“Jaunās Vienotības” deputātes Iveta Benhena-Bēkena (no kreisās) un Inese Lībiņa-Egnere parlamenta pēdējā plenārsēdē. I. Benhena-Bēkena 14. Saeimā nav ievēlēta, bet I. Lībiņa-Egnere gan tikusi.
“Jaunās Vienotības” deputātes Iveta Benhena-Bēkena (no kreisās) un Inese Lībiņa-Egnere parlamenta pēdējā plenārsēdē. I. Benhena-Bēkena 14. Saeimā nav ievēlēta, bet I. Lībiņa-Egnere gan tikusi.
Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

Atvadās 13. Saeima, kas veica gan daudzas gadiem neīstenotas reformas, gan izcēlās ar iepriekš nepieredzētu debašu kultūru 73

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

“Mēs piedzīvojām pandēmiju, hibrīduzbrukumu pie Latvijas robežas, karu Ukrainā, un mēs strādājām īpašā režīmā gan klātienē, gan attālināti, un brīžam tas bija ārkārtīgi intensīvi,” tā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), ceturtdien atklājot pēdējo 13. Saeimas sēdi.

Viņa atzina, ka droši vien bijušas arī kļūdas, “tomēr izdarīts ir ļoti, ļoti daudz, un var teikt, ka šis sasaukums ir īpašs, jo mēs sagaidām mūsu Saeimas simtgadi”.

CITI ŠOBRĪD LASA
Nākamajā otrdienā I. Mūrniece atklās arī 14. Saeimas pirmo sēdi, taču, visticamāk, uz parlamenta priekšsēdētāja amatu vairs nekandidēs.

Saeimas prezidiju gaida lielas pārmaiņas, bet vēl lielākas tās būs Saeimas sastāvā – no 13. Saeimas deputātiem tikai 24 parlamentārieši ir ievēlēti 14. Saeimā. Pirms četriem gadiem parlamentā ienāca trīs jauni politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija (tagad “Konservatīvie”), “Attīstībai/Par”, kā arī “KPV LV”, kas sasaukuma laikā izjuka. Lielākā daļa deputātu šajās partijās bija bez iepriekšējas politiskās pieredzes, bet ar lielu apņēmību mainīt agrāko lietu kārtību un politisko kultūru.

Jaunajā Saeimā vairs nebūs nevienas no šīm partijām, bet tajā jau no citiem politiskajiem spēkiem ir ievēlēti četri deputāti, kas bija “KPV LV”, – Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”), Ramona Petraviča (“LPV”), Jānis Vitenbergs (NA) un Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”).

Vakar pie Saeimas nama atklāja Saeimas simtgadei veltītu plāksni un svinīgajā pasākumā Jēkaba ielā pulcējās visi parlamentārieši. Attēlā no labās: deputāti Jānis Vucāns, Evija Papule un Vladimirs Nikonovs.
Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

Jaunajā Saeimā vairs nebūs arī “Saskaņas”, kas daudzus gadus bija populārākais politiskais spēks aptaujās un arī vēlēšanās, bet nekad nav aicināta valdībā. Parlamentārā līmenī savu politisko karjeru beidz arī “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, kurš Saeimā strādājis kopš 1994. gada.

No šīs Saeimas 14. Saeimā būs pārstāvēta tikai Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība, bet arī šajos politiskajos spēkos būs gana daudz jaunu seju.

Politikas veterānus, kas pārvēlēti vēlreiz, tagad var uz rokas pirkstiem saskaitīt – par tādu var uzskatīt Aleksandru Kiršteinu (NA), kurš 1990. gadā ir balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu, “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītāju Ainaru Latkovski, kuru Saeimā pirmo reizi ievēlēja 2002. gadā, togad savu politisko darbību sāka arī Krišjānis Kariņš (“JV”). Gadu vēlāk Saeimas deputāta mandātu saņēma Māris Kučinskis, kurš toreiz pārstāvēja Tautas partiju (šajā Saeimā ievēlēts no ZZS, tagad ir “AS”).

Daudz sūdzību

Aizejošā 13. Saeima strādāja īpašā režīmā, jo 2020. gada martā, sākoties kovida pandēmijai, tai nācās pāriet uz darbu attālināti, kas bija līdz tam nezināma pieredze. Ar grūtībām izveidotā šīs Saeimas valdība ir nostrādājusi visu pilnvaru termiņu un veikusi vairākas reformas, no kurām daļu nebija izdevies īstenot desmit un vairāk gadus. Piemēram, ostu reformu pirmo reizi 2003. gadā pieteica Einara Repšes (“JV”) valdība.

Reti kurš ticēja, ka “Attīstībai/Par” izdosies ieviest iepakojuma depozīta sistēmu, bet galvenais – veikt administratīvi teritoriālo reformu.

“Konservatīvie” īstenoja pārmaiņas tiesu sistēmā. Vienā no pēdējām sēdēm Saeima pieņēma arī Interešu pārstāvības atklātības jeb lobēšanas likumu. Tieši šī Saeima nolēma, ka Latvijā ir pienācis laiks novākt padomju okupāciju slavinošos pieminekļus.

Reklāma
Reklāma

Taču vēlētājus tas nav pārliecinājis, un viņi izvēli izdarīja pēc citiem kritērijiem. Janīna Kursīte-Pakule (NA), kura parlamentā bija kopš 9. Saeimas, “Latvijas Avīzei” teica: “Jaunie spēki ienāca apņēmībā mainīt lietas. Viņiem bija sajūta, ka viss ir jāapgāž, bet tas ir jādara ar prātu. Ja traukā ir tikai jānomaina ūdens, tad nav uzreiz jāsasit arī trauks.” Viņa visos sasaukumos ir strādājusi Mandātu un iesniegumu komisijā, atzīstot, ka visās Saeimās iepriekš kopā nav bijis tik daudz iesniegumu, kur deputāti sūdzējušies cits par citu, kā 13. Saeimā.

Taču viņa ar gandarījumu runā par jaunajiem politiķiem, kas šo gadu laikā deputātes acu priekšā ir izauguši, – Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, “kurš ļoti labi prot saturēt kopā frakcijā visus deputātus, bet nekad nav tā, ka sažņaugtu arī kaklu”. J. Kursītei-Pakulei arī esot prieks, kā mainījies Artuss Kaimiņš, kurš gan vairs neturpinās politisko darbību, jo ir atgriezies aktiera darbā.

Viņš vadīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Deputāte uzskata, ka Saeimā nevar būt tikai juristi, ir vajadzīgi arī mākslinieki un citu jomu pārstāvji.

Arī no partijas “KPV LV”, kuru Saeimā ieveda A. Kaimiņš, politikā ienākuši vairāki jaunās paaudzes politiķi, piemēram, Jānis Vitenbergs (NA). Ivars Puga esot labi vadījis Pieprasījumu komisiju.

Puga cer atgriezties teātrī

Ivars Puga 13. Saeimā vadīja Pieprasījumu komisiju. Tagad viņš cer atgriezties darbā teātrī.
Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

I. Puga, kurš nekandidēja vēlēšanās, visticamāk, atgriezīsies Latvijas Nacionālajā teātrī, kur strādāja pirms ievēlēšanas Saeimā. “Tāda doma ir. Es esmu sprinteris, kas grib redzēt sava darba rezultātu. Vieni gūst gandarījumu no procesa, citi – no rezultāta,” “Latvijas Avīzei” atzina I. Puga.

Darbs Saeimā viņam esot devis nenovērtējamu pieredzi, jo tā bijusi iespēja uz lietām paskatīties no cita rakursa, taču politikā viņš neesot varējis sevi izpaust pilnībā. Ja kāds vaicājot, kāds ir viņa devums Saeimā šajos četros gados, tad varot atbildēt, ka “tas ir tukšs jautājums, uz kuru būs tukša atbilde – deputāts sāks vai nu izlocīties, vai teikt tukšas frāzes, jo politika ir komandas darbs, kurā nevar novērtēt viena politiķa paveikto”.

I. Puga 13. Saeimā tika ievēlēts no “KPV LV” saraksta, pēc tam sadarbojās ar Nacionālo apvienību, bet nav partijas biedrs.

Ģirģens palīdzēs ģimenes uzņēmumam

No “KPV LV” Saeimā ievēlēja arī Kasparu Ģirģenu, kurš 14. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi startēja no partijas “Republika” – tā savu politisko darbību turpināšot un gatavosies nākamajām pašvaldību vēlēšanām. K. Ģirģens pēc pilnvaru beigām palīdzēšot ģimenes uzņēmumam, kam novembra vidū būs 30 gadu jubileja.

No Saeimas K. Ģirģens aizejot ar padarīta darba sajūtu – viņš vadīja Reto slimību atbalsta grupu, kas panākusi ievērojamu finansējumu reto slimību ārstēšanai.

“Konservatīvie” nedarīs neko?

“Konservatīvo” frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans pieļauj, ka vairākums viņa kolēģu “pēc aiziešanas no Saeimas kādu laiku izvēlēsies nedarīt neko”. Viņam personīgi īsta atvaļinājuma šajos gados nav bijis, jo deputāti, kas esot kādā amatā, strādā arī vasarā.

“Šai Saeimai bija jāstrādā tādos ap­stākļos, kādi nekad iepriekš nav bijuši. Manuprāt, šis laiks neatgriezeniski daudz ko mainīja arī parlamenta režīmā un procedūrās,” uzskata K. Feldmans. Viņaprāt, Saeimas komisijas arī turpmāk strādās hibrīdrežīmā, kad daļa deputātu tām pieslēgsies attālināti.

K. Feldmans vadīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kas veikusi arī padarītā apkopojumu – tā pieņēmusi 255 likumprojektus, kas esot vairāk nekā iepriekšējā Saeimā. Komisijas priekšsēdis uzskata, ka neviens aktuāls projekts atvilktnē nav palicis, visi esot pieņemti 1. lasījumā, lai 14. Saeima tos varētu pārņemt.

Cita darba vietā nav…

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (ievēlēta no “Saskaņas”) arī “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka komisija nav atstājusi nepadarītus darbus. Viņa ir apmierināta, ka ir izdarītas arī vairākas lielas lietas – pieņemts Vietējo pašvaldību referenduma likums, Īres likums, Pašvaldību likums, izmaiņas vēlēšanu sistēmā, kas saistītas ar fizisko personu reģistra ieviešanu un pasta balsošanas atvieglošanu.

I. Goldberga atzina, ka pirmo reizi dzīvē esot tā, ka viņa aiziet no kāda darba, bet cita vietā nav. Taču viņa noteikti vēlētos atrast darbu tuvāk mājām Krāslavas pusē.

Agešins atgriezīsies Liepājā

“Saskaņas” biedrs Valērijs Agešins atgriezīsies Liepājā. “Kādu laiku ievilkšu elpu, varēšu arī veltīt vairāk laika sev tuviem cilvēkiem,” “Latvijas Avīzei” atzina V. Agešins, kurš politikā bijis 20 gadus. Viņš izbaudīšot to, ka vairs nebūs publiska persona, jo kā privāta persona varēšot izvēlēties cilvēkus, ar kuriem komunicēt, kam spiest roku, bet kam to nepasniegt.

Viņam tikai esot žēl, ka parlamentā paliks neaizpildīta tā niša, kurā bija “Saskaņa”, kuras prioritāte esot bijuši sociālie jautājumi un nacionālo minoritāšu tiesības. Vairāku labējo partiju neiekļūšanu Saeimā V. Agešins saista gan ar to augstprātību, gan ar, viņaprāt, neveiksmīgajām reformām.

Šadurskis aiziet gandarīts

Pēc 20 politikā pavadītajiem gadiem no tās aiziet arī Kārlis Šadurskis, kurš gan ir “Jaunās Vienotības” valdē. Viņš savas karjeras sākumā bija arī izglītības un zinātnes ministrs, kas sāka cīņu par pāreju uz mācībām valsts valodā. Tāpēc tagad esot gandarījums, ka 13. Saeimā šis lēmums beidzot ir pieņemts. “Tas, kas mani pārsteidza šajā Saeimā, bija debašu kultūra. Tā nevienā citā Saeimā nav bijis. Te jau būtu jārunā par dažu cilvēku mentālo stāvokli,” piebilda K. Šadurskis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.