Pasaulē
Citur

ASV ieklausās brīdinājumā0


ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

G20 valstu grupas apspriedē Osakā pagājušajā nedēļā ASV un Ķīna pēc abpusēju sankciju sērijas, ko iesāka ASV puse, vienojās atsākt tirdzniecības sarunas. Vašingtona arī atļāva ASV firmām pārdot elektronikas komponentus Ķīnas telekomunikāciju kompānijai “Huawei Tech­nologies”, kuras darbība iepriekš tika dēvēta par apdraudējumu ASV nacionālajām interesēm.

Analītiķi uzskata, ka ASV nostājas pēkšņā maiņa saistīta ar Ķīnas izteikto piedraudējumu apturēt retzemju metālu eksportu uz ASV.

Vašingtona jau vērsusies pie Austrālijas un Kanādas ar lūgumu šo valstu kalnrūpniecības firmām izvērst retmetālu ieguvi to teritorijā esošajās atradnēs. Retzemju metāli ir neaizvietojami elektroniskā aprīkojuma izgatavošanai jaunajām ieroču sistēmām. Pēc ASV lēmuma pārtraukt elektronisko komponentu piegādi firmai “Huawei Technologies” Ķīnas Valsts nacionālās attīstības un reformu komisija sarīkoja trīs simpozijus par retzemju elementu izmantošanu, lai uzklausītu nozares ekspertu viedokļus, tajā skaitā par šo minerālu eksporta varbūtēju apturēšanu.

2018. gadā ASV importēja no Ķīnas 18 850 tonnas retzemju metālu savienojumu, kas veido 80% no ASV kopējā šo elementu importa. Kā liecina ASV Ģeoloģiskā dienesta dati, pērn Ķīna saražoja aptuveni 120 000 tonnu retzemju metālu, bet divi nākamie lielākie ražotāji – Austrālija un ASV – ieguva attiecīgi 20 000 un 15 000 tonnu.

Retzemju metāli veido grupu, kurā ir 17 ķīmiski radniecīgi metāliski elementi, kuru magnētiskās un optiskās īpašības ir noderīgas visaugstākās kvalitātes elektronisko komponentu izgatavošanā. Jebkurš moderns ierocis ASV arsenālā – no bumbām ar precīzas mērķēšanas aprīkojumu līdz F-35 iznīcinātājiem un karakuģiem ar “Aegis” pretraķešu sistēmām – satur ļoti svarīgus komponentus, kuru izgatavošanā izmantoti retzemju elementi.

Katras “Virginia” klases zemūdenes izgatavošanā vajadzīgi 4170 kilogrami retzemju materiālu, bet lidmašīnā F-35 izmantoti 417 kilogrami retzemju elementu. Tanku “M1A2 Abrams” un radaru “Aegis Spy-1 3D” izgatavošanā tiek izmantots Ķīnas piegādātais samarijs, kas lietots samarija un kobalta magnētos. ASV flotes “DDG-51” klases karakuģa būvē izmantots neodimijs, kas palielina magnētu darbības jaudu augstā temperatūrā.

Pēc ASV izziņoto sankciju virknes tirdzniecībā ar Ķīnu Pentagona civilie un militārie eksperti brīdinājuši politiķus, ka Ķīnas varbūtējs ierobežojums vai aizliegums retzemju elementu eksportam var negatīvi ietekmēt modernā bruņojuma ražošanu ASV.

Biznesa izdevums “Bloomberg” atzīmē, ka Ķīnas izteiktais drauds apturēt retzemju elementu eksportu var izrādīties ietekmīgs politiska un ekonomiska spiediena ierocis Pekinas arsenālā.
Saistītie raksti

Daļai ASV tirdzniecības sankciju pret Ķīnu paliekot spēkā, Pekina ir pazeminājusi tarifus tirdzniecībā ar ASV konkurentiem. Pērn Ķīna paaugstināja tarifus ASV precēm līdz 20,7 procentiem, bet citiem tirdzniecības partneriem pazemināja tarifus līdz 6,7 procentiem. Tagad ķīnieši ēd Kanādas omārus, jo tie ir par 25 procentiem lētāki nekā no ASV ievestie.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.