Kuri ir augi, kas zied gada sākumā un kā tos pareizi kopt? 1
Zane Purne, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Tumšā gada nogale, kas mijas ar gada sākuma pirmajiem saules stariem, iepazīstina ar ziedošajiem telpaugiem, kuri spēj uzziedēt šajā krasi mainīgajā laikā. Lielākā daļa šo skaisti ziedošo telpaugu neprasa garas gaismas stundas, tas nozīmē, ka tie pieticīgi iztiek ar īso dienu, kur gaisma nepārsniedz 12–13 stundas.
Fitonijas
Koši ornamentētās fitoniju (Fittonia) lapas aizēno stāvās vārpās plaukstošos sīkos ziediņus. Vislabāk fitonijas jūtas seklos, lēzenos traukos, kur jauki eksponējas zemie, kompaktie, nelielie ceri. Tās aug siltā un mitrā gaisā, sausa gaisa telpa šiem augiem noteikti nepatiks. Krāsaino augu lapām pietiek ar gaišu līdz viegli noēnotu vietu telpā, izvairoties no tiešiem saules stariem. Sadalot klājenisko ceru, varam tūlīt iegūt jaunu augu ar bagātīgu sakņu sistēmu.
Pelonijas
Pelonijas (Pellionia repens) var audzēt iekaramajos podos, bet vairāk tām patīk būt zemsedzējām, kuru skaistums ir brūni dzeltenajās lapās. Pelonijas labi jūtas siltā, viegli noēnotā vietā, piemēram, zem lieliem augiem vai audzētas atsevišķā podā. Augiem vajadzīgs paaugstināts gaisa mitrums, bet saknes jāsargā no pārlaistīšanas. Peloniju stāvā filigrānā, čemurveida smilškrāsas ziedkopa iztēlē atgādina dilles ziedu. Peloniju pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem.
Dižmeldri
Izcilākie gaisa mitrinātāji telpās ir dižmeldri (Cyperus alternifolius), kuriem siltā telpā visu laiku jāatrodas ūdenī, saknes nedrīkst būt sausas. Milzīgās lietussarga lapas uzzied gaiši zaļganiem ziediem, simetriski izkārtotiem starp dzinuma galotnes mazajām lapiņām. Noziedot bagātīgi izbirst sēklas. Kupli saaugušie pamīšlapu dižmeldri reizi 3–4 gados jādala, lai dzinumi cits citu netraucētu, nebūtu blīvi un saspiesti.
Papaija
Ja vien telpas augstums atļauj, vērts siltās telpās pamēģināt audzēt papaiju (Papaya carica) šķirnes, kas vienlaikus spēj ziedēt, ieriest zaļus augļus un tos nogatavināt baudīšanai. Šim augļukokam nevajag apputeksnētāju. Baltos ziedus grūti pamanīt, jo noziedējuša zieda vietā pie stumbra lapas pamatnes zibenīgi attīstās auglis. Papaija ir ātraudzības fenomens, kurš gada laikā spēj izaugt pāris metru. Papaijai noteikti vajadzēs izteikti lielu podu.
Kamēlijas
Uz mūžzaļo kamēliju (Camellia) krūmu cietajām, spīdīgajām, ādainajām, tumšzaļajām lapām skaisti izskatās dažādu krāsu un pildījuma ziedi. Kamēlijas ir vēso telpu augi, kuriem vēlamā maksimālā temperatūra ir 18 °C. Vasaras mēnešos tās labi jūtas ārā. Puķēm vajadzīgs mitrs gaiss, tās neaugs telpās ar sausu gaisu. Augus audzē viegli skābā, trūdvielām bagātā substrātā un laista ar mīkstu, siltu ūdeni.
Falenopši
Falenopši (Phalaenopsis) labi jūtas viegli noēnotās un ēnainās telpās. Galvenie nosacījumi falenopšu audzēšanā ir reta pārstādīšana, mērens mitrums un epifītisko orhideju substrāts, kurā galvenās sastāvdaļas ir priežu mizas un sfagnu sūnas. Falenopšiem ideāli piemērotas mūsu dzīvojamās telpas ar 18–24 °C gaisa temperatūru. Augi teicami jūtas sausā gaisā. Ja noziedējušais ziedkāts vēl ir dzīvs, to nenogriež, jo uz tā atkal veidosies jauni ziedkāti.
Etiopijas kalla
Etiopijas kalla jeb dižkalla (Calla aethiopica) fascinē ar ziedu baltumu un sulīgi zaļajām lapām. Lai dižkallas ziedētu, vasaras mēnešos tām jāievēro strikts miera periods, kurā augi nomet lapas un netiek laistīti. Šāda apiešanās ar dižkallām būs bagātīgas ziedēšanas garants. Tām piemērota mēreni silta līdz vēsa telpa. Dižkallas bagātīgi jālaista, bet jāseko līdzi gaisa temperatūrai, ja zemāka – laista mazāk, ja augstāka, tad jālaista vairāk.
Filodendri
Milzu liānas filodendri (Philodendron) uzzied tikai tad, kad sasnieguši vairāku gadu vecumu un ir vairākus metrus gari. Ziedi attīstās augu galotnēs. Zieda vālītē sīkie ziediņi ir bālgani, bet to aptverošā seglapa atkarībā no sugas atšķirīgās košās krāsās. Augiem patiks siltas, gaišas telpas ar mitru gaisu. Gaisa saknes, kuras bagātīgi veidojas pie auga, nedrīkst griezt, izņemot nokaltušās. Augiem vajadzīgs spēcīgs balsts un trūdvielām bagāta augsne ar vienmērīgu, mērenu mitrumu.
Kalistemi
Kalistemi jeb pudeļbirstes (Callistemon) savus košos ziedus veido uz jaunajiem dzinumiem. Savdabīgie ziediņi vārpveida ziedkopā ir bez ziedlapām, bet ar garām, krāsainām putekšņlapām, katrai sugai raksturīgā krāsā. Kalistemiem vajadzīga ļoti gaiša vieta, bet ziemā ap 8 °C temperatūra. Vēsumā maz, bet siltā laikā bagātīgi jālaista. Viegli padodas apgriešanai.
Kolokāzijas
Milzu lapu kolokāzijas (Colocasia gigantea) visu gadu augs siltumā, gaismā un mitrā gaisā. Ļoti ātraudzīgi augi, kuri uzzied ar balti dzeltenu pielapi, kas ietver necilo ziedu vālīti. Ziedi nekad nepaceļas virs lapām. Augiem vajadzīga trūdvielām bagāta, gaisa un ūdens caurlaidīga augsne ar neitrālu reakciju.
Krīnijas
Krīnijas (Crinum moorei) ir liela auguma, kurām pie vecākauga izveidojas jaunsīpoli. Ja nav vajadzības, tos nevajag noņemt, jo arī tie uzzied. Smaržīgie, lielie, baltie ziedi atveras pakāpeniski no apakšas uz augšu. Ziedēšanas laikā labi jūtas vēsā telpā, kas arī pagarina ziedēšanas laiku. Vasaras mēnešos krīnijas atpūšas, daļēji nometot lapas. Šajā laikā augi jālaista minimāli.
Ehmejas
Ehmeju (Aechmea) ciešās lapu rozetes veido piltuves, kurās var ieliet ūdeni, ja telpas ir ļoti siltas un gaišas. Lapu rozete, kura izveido ziedu, otrreiz reti kad uzzied. Ziedēšanas laikā ehmejām pie stumbra pamatnes veidojas vairākas jaunas rozetes, kuras ziedēs nākamajos gados. Atdalīt jaunaugus var, kad tas ir 30 cm augsts ar savu sakni. Ehmejām ir neīstie ziedi, kurus sauc par braktejām, tie ir spilgtās krāsās, kas ir ilgnoturīgas pat vairākus mēnešus, un īstie ziedi, kuri parasti ir bālgani un nozied pāris nedēļās. Ehmejas ir epifīti ar nelielu sakņu sistēmu, tām nepatīk ikgadēja pārstādīšana.
Monsteras
Monsteras (Monstera deliciosa) uzzied dzinuma galotnē ar lielu, baltu laiviņveida pielapi, kas ietver resnu vāli ar sīkiem ziediem. Noziedot tie izveido kopaugli no simtiem sīku auglīšu. Nogatavojies monsteras auglis smaržo pēc ananasa un ir ēdams. Lai tiktu pie monsteru ziediem un augļiem, augu nedrīkst griezt, var apgriezt vienīgi nokaltušās gaisa saknes un kādu sākt dzeltējušu lapu. Monsterām izveidojas sāndzinumi, kurus var apsakņot, lai iegūtu jaunu augu. Atkarībā no sugas un šķirnes monsteras audzē gan saulainā, gan patumšā telpā. Labi jūtas istabas temperatūrā, taču spēj pielāgoties arī vēsākām telpām.
Rēja
Rējām (Rhoeo) ir simetriskas rozetes un tuvāk galotnei katrā lapu žāklē sīki, balti ziediņi, kuri jauki iesaiņoti brūnsarkanā maciņā. Saules apspīdētā vietā augu lapas būs košas, tumšā telpā – tikai zaļas. Rēja ir ļoti pieticīgs telpaugs – aug dažādās augsnēs, temperatūrā, apgaismojumā. Vienīgi augiem ļoti nepatīk slapjums, neparedzēts sausums rējas neiznīcinās, kā to var izdarīt pārmērīga laistīšana. Rējas bezgala viegli vairojas ar cera dalīšanu un lapainiem galotnes dzinumiem, kuri var būt pat 25–30 cm gari. Augi pie stumbra pamatnes attīsta daudz sāndzinumu, tādējādi ar laiku nesaspiestai augu audzēšanai vajadzīgs tāds pods ar platu virsmu, kurā rējas dzinumi var brīvi izvietoties un bagātīgi ziedēt.
Sansevjēra
Sukulentās sansevjēras (Sansevieria) jāaudzē gaišās telpās, sargājot no tiešiem saules stariem, lai lapas nestīdzētu, nekļūtu tievas un nenoliektos. Sansevjērām ir fantastiska izturība – tās var iztikt bez ūdens 2–3 mēnešus, kas gan nenozīmē, ka augi nav jālaista. Augšanas laikā tām ūdens jāsaņem mēreni un vienmērīgi. Lieks slapjums, kas mijas vēl ar pazeminātu temperatūru, 2–3 dienās var sapūdēt sansevjēras saknes un lapas. Garās vārpās sakārtotie zaļgandzeltenie ziedi patīkami smaržo. Augi uzzied, kad pods ir pilns ar dzinumiem.
Aspidistra
Visiem zināmās mājas svētības jeb aspidistras (Aspidistra) ziedus grūti ieraudzīt, nereti cilvēki ir pārsteigti, ka šis augs vispār zied, bet augam nepieciešamos audzēšanas apstākļos tas gadā spēj uzziedēt pat pāris reižu. Uz auga sakneņiem, kuri daļēji atrodas virs augsnes, attīstās mazi ziedi, atgādinot miniatūrus tulpes ziedus. Pieticīgi telpaugi, kuri spēj pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem, vienīgi ilgstošam slapjumam ne. Aspidistrām sevišķi nepatīk sakņu traucēšana – ja vajadzīga pārstādīšana, labāk augu pārvelt jaunā podā, neizjaucot sakņu kamolu.
Vairāk par telpaugiem un to kopšanu lasi. Zanes Purnes grāmatā Istabas augi.
