![Inese Makstniece: “Latvija palaida garām iespēju izveidot 26 pilsētas un līdzsvarotas pašvaldības, nosaucot bijušos rajonus par apriņķiem, kaut vai aplokiem. Īstenotā [administratīvi teritoriālā] reforma man atgādina suni, kam nogriezta aste. Tagad saimnieks secina: smuks neizskatās! Tā kā viņš nav pārliecināts, vai aste pieaugs, nolemj piešūt pa ripiņām.”](https://lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com/2017/04/Talsi_zale_Ivars_Busmanis_7.jpg)
Mazie nelikumīgi. Apvienos? 3
Valdībai VARAM lūgs pagarināt likumprojektu iesniegšanas termiņu līdz 1. septembrim, jo sarunās ar pašvaldībām un ar citām ministrijām VARAM speciālisti ir sapratuši, ka sadarbībai jārit daudz plašāk, nekā sākotnēji bija domāts. Novadu funkciju apvienošanai jānorit kopsolī ar izglītības un veselības reformām, arī ar satiksmes reorganizāciju, uzskata Eglīts.
“Man liek aizdomāties – 80% sadarbojamies ar Talsiem, bet 20% līgumu mums pāris jomās ir uz Tukuma pusi. Vai uzzīmētā karte nozīmē, ka turpmāk Mērsrags drīkstēs sadarboties tikai ar Talsiem?” prātoja Karlsons. “Protams, ka var turpināt, kur iesākts un izdevīgāk. Galvenais, lai pakalpojums būtu iespējami tuvāk un sasniedzamāks iedzīvotājam. Neviens netraucēs vienam novadam sadarboties ar citu novadu, lai iedzīvotājiem sniegtu pakalpojumu. Kartē ar likumu tiks nostiprinātas teritorijas, kurās labāk sadarboties ne tikai pēc mūsu domām, bet arī pēc Valsts kontroles un citu institūciju vērtējuma. Tāda situācija kā Vidzemē, kur viens pakalpojums saņemams Valmierā, viens Balvos, cits Gulbenē un vēl cits – Madonā, nav pieļaujama,” atbildēja VARAM pārstāvis.
Inese Makstniece, bijusī pašvaldības darbiniece ar 32 gadu pieredzi, uztraukta cēlās kājās: “Latvija palaida garām iespēju izveidot 26 pilsētas un līdzsvarotas pašvaldības, nosaucot bijušos rajonus par apriņķiem, kaut vai aplokiem. Īstenotā [administratīvi teritoriālā] reforma man atgādina suni, kam nogriezta aste. Tagad saimnieks secina: smuks neizskatās! Tā kā viņš nav pārliecināts, vai aste pieaugs, nolemj šūt atpakaļ pa ripiņām.”
“Mēs varam skatīties uz administratīvi teritoriālo reformu divējādi,” atbildēja Eglīts. “No vienas puses, no 596 pagastiem ir izveidotas 119 pašvaldības, kas var pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. No otras puses, Latvijas karte ir sadrumstalota. Mēs ne tikai vairs nezinām, vai šūt klāt suņa asti, bet arī – kura aste kuram sunim pieder. Visa sistēma jāpadara saprotama ne tikai pašvaldību griezumā, bet arī valsts pārvaldē. Lai iedzīvotājiem būtu skaidrāks, kas ko un kāpēc dara,” atbildēja Eglīts.
Viņš atsaucās uz Igaunijas piemēru, kur pašreiz notiek teritoriālā reforma, nosakot minimālo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā – desmit tūkstoši. Kāpēc tieši tik? Tāpēc, ka esot paskatījušies uz Latvijas piemēru un sapratuši, ka 4000 ir gaužām maz, atstāsta Eglīts.
Ko VARAM darīs ar 57 “nelikumīgajām” pašvaldībām? “Ar varu un likumu nevienu pašvaldību nesamazinās (nelikvidēs). Taču, ja novērosim, ka sadarbība plašākā mērogā nenotiek, tad gan būs jādomā, ka panākt likuma ievērošanu gan attiecībā uz pašvaldību lielumu, gan vienlīdzīgu funkciju izpildi novada iedzīvotāju labā,” skaidroja Eglīts.
