ASV vērš sankcijas pret “Nord Stream 2” 0
Eiropas Komisija pavēstījusi, ka izvērtē ASV sankciju iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas ir iesaistīti gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībā Baltijas jūrā.
Vācija aprobežojas ar nožēlas paušanu
“ES principā ir pret sankciju noteikšanu ES uzņēmumiem, kas veic legālu uzņēmējdarbību,” sacīja EK pārstāvis. “EK mērķis vienmēr ir bijis garantēt, ka “Nord Stream 2″ darbojas caurskatāmā un nediskriminējošā veidā ar atbilstošu regulējošo pārraudzību, kā arī atbilstoši starptautisko un ES enerģētikas normu principiem.”
“Nord Stream 2” projekta kritiķi Atlantijas okeāna abās pusēs vairākkārt norādījuši, ka šī cauruļvada būve vairo Eiropas atkarību no Krievijas gāzes,
uzskatot to par ģeopolitisku projektu, kura īstenošana stiprina Krieviju un vājina Eiropu.
Prezidenta Trampa administrācija iebilst pret “Nord Stream 2”, skaidrojot, ka ar šo projektu tiks pastiprināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomiskā un politiskā ietekme Eiropā.
Vācijas valdība atzinusi, ka ASV sankcijas ir iejaukšanās iekšējās lietās, tomēr nekādus atbildes pasākumus pret Vašingtonu neveikšot.
“ASV sankcijas nav vērstas pret Vāciju, bet pret privātuzņēmējiem,” skaidroja Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Pīters Beiers, “tāpēc Vācija nespers atbildes soļus. Ja kaut kas tāds arī notiktu, tad tikai Eiropas līmenī, bet arī tas nenotiks.”
Beiers atzina, ka
Vācijas valdība gāzesvada plānošanas laikā nav pietiekami novērtējusi šī projekta politisko ietekmi.
“Baltijas cauruļvada projekta kritika no mūsu Eiropas partneru puses ir skanējusi jau sen. Mēs pārāk ilgi neuztvērām to nopietni,” teica amatpersona, vienlaikus paužot šaubas, vai pašreizējā situācijā “Nord Stream 2” vispār tiktu būvēts.
Vācijas valdība pauž nožēlu par to, ka sankcijas pret “Nord Stream 2” stājušās spēkā, tviterī pavēstīja valdības oficiālā pārstāve Ulrika Demmere.
“Federālā valdība noraida šādas eksteritoriālās sankcijas. Tās skar Vācijas un Eiropas uzņēmējus un ir uzskatāmas par iejaukšanos mūsu iekšējās lietās,” teikts paziņojumā.
Demmere arī uzsvēra, ka Vašingtona skaidro savas aktivitātes ar nepieciešamību aizstāvēt Ukrainu. Ņemot vērā pagājušajā nedēļā Berlīnē parakstīto principiālo vienošanos par Maskavas un Kijevas jauno gāzes transportēšanas tranzīta līgumu, spēkā stājušās ASV sankcijas izskatās “sevišķi nesaprotami”, norādīja valdības pārstāve.
Krievijas enerģētikas uzņēmums “Gazprom” piekritis maksāt 2,9 miljardus dolāru Ukrainas uzņēmumam “Naftogaz”, lai noregulētu ieilgušo strīdu par tranzīta izmaksām gāzes transportēšanai uz Eiropu.
“Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers pieņēmis noregulējuma nosacījumus, ko sākotnēji jau 2018. gada februārī noteica Stokholmas arbitrāžas tiesa. EK viceprezidents Marošs Šefčovičs intervijā raidsabiedrībai “Deutsche Welle” izteicies, ka “panākta vienošanās visos svarīgākajos jautājumos, un tā ir ļoti laba ziņa Eiropai, Krievijai un Ukrainai”.
Šveices firma aptur dalību projektā
Vācijas valdībai paužot nožēlu par ASV sankcijām pret uzņēmumiem, kas iesaistīti “Nord Stream 2” celtniecībā,
Šveices firma “AllSeas” jau apturējusi līdzdalību gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībā.
ASV Kongresa apstiprināto sankciju paketē paredzēts aizliegums iebraukt ASV to firmu vadītājiem, kuru uzņēmumi piedalās gāzesvada būvē. Visi šo uzņēmumu aktīvi, kas atrodas ASV, tiks iesaldēti.
Tas var negatīvi ietekmēt “AllSeas” darbību ASV Teksasas štatā, kā arī traucēt uzņēmuma kuģiem, kas kursē ASV teritoriālajos ūdeņos.
Teorētiski pēc sankciju ieviešanas ASV varētu pārņemt firmas “AllSeas” kuģus, tajā skaitā pasaulē lielāko zemūdens cauruļvadu izvietošanas kuģi “Pioneering Spirit”, kas strādā Baltijas jūrā.
Līdz ar “AllSeas” lēmumu
rodas šaubas, vai 11 miljardu dolāru vērtais projekts tiks pabeigts laikā,
apdraudot arī plānus, ka ātri tiks palielināta dabasgāzes pārdošana Eiropā, izmantojot šo gāzesvadu, norāda ziņu aģentūra “Reuters”.
Maskava iepriekš prognozēja, ka gāzesvads būs gatavs “tuvāko dažu mēnešu laikā. “Gazprom” ir galvenais virzītājs projektam, ko finansiāli atbalsta piecas Rietumeiropas firmas – Austrijas “OMV”, Britānijas un Nīderlandes “Shell”, Francijas “Engie”, Vācijas “Uniper” un “Wintershall”. Itālijas “Saipem” un Šveices “AllSeas” projektā piedalās ar cauruļu ieklāšanas kuģu iesaistīšanu.
