Dronu trauksme, nokavēta ārsta vizīte un zaudēta nauda: advokāts skaidro, kas notiek ar cilvēku tiesībām apdraudējuma laikā
0
Pēdējā laika daudzie dronu incidenti sabiedrībai bija un ir satraucoši ne tikai paši par sevi, bet arī tāpēc, ka tapa skaidrs – aizsardzības nozarē un rīcības plānā šādos gadījumos ir daudz neskaidrību.
Lai arī karš Ukrainā notiek jau gadiem, un arī gadiem mēs stiprinām savas aizsardzības spējas, ieguldot daudz naudas, daži droni virs mūsu galvām atvēra acis – ne sabiedrība, ne valsts šobrīd nav pilnībā gatavi šādiem incidentiem. Tomēr tie lika saprast, kas vēl ir jāatrisina.
Iespējama apdraudējuma gadījumā mēs varam atrasties jebkur – mājās, darbā, uz ceļa, pie ārsta, eksāmenā, kafejnīcā, kāzās, izlaidumā, tiesā… Burtiski – jebkur. Bet kas šādos gadījumos notiek ar cilvēku tiesībām, piemēram, ja apdraudējums sākas ilgi gaidītas ārsta vizītes laikā vai saņemot kādu citu pakalpojumu? Lai arī drošība ir pirmajā vietā, ir vērts zināt, ko paredz likums. Sīkāk stāsta zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns.
Neviena puse nav vainīga par nenotikušu pasākumu vai nesaņemtu pakalpojumu
“Šādās situācijās juridiski svarīgākais princips ir tas, ka cilvēka dzīvība un drošība ir prioritāte pār darbu, pakalpojumiem vai citām saistībām.
To paredz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums. Ja valsts izsūta agrīnās brīdināšanas SMS par iespējamu apdraudējumu, tas ir oficiāls drošības paziņojums, un cilvēkam ir tiesības un pienākums ievērot drošības norādījumus.
Tas nozīmē, ka persona drīkst pārtraukt darbu, atstāt publisku vietu, pārtraukt eksāmenu vai neierasties konkrētā vietā, ja objektīvi pastāv šāds apdraudējums.
Pakalpojuma sniedzējs nedrīkst prasīt ignorēt drošības brīdinājumu. Tas pats attiecas uz darba devēju, jo arī darba aizsardzības regulējums uzliek pienākumu prioritāri rūpēties par darbinieku drošību.
Līdzīgi ir ar valsts iestādēm, policiju vai, piemēram, tiesu. Latvijas tiesību sistēmā šādas situācijas vērtē pēc “attaisnojoša iemesla” principa.
Ne administratīvajā procesā, ne kriminālprocesā, ne civilprocesā sankcijas par neierašanos nevar piemērot automātiski. Iestādei vienmēr jāvērtē, vai personai bija objektīvs iemesls neierasties vai nepildīt konkrētu pienākumu.
Ja cilvēks saņēmis oficiālu civilās aizsardzības brīdinājumu un rīkojies saskaņā ar valsts norādījumiem, tas juridiski ir ļoti nopietns attaisnojošs apstāklis. Protams, ja iespējams, personai būtu jāinformē iestāde par neierašanos un jāsaglabā saņemtais paziņojums kā pierādījums katram gadījumam.
No civiltiesību viedokļa šādas situācijas var tikt vērtētas kā nepārvaramas varas jeb force majeure vai ārkārtēju apstākļu situācija, kas objektīvi kavē saistību izpildi.
Tas nozīmē, ka neviena puse nav vainīga par nenotikušu pasākumu vai nesaņemtu pakalpojumu, taču tas arī nenozīmē, ka cilvēkam būtu jāzaudē samaksātā nauda vai vieta rindā.
Ja cilvēks samaksājis par pakalpojumu, piemēram, braukšanas eksāmenu vai privātu ārsta vizīti, un pakalpojums apdraudējuma dēļ nav noticis, taisnīgs risinājums būtu vai nu samaksas atgriešana, vai pakalpojuma pārcelšana.
Savukārt veselības aprūpē cilvēkam nevajadzētu zaudēt operācijas vai valsts apmaksātas vizītes vietu tikai tādēļ, ka viņš ievērojis drošības norādījumus.
Šādās situācijās pakalpojums būtu jāpārceļ, saglabājot prioritāti rindā. Jautājums, protams, ir par to, kā tas praktiski un organizatoriski tiek nodrošināts.
Šajā kontekstā publiski izskanējušais priekšlikums, kas vakar arī stājies spēkā, sadalīt oranžā līmeņa šūnapraides brīdinājumus vairākās kategorijās pats par sevi varētu būt saprātīgs piedāvājums, bet, ja šādi precizējumi netiek ļoti skaidri izskaidroti, pastāv risks panākt pretēju efektu – vēl lielāku apjukumu vai pat paniku.
Valsts atbildība ir ne tikai savlaicīgi brīdināt, bet arī nodrošināt skaidru un prognozējamu kārtību, jo pašreiz notiekošais, jāatzīst, objektīvi rada zināmu haosa sajūtu.
Bet neaizmirsīsim, ka galu galā tā ir cilvēku pašu atbildība – šos valsts drošības norādījumus saprātīgi ievērot un rīkoties apdomīgi.”
