ASV analītiķis nosauc, kas Trampam vienmēr būs pirmajā vietā – tas nav miers pasaulē 0
“Kāds būs nākamais prezidenta Trampa solis, to šodien nevar paredzēt neviens,” sarunā ar LSM Vašingtonā saka Vācijas Māršala fonda Demokrātijas nodrošināšanas alianses vadītājs Deivids Salvo, taču viņš, tāpat kā daudzi citi ASV analītiķi, secina, ka, kaut lēnām, bet Trampa sapratne par to, kas ir Putins, arvien nostiprinās. Ar Salvo Vašingtonā sarunājās Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: Vai pēc ASV prezidenta Donalda Trapa paziņojumiem, ka ASV pārdos Eiropai ieročus, ko piegādāt Ukrainai, un ka, tiesa gan, pēc 50 dienām, bet spēkā varētu stāties ekonomiskās sankcijas, varam sacīt, ka Tramps tiešām sāk saprast, kas Putins ir?
Deivids Salvo: Prezidenta retorika par palīdzību Ukrainai un būšanu kritiskam pret Putinu un Krieviju nav nekas jauns, bet šoreiz tā izskatās tiešāka, nekā mēs to esam pieraduši redzēt un dzirdēt. Līdz šim viņš biežāk atbalso Putinu, īpaši pēc abu sarunām, bet tagad prezidents, izskatās, ir sapratis, ka nesadarbojas ar labas gribas spēlētāju no Krievijas puses. Tramps, protams, mēdz mainīt savas domas, un tāpēc es šīs nedēļas notikumus neuzskatītu par dzelžainu ASV politikas maiņu. Taču ir redzams, ka abās politiskā spektra pusēs aug neapmierinātība ar Krieviju un vēlme atbalstīt Ukrainu. Un tas ir labi. Tas parādās prezidenta retorikā. Kongresā pārstāvētie republikāņi ir visai skaļi izteikušies par to, ka attieksmei pret Krieviju ir jābūt stingrākai, lai dabūtu Krieviju pie sarunu galda. Es esmu diezgan skeptisks, ka tas varētu izdoties, bet mums tiešām ir jākļūst stingrākiem, un prezidents ir sācis to saprast.
Kas, jūsuprāt, palīdz Trampam saprast šo situāciju un to, kas ir Putins? Tas tiešām viņa gadījumā paņem tik ilgu laiku.
Es domāju, ka prezidentam vajadzēja pieredzēt Putinu, daudz Putina ļoti īsā laikā, lai saprastu, ka viņš nerunā ar partneri, kurš ir gatavs izbeigt karu. Ir arī vairāki kongresmeņi, piemēram, Lindsijs Greiems, kurš Trampam ļoti tehniski izstāsta, ar ko viņam ir darīšana. Bet Tramps pats ir pārliecinājies, ka, tikko Putins dod solījumu, viņš to tūdaļ lauž.
Kāpēc Tramps tomēr nolēma izdarīt izmaiņas un pretēji Kongresa prasītajam valstīm, kas joprojām no Krievijas pērk naftu un gāzi, noteikt 100, nevis 500 procentu augstus tarifus, turklāt sods stāsies spēkā tikai pēc vairāk nekā mēneša. Kāpēc tāds noilgums?
Ekonomiskās lietas vienmēr Trampam būs pirmās. Ieroču iepirkumos, īpaši ņemot vērā, ka Eiropa tos iegādāsies no ASV, Tramps to redz kā lielu ieguvumu pašām ASV. Bet ar tarifiem un sankcijām ir tā, ka prezidents nevēlas darīt neko tādu, kas iedragātu ASV ekonomiku. Un viņš, iespējams, cer, ka šie sankciju draudi var likt Krievijai pārdomāt un nākt pie sarunu galda. Ja nē, tad būs šīs drastiskās sankcijas, kas ietekmēs pašas ASV. Bet es esmu skeptisks, ka ASV galu galā vērsīsies pret Ķīnu un Indiju tik asi, cik Kongress vēlētos, jo tas kaitēs pašām ASV.
