Atklās izstādi par pirmo Latvijas Nacionālās operas dekorācijas darbnīcu vadītāju 0
Jūrmalas pilsētas muzejā ceturtdien, 10. janvārī, jaunā izstāžu cikla ietvaros, atklās izstādi “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais”, LA.lv uzzināja Jūrmalas domē.
Operas darba rūķis
Eduarda Vītola devums latviešu kultūrā ir milzīgs. 20. gadsimta pirmajā pusē viņš darbojies ļoti daudzpusīgi – bijis gleznotājs, pedagogs, grāmatu ilustrators, pirmās brīvvalsts laikā 17 gadus vadījis dekorāciju darbnīcu Latvijas Nacionālajā operā.
“Ilgus gadus viņš īstenoja ne tikai savus redzējumus pasaules un latviešu operas, baleta izrādēm, bet arī veica dekorāciju darbnīcas vadītāja pienākumus, rūpējoties, lai amata mācekļi pilnvērtīgi pārnestu uz lielformāta audekliem Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes, Romāna Sutas un pārējo meistaru ieceres,” stāsta Ingrīda Burāne.
Opera “Madame Butterfly” Latvijas Nacionālajā operā joprojām skatāma viņa 1925. gadā radītajā scenogrāfijā un kostīmos.
Latvijas Nacionālajā operā Eduards Vītols sāk strādāt 1918. gadā. Viņam aiz muguras jau pieredze Pēterburgas Marijas teātrī, kā arī darbs Minhenē, Vircburgā un citās Vācijas pilsētās.
“Tad jūs varat iedomāties – līdz 20. gadu beigām ar visu valsts veidošanos, ar kariem, ar brīvības cīņām. Bet opera strādāja, dekorācijas viņi manipulēja un pietiekami labā gaumes līmenī. Es lasīju arī pēc kārtas visas operas programmas tajos gados un secināju, ka tas ir tomēr fascinējoši, ko mūsu mākslinieki toreiz darījuši valsts labā. Nevis savas pašpietiekamības, bet valsts kultūras celtniecības darbā, jo kultūrai ir jāceļ, nevis jāgremdē,” Latvijas Radio uzsvēra Burāne.
Piemiņu atjaunojot
Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, dekorators, mākslinieku grupas “Rūķis” biedrs, Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas absolvents un viens no Latvijas mākslas pedagoģijas pamatlicējiem Eduards Kārlis Vītols (1877 – 1954) ir nozīmīga Latvijas kultūras personība.
Vītolu dzimtas saknes meklējamas Limbažu pusē, Katvaros, bet Dzintaros, Ķemeru ielā 23, mākslinieks nodzīvojis 30 sava mūža pēdējos gadus.
2017. gada rudenī Eduarda Vītola devums, gadu gaitā piemirsts, ar viņa radinieku un mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes gādību tika atkal celts saulītē.
Ar izstādi Limbažos tika pieminēta mākslinieka 140. jubileja. Drīz pēc tam pie viņa mājas Jūrmalā tika atklāta piemiņas plāksne, un šonedēļ Jūrmalas muzejā atklās jau plašāku viņam veltītu izstādi.
To veido scenogrāfs Ivars Noviks, kuratore ir mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kura atzīst, ka izstādi gaida ar ārkārtīgi lielu interesi.
Vasaras periodā Burāne daudz laika pavadījusi arhīvos un muzeju krātuvēs un atradusi daudz interesanta, kas nebija zināms, gatavojot izstādi Limbažos, ziņo Latvijas Radio.
Scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs – tās vēl nebūt nav visas Eduarda Vītola darbības šķautnes. Viņš ilustrēja arī grāmatas, veidoja metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem, arī Kuzņecova un Jesena porcelāna traukiem. 1939.-1941. gadā Vītols pat bijis mākslinieks Ķuzes saldumu fabrikā.
Tas, kāpēc šī unikālā personība līdz mūsdienām tomēr tik maz pazīstama, skaidrojams ar Eduarda Vītola raksturu – viņš bijis īsts darba rūķis, savrups, kautrīgs un smalkjūtīgs.Izstādē būs skatāmas dekorāciju skices, akvareļi no Latvijas muzejiem, Valsts arhīva un privātkolekcijām, kā arī izstādes scenogrāfa Ivara Novika veidots operas skatuves interaktīvs makets.
