. Bija aizbildināšanās ar to, ka, lūk, neesam redzējuši jaunās īpašumu kadastrālās vērtības. Kad būs tās, tad tikai varēsim spriest par nekustamā īpašuma nodokli. Kad tagad tās ir publiskotas, finanšu ministrs paziņo, ka tagad mums esot gadu ilgs laiks, lai izdomātu, kāds un kam būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

Tas nozīmē, ka tikai 2021. gada nogalē – dažus mēnešus pirms kadastrālo vērtību stāšanās spēkā – sabiedrībā uzzinās, kāds nodoklis viņus sagaida. Es to nosauktu nekā citādi kā par blēdību. Jā, viedokļi var būt atšķirīgi. Bet, ja ir patiesa vēlēšanās atrast problēmas atrisinājumu, tad būtu vēlams, kā saka, spēlēt ar atklātām kārtīm.

Jūs iestājaties par īpašumu taisnīgu novērtējumu – atbilstoši to vērtībai un no tiem gūstamajam labumam. Vai ar pašreizējiem vērtēšanas paņēmieniem Valsts zemes dienests vispār ir spējīgs sniegt tādu novērtējumu, lai par ļoti dārgiem īpašumiem to īpašniekiem būtu jāmaksā krietni lielāks nodoklis nekā par pieticīgām summām celto māju īpašniekiem? Piemēram, bijušā “Parex bankas” baņķiera Viktora Krasovicka ģimenei piederošā “Villa Marta” – vienam no vislepnākajiem īpašumiem Latvijā, kura vērtība tirgū tiek lēsta vismaz 30 miljonu eiro apmērā, jaunā kadastrālā vērtība tik un tā būtu vien 17% apmērā no tā vērtības tirgū. Un otrādi – piemēram, 119. sērijas daudzstāvu dzīvojamiem namiem, biroju ēkām jaunās kadastrālās vērtības ir lielākas nekā to vērtība tirgū. Kur tad būs jūsu sludinātais taisnīgums?

Pieļauju, ka 20% prognozēto vērtību ir kļūdainas. Valsts zemes dienestam ir uzdots maksimāli sakārtot tās. Nekad jau nebūs tā, ka kadastrālais novērtējums pilnīgi precīzi sakritīs ar vērtību tirgū. Kaut kādas svārstības būs vienmēr, ņemot vērā, ka Valsts zemes dienests īpašumus dabā neapseko.

Diemžēl aizvadītajos trijos gados Valsts zemes dienestā nav rīkotas konsultatīvās sanāksmes ar nekustamo īpašumu tirgotājiem, vērtētājiem, zemes ierīkotājiem. Tāpēc jau ir šīs kļūdas, kas tagad noteikti būs jālabo. Tādu uzdevumu esmu devis.

Vienlaikus Valsts zemes dienests, nosakot kadastrālās vērtības, par izejas punktu var ņemt vērā notikušus darījumus, t. sk. vērtējot, piemēram, šo slaveno “Villa Marta”. Lai gan plašsaziņas līdzekļos ir izskanējušas runas par tā vērtību 15 vai 30 miljonu eiro vērtībā, tādu darījumu realitātē nav bijis. Pat tuvu tam ne. Attiecīgi vērtējums “Villai Marta” noteikts, balstoties uz reāli notikušiem darījumiem, un prognozētā vērtība būs četras reizes augstāka nekā pašreizējā.

Labot kļūdas bijis uzdots arī jūsu priekšgājējiem tieslietu ministra amatā. Par to jau dzirdam vismaz gadus desmit, tikai vezums nekust ne no vietas!

Nākamajā valdības sēdē tiks lemts par Vitas Narnickas apstiprināšanu Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā. Par viņu esmu dzirdējis tikai vislabākās atsauksmes. Tāpēc ceru, ka ar viņas atnākšanu iestādē būs labas pārmaiņas.

Atgriežoties pie kadastrālajām vērtībām un jūsu pieminētajām neatbilstībām, varu vien piebilst, ka galvenā problēma tik un tā ir un paliek nekustamā īpašuma nodoklis. Ja tā būs atrisināta, tad taisnīgumam būsim krietni tuvāk nekā esam pašlaik. Pašlaik sabiedrībā valda neziņa galvenokārt par to, kāds būs īpašuma nodoklis un kam tas būs jāmaksā. Mūsu politiķu atbildība ir iespējami ātrāk kliedēt šo neziņu, ieviešot skaidrību.

Ja no 2022. gada būs spēkā jaunās kadastrālās vērtības, kas notiks ar iedzīvotājiem, kuru daudzstāvu dzīvojamie nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, kuru viņi piespiedu kārtā spiesti nomāt?

Mums ir iecerētas reformas arī šajā jomā. Jau ir sagatavots likumprojekts, kas regulēs piespiedu nomas maksas apmēru. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vienlaikus atrodas Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts.

Likumprojektu par piespiedu nomas maksas apmēru esmu mazliet piebremzējis jau minēto nodokļu jautājumu neskaidrību dēļ. Mēģinot ievērot Satversmes tiesas spriedumu un vispārējās tiesas spriedumus piespiedu nomas lietās, kur nomas maksa noteikta 6% un pat 7% apmērā, un izlavierēt starp tiem, pašlaik likumprojektā nomas maksa noteikta 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Tomēr, manuprāt, arī šie 4% ir par lielu. Ja valdība atbalstīs mūsu priekšlikumu, kas paredz dzīvojamās apbūves zemei samazināt nekustamā īpašuma nodokli no 1,5% uz 0,3%, tad tas ļautu šo nomas maksu 4% vietā noteikt ne augstāk par 2,8%.

Jāatzīst, mani pārsteidz, kāpēc Satversmes tiesas tiesneši savos spriedumos, manuprāt, balstījušies uz dzīves apstākļiem, kādi pašlaik ir nevis Latvijā, bet, piemēram, Zviedrijā vai citā ienākumu ziņā turīgā valstī.

Dzīvokļu īpašniekus ienākumu ziņā nevar salīdzināt ar pašreizējiem zemes īpašniekiem, kuru starpā ir firmas, kas šo zemi pārpirkušas. Satversmes tiesas tiesneši skatās uz šiem zemes īpašniekiem kā uz normālu kapitāla aizdevēju. Bet tā jau nav! Viņi neko nav aizdevuši. Viņi šajos īpašumos neko nenodrošina, tikai iekasē naudu no iedzīvotājiem.

Tagad iznāk, ka Satversmes tiesas tiesneši mēģina nodrošināt šiem pārpircējiem ienesīgu biznesu. Uzskatu, ja zemju īpašniekiem ir zaudējumi, viņi var pārdot par zemu cenu zemi dzīvokļu īpašniekiem un “būt brīvi”. Es ceru, ka soli pa solim atrisināsim arī šo sāpīgo problēmu.

Kad iedzīvotājiem būs skaidrība par nodokļa maksājumiem?

Sestajā augustā Ministru kabinetā ir iesniegts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Vienlaikus Saeimā ir iesniegts Jaunās konservatīvās partijas priekšlikums par kadastrālo vērtību iesaldēšanu līdz 2026. gadam. Protams, šo gadskaitli var mainīt, ja pieņemam tādu nodokļa politiku, kas apmierina sabiedrību.

Jo ātrāk mēs vienosimies par nodokļa atcelšanu iedzīvotājiem par primāro mājokli un nodokļu optimizēšanu komersantiem, jo ātrāk ieviesīsim jaunās kadastrālās vērtības. Tad arī būs skaidrība.

No teiktā varam saprast, ka, par spīti kritikai no visām pusēm, jūs no savām pozīcijām neatkāpjaties, vai tā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Protams, ne. Pie kritikas esmu jau pieradis. Kad kritizētāji beidz kritizēt, tad bieži vien atklāju, ka viņi pamazām sāk runāt par to pašu, uz ko es esmu aicinājis. Esmu pārliecināts, ka arī šoreiz man būs sabiedrotie. Ja nebūs no politiķu vidus, tad būs no sabiedrības un uzņēmēju loka.

Vai jūsu spēks ir idejas vilkmē vai varbūt mājienos pamest koalīciju, ja tā netiek īstenota?

Nē, koalīcijā es vēlos būt un panākt rezultātu. Varbūt tas pat ir labi, ka mani sabiedrotie nāk nevis no koalīcijas, bet no ārpuses.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 40
18 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 27
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena sagādās tev ļoti daudz un dažādu pārsteigumu! Horoskopi 18.janvārim
10 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs pēc atgriešanās Krievijā uzreiz aizturēts 11
8 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 8
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ziemīgu ainavu burvība un ziemas prieki Gaiziņkalnā
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur Latvijā ir lielākais pēdējās divās nedēļās Covid-19 saslimušo kopskaits
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs pēc atgriešanās Krievijā uzreiz aizturēts 11
20:25
LA
LA.LV
Ziņas
Ziemīgu ainavu burvība un ziemas prieki Gaiziņkalnā
20:24
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 8
20:21
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 27
17 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Kas aizstās patentmaksas? Daudzi ir izvēles priekšā – turpināt darbību kādā citā nodokļu režīmā vai “bodīti” slēgt 8
9 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 86
14 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 8
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sals nedaudz atslābs. Laika prognoze pirmdienai
13 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži 14
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 40
18 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 8
20 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm… 4
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
19 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Aizliegts uz mūžu. Kādas sekas radīs mēģinājumi izrēķināties ar Trampu? 17
18 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 1
17 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 7
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cīnīsies par darbinieka tiesībām brīvajā laikā atslēgties no darba e-pasta un tālruņa 1
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 65
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 72
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 28
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 79
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 32
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
18 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Viss plūst un mainās, viss notiks citādi nekā iepriekš! Horoskopi no 18. līdz 24.janvārim
18 stundas