Sagšas, villaines, seģenes, segas – pircējam acis žilbst no krāsu bagātības. Tirgū visdažādāko preci piedāvāja vairāk nekā pustūkstotis tirgotāju.
Sagšas, villaines, seģenes, segas – pircējam acis žilbst no krāsu bagātības. Tirgū visdažādāko preci piedāvāja vairāk nekā pustūkstotis tirgotāju.
Foto: Anda Krauze

Tik liels pieplūdums sen nebija redzēts! Atkalredzēšanās prieks Brīvdabas muzeja lielajā gadatirgū 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

Tik liels cilvēku pieplūdums Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā kā aizvadītās nedēļas nogalē sen nebija redzēts. Un kā nu ne – gada lielākais festivāls, kā to dēvē paši amatnieki, notika pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma, turklāt – 50 gadu jubilejas zīmē. Jau kopš 1971. gada šeit ir bijusi tautas daiļamata meistaru galvenā pulcēšanās vieta, kas kopā ar bagātīgu kultūras programmu vienmēr bijis viens no gaidītākajiem gada pasākumiem Latvijā.

Atkalredzēšanās prieks lielajā gadatirgū
CITI ŠOBRĪD LASA

Šoreiz pēc ieilgušās pauzes īpašs atkalredzēšanas prieks Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū bija visiem – gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem. Droši var apgalvot – no tirgus tukšā neaizgāja neviens, pārpārēm bija ko pirkt, redzēt un izbaudīt. Visdažādāko preci piedāvāja vairāk nekā pus­tūkstotis tirgotāju, dažādu novadu muzikanti spēlēja dančus un zaļumballi, jebkurš varēja izmēģināt roku senajās prasmēs keramikas, skalu grozu pīšanas un vilnas vērpšanas darbnīcās. Skanēja lauku kapelas, dziedāja folkloras kopas, dančus grieza deju ansam­bļi, bet teātra mīļi pat divkārt varēja noskatīties Blaumaņa “Trīnes grēkus” Saldus novada Druvas teātra sniegumā.

“Noskaņojums ir pozitīvs, un šķiet, ka visi cilvēki staro saulītei līdzi, nav nekādu negāciju. Mēs ļoti priecājamies par to, cik latviešu tauta ir strādīga. Palūkojiet, ko tik neizdomā, cik brīnišķīgi darbi radīti, turklāt viss ir ļoti kvalitatīvs un cilvēkiem nepieciešams,” teica segu audēja Skaidrīte no “Limbažu dzilnas”. Viņasprāt, salīdzinājumā ar pirmssērgas laikiem šogad esot vairāk dažādības piedāvājuma klāstā, arī tirgotāju skaita ziņā pamatīgs pieaugums.

Vai pircēji taupa naudiņu? Nemaz ne, jo latvietis, lai kāda krīze draudētu, skaistai lietai naudu nežēlos. “Nupat pārdevu vilnas šalli, un kundze teica – ja tik ilgi gaidīju, cena mani neinteresē. Ļoti priecē, ka vairākas jaunas meitenes nopirka sagšas saviem tautastērpiem – tātad atdzimst sava tautastērpa tradīcija,” tā Skaidrīte.

Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore Zanda Ķergalve atzina, ka īpašs prieks bijis gadatirgū redzēt arī jauniešus, jo šobrīd ir vitāli svarīgi, ka jaunā paaudze redz, novērtē un ieinteresējas par senajiem amatiem.

“Sākotnēji viena no gadatirgus svarīgām funkcijām bija izstāde, tas nāca prātā arī šoreiz, staigājot pa tirgu un redzot tik daudz krāšņu, interesantu visaugstākās kvalitātes amatnieku darbu. Arī pārtikas māj­ražotāju stendiem, domāju, neviens nespēja vienaldzīgi paiet garām, jo smaržoja svaigi ceptā maizīte, kūpinājumi, mazsālīti gurķīši, aicināja sieri, piparkūkas. Līdzās plašajai tirdzniecībai notika arī dažādas citas ar gadatirgu saistītas aktivitātes. Patiesi azartiska izrādījās umurkumurā rāpšanās sacensība, prieks, ka tik liela interese bija par Druvas amatierteātra izrādēm, arī visi kolektīvi, kas piedalījās gan zaļumballē, gan tirgus lustēs, palīdzēja radīt jautru noskaņu. Vislielākā mana pateicība visiem, kas bija muzejā, – gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, bet īpaši maniem kolēģiem, kas tiešām darīja maksimāli iespējamo, lai šis gadatirgus izdotos,” tā muzeja direktore.

SAISTĪTIE RAKSTI