Ātrā kreditēšana palēninājusies 2
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”
Ātro kredītu nozare kopš savas darbības sākuma vienmēr bijusi tāda, par kuras darbību bijušas asas diskusijas. Līdz ar stingrāku regulējumu, kas stājās spēkā pagājušā gada sākumā, kā arī topošajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas skars ātro kredītu devējus, debates par nozares darbību atsākušās augstos toņos. Ir izvērsusies aktīva cīņa starp Latvijas Nebanku kredītdevēju asociāciju (LNKA), kurā apvienojušies lielākie nozares uzņēmumi, un valsts iestādēm – Ekonomikas ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).
Pazudīs mēneša kredīti
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, pieņemot šos ierobežojumus, galvenie ieguvēji būs patērētāji, kuri izmanto kreditēšanas pakalpojumus, kā arī sabiedrība kopumā, jo visas sabiedrības interesēs ir sabalansēta kreditēšanas politika, nevis tāda, kas vērsta tikai uz kredītu devēju peļņas gūšanu.
LNKA argumentē, ka, ierobežojot gada procentu likmi, no tirgus pazudīs kredīti līdz 30 dienām un tamdēļ patērētāji būs spiesti maksāt par kredītu vairāk, jo ilgāk to lietos. “Latvijas gadījumā ierobežojumi līdz vienam mēnesim ir kritiski, jo 90% izsniegto kredītu ir līdz 30 dienām. Turklāt, jo cilvēki aizņemas uz īsāku termiņu, jo labāk parādi tiek atdoti. Tā kā ir pieprasījums pēc šādiem produktiem, parādīsies nelegālie uzņēmēji,” uzskata LNKA vadītāja Baiba Fromane.
Ekonomikas ministrija daļēji piekrīt, ka kredīti līdz 21 dienai varētu pazust no tirgus, jo to piedāvāšana vairs nebūs rentabla kredīta devējam, taču nepiekrīt tam, ka patērētāji būs spiesti par to maksāt vairāk. Jau iepriekš ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka nebanku kreditētājiem ir milzīgs lobijs.
Ministrija noraizējusies: ja iepriekšminētie grozījumi netiks pieņemti, turpinās pieaugt parādnieku skaits ar visām no tā izrietošajām sekām.
Komercbanku neapmierinātais pieprasījums
Komercbankas ir kļuvušas gausākas attiecībā uz patēriņa (arī uzņēmējdarbības) kreditēšanu, un tas paver iespēju nebanku sfērai, jo pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem ir. Pastāvot pieprasījumam, neapšaubāmi radīsies arī piedāvājums. Tā tas notiek arī citviet pasaulē. Līdz ar to nebanku sektorā finanšu pakalpojumu piedāvājumi kļūst arvien plašāki.
Šeit var minēt arī “Mintos” piemēru, kas liecina par nebanku pakalpojumu daudzveidību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka finanšu pieejamība biznesa un arī mājsaimniecību attīstībai jau ilgāku laiku Latvijā ir problemātiska. Situāciju iespējams risināt, attīstot jaunus finanšu pakalpojumus, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas un krājaizdevu savienības. Ja jaunu finanšu pakalpojumu sniegšanai nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, tas darāms, nevis regulējuma trūkuma dēļ to sniegšana aizliedzama.
Nozare stabilizējas
Provizoriskie rezultāti rāda, ka nozares kritums 2014. gadā bijis apmēram 30% pēc izsniegto ātro kredītu apjoma. “Galvenie iemesli sarukumam ir divi – pagājušajā gadā stājās spēkā ierobežojumi, kuros tika noteikts, ka kredītdevējiem aizdevumam virs 427 eiro ir jāprasa cilvēkiem apliecinājumi par ienākumiem papīra formā. Līdz 427 eiro pietiek ar cilvēka pašdeklarāciju par saviem ienākumiem. Otrs krituma iemesls – asociācijas biedri savā starpā apmainās ar datiem par kredītņēmējiem, viņu saistībām u.tml.,” skaidro LNKA vadītāja.
2014. gadā nozares uzņēmumiem bija jāsakārto iekšējās darbības regulējums, lai ieviestu praksē vadlīniju noteiktās darbības, kas ietver gan papildu noteikumus klientu maksātspējas pārbaudei, gan ierobežojumus mārketinga aktivitātēm. “Tajā pašā laikā redzams, ka tas ir palīdzējis nozarei sakārtoties, jo jaunie noteikumi samazina iespēju aizņemties tiem, kuri nevarēs atmaksāt aizdevumu. Pirmais pusgads tika veltīts tam, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem, bet otrajā pusgadā bija vērojama nozares stabilizācija,” piekrīt “Ferratum Bank” Latvijas izpilddirektors Dmitrijs Horoņko.
Pagājušajā gadā ir samazinājusies vidējā izsniegto kredītu summa, kā arī sarukušas procentu likmes. Procentu likmju sarukumu izskaidro sīvā konkurence nozarē. “Gada procentu likmju samazinājuma tendence vērojama arī visā Baltijā un Eiropā, un paredzams, ka gada procentu likme turpinās samazināties ar vai bez valsts regulējuma,” uzskata D. Horoņko.
Saglabājoties esošajai likumdošanai, B. Fromane prognozē, ka šogad nozare varētu saglabāt 2014. gada apjomu, iespējamas arī nelielas svārstības gan palielinājuma, gan samazinājuma virzienā.
“Apmēram pirms gada, pusotra nozare sasniedza savu maksimumu, un šobrīd jau vairāk notiek cīņa par tirgu, par klientiem, lai viņi būtu pēc iespējas apmierinātāki. Apmierināti klienti nozīmē, ka tie ir cilvēki, kas vēlas šos pakalpojumus izmantot un spēj segt savas parādsaistības,” skaidro B. Fromane.
D. Horoņko teic, ka pieprasījums pēc ilgtermiņa aizdevumiem pieaug. “Iepriekš fokusējāmies uz īstermiņa aizdevumiem, bet šogad, paplašinot piedāvājuma klāstu, lielāku fokusu liksim uz ilgtermiņa sadarbību ar klientiem,” skaidro D. Horoņko.
Eksportē pakalpojumus
“Finanšu sektora pakalpojumu sniedzēju izplešanās ārpus Latvijas robežām ir solis pareizajā virzienā. Latvijai jādomā par specializāciju un darbības jomām, kurās mēs viegli varētu apsteigt citas valstis, arī “veco” Eiropu. Viens no šiem virzieniem varētu būt tieši finanšu pakalpojumi – mēs atrodamies ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā, starp austrumu un Eiropas tirgiem, kas ļautu šeit veidot spēcīgu finanšu sektoru. Mums ir daudz labu speciālistu un nopietnu uzņēmumu, kam ir labas iestrādes un pieredze finanšu pakalpojumu eksportā uz ārvalstīm. Šo pieredzi varam izmantot, veidojot finanšu centru ar augstu eksporta potenciālu,” norāda AS “4finance” izpilddirektors Toms Jurjevs. “4finance” jau darbojas ārvalstu tirgos un šogad plāno uzsākt darbību vēl jaunos tirgos.
“Vairāki no topa uzņēmumiem pakalpojumus sniedz ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – “4finance”, “Open Credit”, “CreditOn” u. c. Dažās valstīs mūsu uzņēmumi ir pirmie, kas piedāvā šādus pakalpojumus, citās jau priekšā ir konkurenti. Piemēram, Lielbritānijā jau strādā pieredzes bagātas kompānijas, un šajā tirgū ieiet ir sarežģīti,” stāsta B. Fromane.
Pusei uzkrājumu nav
Cilvēkiem Latvijā joprojām nav uzkrājumu, liecina LNKA biedru klientu aptauja. Pirms kāda laika 95% cilvēku nebija uzkrājumu vispār, šobrīd situācija ir uzlabojusies, parādās cilvēki ar uzkrājumiem līdz 2 – 3 mēnešiem. Aptauja parādīja, ka 43% cilvēku vispār nav naudas uzkrājumu, 19% – līdz vienam mēnesim, 13% – līdz trim mēnešiem. “Līdz ar to pat paši mazākie finanšu satricinājumi – saplīsis ledusskapis, automašīna, zobārsta apmeklējums u. tml. – īstermiņā var radīt problēmas cilvēkiem. Ir arī daudz cilvēku, kas nesaņem regulāru ikmēneša maksājumu, līdz ar to nobīdes saņemamajās summās ietekmē finanšu plūsmu,” secina B. Fromane.
Atklātība var palīdzēt
“Jo vairāk atklātības par īpašniekiem, vadību un naudas izcelsmi, jo labāk. Atklātība vienīgi uzlabos kopējo priekšstatu par nozari, kas šobrīd nav tas labākais. 2008. gadā naudu gribēja visi un tā tika “mesta pakaļ”, nebija svarīga kapitāla izcelsme, šobrīd situācija ir mainījusies uz labo pusi,” uzskata D. Horoņko, norādot, ka “Ferratum” naudas izcelsme ir skaidri redzama, kompānija nāk no Somijas, un tās vadītāji ir publiskas personas. Šā gada februārī “Ferratum” akcijas tika kotētas biržā.
“Klienti, kuri domā ilgtermiņā, noteikti izvērtē arī to, no kuras kompānijas aizņemas un kam pieder kompānija. Šobrīd šis faktors varbūt nav tik būtisks, bet domāju, ka nākotnē tas būs viens no kritērijiem, izvēloties naudas aizdevēju,” vērtē D. Horoņko. Nozarē pastāv arī atšķirīgi viedokļi par īpašnieku atklātību. Piemēram, AS “4finance” pieder Kiprā un Maltā reģistrētām kompānijām, un līdz ar to T. Jurjevs teic, ka būtiskākais uzņēmuma darbības indikators ir tā sniegto pakalpojumu kvalitāte un attiecības ar klientiem. “Atklātums ir katra paša īpašnieka izšķiršanās,” rezumē B. Fromane.
