Arvien vairāk Latvijas mednieku novēro dzīvniekus ar neparastu krāsojumu – baltus aļņus. Vai veidojas jauna populācija? 0
Mednieki, kuru medību platībās novēroti dzīvnieki ar neparasto krāsojumu, lūdz neatklāt precīzu to novērošanas vietu, lai tie nekļūtu par fotomednieku uzmanības objektu, īpaši šobrīd, kad notiek medības ar dzinējiem.
Paši mednieki joko, ka aļņiem laikam bail no vilkiem un lāčiem, tāpēc mainījusies pat to krāsa. Bet, ja nopietni, tad par dzīvnieka krāsu atbildīgi tā gēni. Iespējams, notikusi kāda ģenētiska mutācija un tās dēļ arī aļņu spalva ir balta.
Pirmo reizi aļņu bullis ar šādu netipisku krāsojumu pamanīts pirms gadiem sešiem septiņiem.
“Tā mēs viņu esam saudzējuši, un viņš ir atstājis pēcnācējus. Nu ir arī redzēta balta gotiņa, apmēram divus gadus veca. Meža kameras fiksējušas arī divus šajā pavasarī dzimušus teļus, kuru spalva arī ar laiku būs balta. Jau šobrīd viņi ir gaišāki, nekā tas ir parasti.
Gaišā krāsa gan liedz dzīvniekiem iespēju saplūst ar apkārtējo vidi mežā, un tos pamanīt vismaz mums, cilvēkiem, nav īpašu problēmu. Esam nolēmuši šos aļņus nemedīt. Dzirdēju, ka citās valstīs tos arī sargā, piemēram, Zviedrijā,” saka mednieks no Balvu novada (redakcijai mednieka vārds un uzvārds ir zināms).
“Protams, nav gluži tā, ka šie aļņi ir sniegbalti. Tiem ir neliels pelēkums ap ausīm un acīm. Savā starpā jokojam, ka, iespējams, aļņu govs sagrēkojusi ar kādu Šarolē šķirnes liellopu bulli – tie ir balti vai krēmkrāsas. Taču dzīvnieki ir pārāk atšķirīgi, lai tas būtu iespējams.
Bulli, ko pamanījām pirmo, parasti medībās ar dzinējiem ātri sameklē suņi un virza tuvāk medniekiem. Taču pēdējos gados tas kļuvis ne tikai vecāks, bet arī gudrāks un uzturas purvainās vietās, kur neiegriežas ne mednieki, ne medību suņi.”
Uzziņai
Albīni aļņi ir ļoti reti sastopami. Albīnismu izraisa ģenētiska mutācija, kas bloķē melanīna ražošanu, tāpēc dzīvnieka āda un kažoks ir pilnībā balti un acis bieži vien ir rozā vai zilas. Precīzs albīno aļņu izplatības biežums nav zināms, bet šādi dzīvnieki ir novēroti ļoti reti, un tos bieži uzskata par vienreizēju dabas parādību.
Piemēram, Zviedrijā un Kanādā ir ziņots par atsevišķiem albīniem aļņiem vai aļņiem ar ļoti gaišu kažoku, kas gan biežāk izskaidrojams ar leikismu, nevis pilnu albīnismu. Leikisms ir stāvoklis, kas izraisa daļēju pigmenta trūkumu, bet tas neietekmē acis, piemēram, kā albīnisms.
Precīzu statistiku par albīno aļņu sastopamību nav, taču tie ir ārkārtīgi reti un bieži tiek uzskatīti par īpašu dabas dārgumu, īpaši Skandināvijā, kur šādi aļņi nereti tiek īpaši aizsargāti.
