Praktiski
Manas tiesības

Darbs no mājām un tā nosacījumi0

Foto: Creative Lab/SHUTTERSTOCK

Daudzos uzņēmumos vairs neeksistē astoņu stundu darbs birojā darba devēja klātesošā vadībā. Tā vietā rasta iespēja darbiniekiem strādāt attālināti.

Pašreizējā stituācijā tie, kuriem ir iespēja strādāt attālināti, ir lieli ieguvēji. Nav jādodas ārpus mājas, bet darba process notiek.

Attālinātais darbs (tāldarbs, distances darbs, teledarbs) ir tāds darba izpildes veids, ko parasti veic darba devēja uzņēmuma ietvaros, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas brīvprātīgas vienošanās to pastāvīgi vai regulāri izpilda ārpus uzņēmuma: mājās, kopstrādes telpās, bibliotēkā vai citur.

Šāda strādāšana iespējama ar attīstītajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Turklāt par attālināto darbu runā darba tiesiskajās attiecībās, kur starp darba devēju un darbinieku ir noslēgts darba līgums. Šāds jēdziens nepastāv uzņēmuma līguma, autoratlīdzības līguma vai cita veida nodarbinātības sakarībā.

Attālināti strādāt var dažādi, piemēram, darbinieks darbu veic tikai attālināti vai daļēji attālināti – gan mājās, gan darbavietā. Noteicošais – tam jābūt pastāvīgam, regulāram darba izpildes veidam. Ja darbinieks tikai reizi gadā veic kādu darba uzdevumu mājās, to nevar uzskatīt par attālinātu darbu.

 

Kas izdevīgi darba devējam

Ja darbinieki strādā attālināti, lielākais ietaupījums darba devējam ir uz darba telpu (biroja) uzturēšanas rēķina. Protams, reizēm darba devējam jātiekas ar saviem darbiniekiem, taču to var izdarīt, piemēram, kādās kopstrādes (koprades) telpās.

Līdz ar to atsevišķās darba jomās uzņēmums var sekmīgi strādāt arī bez savām darba telpām. Kopstrādes telpās var organizēt gan darbinieku tikšanās, sapulces, seminārus. Šādas telpas parasti ir aprīkotas ar labu biroja tehniku un arī iespēju izmantot virtuvi vai relaksēties atpūtas telpā.

 

Ieguvumi darbiniekam

Darbiniekam nenoliedzami nozīmīgs ir darba un privātās dzīves līdzsvars. Veiksmīgi saplānojot savus darba pienākumus un strikti ievērojot plānoto, iespējams darba režīmu pielāgot savām personīgajām vajadzībām, piemēram, students spēj apvienot darbu ar mācībām vai jaunie vecāki darbu ar bērnu aprūpēšanu mājās.

Ne mazāk svarīgs ir ietaupītais laiks ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ. Tā arī tiek ietaupīti ceļa izdevumi. Strādājot mājās, ir iespēja labāk koncentrēties darbam nekā birojā, kur nenovēršami ir kādi traucēkļi: apkārtējo darbabiedru sarunas, telefonu zvani. No tā izbēgot, darbs veicas sekmīgāk, mazinās stress, nogurums.

 

Iespējamās problēmas

Darba devēju visvairāk varētu uztraukt darba organizācija un izpildes kontrole. Trūkums varētu būtu tas, ka darbinieks ir mazāk piesaistīts uzņēmumam. Tāpēc darba devējam būtu jārūpējas par savu darbinieku motivēšanu un jāatrod individuāla pieeja, lai katrs darbinieks uzņēmumā justos novērtēts un vajadzīgs.

Savukārt darbiniekam lielākais izaicinājums ir pašdisciplīna – jāplāno ne tikai darba laiks, bet arī atpūta. Strādājot jāatbrīvojas no blakustraucēkļiem un laika zagļiem, piemēram, ieskatīšanās interneta portālos, kas dažkārt izvēršas stundas garumā.

Arī mājiniekiem vajadzētu respektēt sava ģimenes locekļa strādāšanu un bez vajadzības netraucēt. Lai arī cilvēki ir dažādi, katram tomēr nepieciešama socializēšanās – šajā gadījumā kontakts ar darbabiedriem. Turklāt ne visiem darbiniekiem pietiek uzņēmības un motivācijas strādāt attālināti.

Ir ļoti daudzas profesijas, kur darbs attālināti nav piemērojams, piemēram, pārdevējs veikalā vai skolotājs skolā, kaut gan darba modernizēšana ienāk arī šajās profesijās.

Par attālinātu netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos, piemēram, dažādi pārvadājumi, darbs pie klienta, komandējumi.

 

Attālinātais darbs no likumdošanas viedokļa

Darba likumā šīs modernizētās darba attiecības nav atsevišķi regulētas. Tātad, strādājot attālināti, ir jāievēro spēkā esošie likuma nosacījumi, piemēram, par darba vietas noteikšanu (dzīvesvietā vai citur), darba laiku, tā organizēšanu un uzskaiti, atpūtas laiku, darba aprīkojumu, darba drošību un citi.

Normatīvajos aktos ir noteikts darba devēja pienākums veikt darba vides risku novērtēšanu un nodrošināt darbiniekam drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, kas attālināta darba gadījumā nav tik vienkārši.

Piemēram, darbinieks strādā gan mājās, gan citur, un darba devējam pat nav iespējams izsekot, kā tiek ievērota darba drošība. Turklāt, ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, darba devējam bez darbinieka piekrišanas nav tiesību izvērtēt darba vides riskus viņa dzīvesvietā.

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas cita starpā paredz, ka nodarbinātais, kurš veic darbu attālināti, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību.

Savukārt darba devējs dod ieteikumus drošam darbam. Darba devējam un darbiniekam svarīgi rakstiski vienoties par attālinātā darba nosacījumiem. Šādu vienošanos vajadzētu ietvert darba līgumā, bet, ja tas jau noslēgts, sagatavot tā grozījumus.

Attālinātā darba nosacījumus var iekļaut arī darba kārtības noteikumos. Jebkurā gadījumā jābūt precīzam, detalizētam regulējumam, lai vēlāk nebūtu nesaskaņu starp pusēm par kādiem jautājumiem. Kas šādā gadījumā ir svarīgi?

Būtiska ir darba devēja un darbinieka regulāra informācijas apmaiņa par darba uzdevumiem un to izpildi. Par to jābūt pilnīgai skaidrībai: kas, kad, kādā veidā, kādā apmērā sniegs informāciju. Iespējams, informatīvā sasaiste nepieciešama arī starp darbiniekiem.

Svarīgi precīzi vienoties par darba laiku, lai neveidotos situācija, kad bez saskaņošanas ar darba devēju darbinieks strādā virsstundas vai nakts laikā, par ko darba devējam atbilstīgi likumam ir jāpiemaksā. Ja darbinieks strādā attālināti, jāvienojas par darbinieka izdevumu atlīdzināšanu darba vajadzībām.

Ja viņš izmanto savu darba aprīkojumu – datoru, mobilo telefonu u.c., jāparedz to nolietošanās kompensēšana. Arī tad, ja darbinieks pilnībā izmanto darba devēja inventāru, jāvienojas par interneta pieslēguma maksas vai elektrības patēriņa darba vajadzībām atbilstīgu atlīdzināšanu.

Saistītie raksti

Svarīgs jautājums ir informācijas drošība. Piemēram, darba datnēm datorā vai tekstiem izdrukātā veidā nedrīkst piekļūt citas personas. Tie ir tikai raksturīgākie piemēri, par ko vajadzētu vienoties.

Neapšaubāmi attālinātam darbam nepieciešama darba devēja un darbinieka savstarpēja paļāvība. Galvenais, lai abas puses – gan darba devējs, gan darbinieks – vēlas tā strādāt un abām pusēm no tā ir ieguvums.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
No rītdienas vajadzēs “pārkārtot dzīvi”. Divās Latvijas pilsētās Covid-19 dēļ nosaka ierobežojumus. Kas mainīsies to iedzīvotājiem?
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Francijas prezidents Bastejkalnā patīkami pārsteidz ielu muzikantu 3
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Sīkraga iedzīvotāju šausmu vasara: rāmā ciema pie jūras mieru satricina cūcīgu tūristu bari 19
12 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Auto tikai turīgajiem? No nākamā gada auto īpašniekiem jārēķinās ar jaunu nodokli 24
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Un citiem latgaliešiem pasaki, ka vajag viņu gāzt na**j!” Ubanovičs Saeimā aizmirst izslēgt mikrofonu 12
16 stundas