Foto: Shutterstock

Taupības režīms un siltuma samazināšana telpās – kā aprūpēt telpaugus? 1

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Kad samazina siltumu telpās, cilvēks uzvelk jaku. Bet ko darīt telpaugiem? Lai arī istabas puķes sagaidītu svētkus dzīvas, veselas un skaistas, jāievēro padomi, kā tās aprūpēt. Padomus sniedz tropu un subtorpu augu laboratorijas vadītāja Mg. Biol. Ingūna Gudrupa.

Galvenais – nepārlaistīt

Visbiežākais telpaugu bojāejas iemesls ziemā ir pārlaistīšana. Zelta likums telpaugu saimniekiem – pirms laistīšanas paraudzīt augsni podiņā. Vēlams pat ar pirkstu mazliet paurķēt substrātu, jo kūdraina augsne mēdz virspusē apžūt, bet sakņu kamola zonā var būt pat ļoti mitrs.

1. kļūda

CITI ŠOBRĪD LASA

Lej ūdeni uz tasītes vēl un vēl, jo augs taču ir noslāpis un visu izdzer. Dzer nevis augs, bet substrāts, jo kūdrai ir spēja uzņemt un uzkrāt lielu ūdens daudzumu. Ja augs to nespēj izlietot, tam nopūst saknes un augs nonīkst, īpaši, ja telpā ir vēss.

2. kļūda

Auga lapas kļūst ļenganas, tātad tam slāpst un jālaista vairāk. Taču gan auga iekaltēšanas, gan pārliešanas sekas izskatās līdzīgi. Ziemas periodā augs visbiežāk šādi ziņo par mitruma pārbagātību.

Visu ar mēru

Gumijkoks jeb kaučuka fikuss.
Foto: Karīna Miezāja

Augu laimīgai dzīvei vajadzīga svētā trīsvienība: gaisma, siltums un mitrums. Tiem jābūt līdzsvarā. Uz palodzes augiem jau tā ir jūtami vēsāks nekā istabā. Turklāt arī dabīgās gaismas ir pavisam maz (taupības nolūkos augu lampas lietos retais). Tātad jāsamazina ūdens daudzums. Lai pasargātu telpaugus no pārlaistīšanas, tiem paredzētajai augsnei ieteicams pievienot vairāk grants.

Protams, ja telpās ir nemainīgi silts un sauss gaiss, var laistīt vieglprātīgāk.

3. kļūda

Nereti istabas puķu laistīšana ir kā rituāls. Piemēram, tās aplej katrās brīvdienās. Taču, ja temperatūra mainījusies uz zemāku, iespējams, augs jālaista reizi desmit dienās vai divās nedēļās.

Labāk lai augsne podā ir nedaudz sausāka nekā par slapju.

Sarīko veļasdienu

Foto: Karīna Miezāja

Atbrīvojot augus no putekļiem, lapām piekļūs vairāk gaismas. Pie viena der nomazgāt arī logu. Katru auga lapiņu saudzīgi saņem rokā un noslauka ar mīkstu drāniņu. Augu tīrīšanai nederēs sūkļi vai cits abrazīvs materiāls, kas var ievainot lapas.

Lapas tur saudzīgi, jo dažiem augiem tās viegli notrūkst.

Augiem patiks mazgāšana dušā, taču tas jādara uzmanīgi. Ja telpaugu noskalo dušā, ļauj tam nožūt siltā vietā un tikai pēc tam atliek atpakaļ uz palodzes, kur nāk vēsums no loga.

Reklāma
Reklāma

4. kļūda

Augu paliek zem dušas un lej virsū ūdeni. Strūkla izskalo augsni no poda un aizdambēs noteku, tāpēc auga podu iesaiņo maisiņā..

Augi, kas prot paciesties

Telpaugu pielāgošanās spējas dzīvei dažādās telpās ir atšķirīgas. Nereti dažādiem eksotiskiem, skaistiem telpaugiem vajadzīgi specifiski apstākļi, kurus dzīvojamajās telpās grūti nodrošināt. Tāpēc tie ilgi nedzīvo un nonīkst.

Binendijka fikuss.
Foto: Karīna Miezāja
Mājas svētība jeb aspidistra.
Foto: Karīna Miezāja

Taču tagad atkal cieņā nāk vecās labās, pārbaudītās, tā sauktās vecmāmiņu puķes. Tām vēsākas telpas ir pa prātam, piemēram, līdakaste jeb sansevjēra, dižā klīvija, fikuss, mājas svētība jeb aspidistra, Japānas fatsija, aloje jeb alveja.

Atvēsinātajās telpās ilgi un skaisti ziedēs arī ciklamenas, kamēlijas, acālijas.

Naudas koks jeb olveida krasula.
Foto: Karīna Miezāja

Ar minimālu laistīšanu var un grib dzīvot augi ar gaļīgām lapiņām, piemēram, tā sauktais naudas koks jeb krasula, alveja. Vēsas telpas patīk arī tiem.

5. kļūda

Tā sauktos sukulentus pārlaista, jo uzskata, ka tiem ar biezajām lapām vajag vairāk ūdens nekā augiem ar plānām lapām.

Sapoš svētkiem

Kad lapas nomazgātas un nožuvušas, uz tām var uzpūst speciālo dzīvajiem augiem paredzēto laku. To ieteicams darīt pāris reižu gadā, piemēram, uz svētkiem. Pēc šādas apstrādes augi izskatīsies spirgti zaļi, un lapas ilgāk būs pasargātas no putekļu uzkrāšanās. Laka arī nomaskēs kaļķaina ūdens pilienu nosēdumus.

Uzmana kaitēkļus

Der papētīt, vai uz telpaugiem nav manāmi kādi kaitēkļi. Tie savairojas nelabvēlīgos apstākļos, kādi telpaugiem parasti ir ziemā, kad gaiss telpās silts un sauss. Piemēram, raksturīgi kaitēkļu klātbūtnei ir lipīgi izdalījumi uz lapām. Pret augu bojātājiem palīdz mazgāšana ar zaļajām ziepēm. To reizēm var darīt arī profilaktiski.

Viens no vēso telpu labumiem – arī kaitēkļi vēsumā nejūtas omulīgi.

Falenopšiem tīk siltums un gaisma

Populārās orhidejas falenopši slikti pacietīs siltuma taupīšanas kampaņu. No tropu lietusmežiem cēlušās puķes vārguļos, ja temperatūra būs zemāka par 16–18 grādiem. Tām vajadzīga gaiša un silta telpa. Ja māja ir vēsa, labāk izraudzīties citus augus. Taču, ja kolekcijā ir falenopši, tos novieto uz siltākās palodzes, laista un smidzina minimāli.

Mēslo minimāli

Ziemā telpaugiem mēslošana nav svarīgākā lieta. Telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa botāniskā dārza kolekcijas augus galvenokārt mēslo no pavasara līdz rudenim. Pārmēslošana telpaugiem nav vajadzīga. Tie ir veselīgāki, ja netiek izlutināti ar pārmērīga mēslojuma porcijām. Turklāt gaismā un siltumā auga vielmaiņas procesi norit lēni, tie nemaz nespēj uzņemt un izmantot iedotās barības vielas.

Svarīgi!

Visu telpaugu dzīvība ir apdraudēta, ja telpā gaisa temperatūra ilgstoši ir zemāka par 10 grādiem.