Anda Buševica
Anda Buševica
Arhīva foto

Anda Buševica: Kuri no vēl nenosauktajiem Baltijas autoriem tiks izvēlēti tulkošanai pirmie? 0

Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

Ideja par Baltijas asamblejas balvu literatūrā dzima 1991. gadā, pacēlumā, kas valdīja pēc Baltijas valstu neatkarības izcīnīšanas un kurā arī rakstniekiem, dzejniekiem, folkloras pētniekiem bija būtiska loma.

Trīs gadus vēlāk Baltijas asamblejas balva tika iedibināta arī mākslā un zinātnē. Balva ir fiziski taustāma – statuete, naudas prēmija darba autoriem, taču jau no pirmsākumiem bija iecerēts, ka tieši sabiedrībai lielākais ieguvums būs godalgoto darbu tulkošana visās trīs Baltijas valstu valodās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pateicoties Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Rakstnieku savienību nemitīgam atgādinājumam, pēc teju 30 gadiem pašsaprotamais ir noticis: jūlija beigās Viļņā notika triju Baltijas valstu kultūras ministru tikšanās, kurā tika noslēgts saprašanās memorands par godalgoto darbu tulkošanu un publicēšanu.

Līdz ar apņemšanos piešķirta arī naudas summa – 25 000 eiro, kas paredz, ka rekordtempā – jau līdz gada beigām – jāiznāk trim no līdz šim godalgotajiem darbiem.

Diemžēl internetā pieejamajā Baltijas asamblejas balvas literatūrā ieguvēju uzskaitījumā iztrūkst informācijas, par ko tieši laureāti attiecīgajā gadā nominēti, kuri ir tie darbi, uz kuru tulkojumiem latviešu, igauņu, lietuviešu valodā drīzumā mēs varētu cerēt.

Ceru, ka parakstītais memorands iedvesmos atjaunot arī Baltijas asamblejas balvas lapu, tāpēc raksturošu laureātu personības, kādas tās esmu iepazinusi dzīvē vai grāmatās.

Starp pirmajiem Baltijas asamblejas balvas literatūrā ieguvējiem – daudzu valodu zinātājs, kaismīgais atdzejotājs Uldis Bērziņš.

Vispār jau šai paaudzei piederīgie atdzejas milži latviešu literatūrā ir vismaz trīs, un viņi visi ir laureātu vidū: leišmalē, Mēmeles krastos, bērnību aizvadījušais Knuts Skujenieks, arī Pēters Brūveris – viņš dzeju lietuviski nevis lasīja, bet vārdoja kā buramvārdus, un tā šos dzejoļus joprojām prot nolasīt viņa meitas. Latviešu draugs, tulkotājs, dzejnieks, vienmēr literatūrā ieinteresētais Vlads Brazjūns.

Arvīds Jozaitis, kurš uzrakstījis grāmatu par Rīgu un latviešiem no ārpusnieka skatu punkta, piekrīti viņa “citas civilizācijas” raksturojumam vai ne. Jāna Kaplinska, Sigita Gedas, Jāna Krosa darbi, pateicoties mūsu lieliskajiem tulkotājiem Guntaram Godiņam (arī viņš laureātu vidū), jau pieminētajam Uldim Bērziņam, Maimai Grīnbergai, jau ir iznākuši latviski, neesmu gan pārbaudījusi, vai tieši godalgotie darbi.

Justīna Marcinkēviča godalgotā poēma “Carmina minora” Dainas Avotiņas atdzejojumā 2005. gadā iznāca latviski.

Lēlo Tungala Baltijas asamblejas balvu saņēmusi 2019. gadā, un pagājušajā gadā viņas “Biedrs bērns” kļuva par ļoti lasītu grāmatu ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā. Daces Meieres tulkojumā iznācis Sigita Paruļska romāns “Trīs sekundes debesu”.

Savukārt kaimiņiem tuvākajā laikā varētu būt iespēja iepazīt vairākus Latvijā tik veiksmīgās vēsturisko romānu sērijas “Mēs. Latvija. XX gadsimts” autorus – daudz tulkoto Noru Ikstenu, Māri Bērziņu, Ingu Ābeli un Gundegu Repši, arī viņi ir Baltijas asamblejas balvas ieguvēji.

Kuri no uzskaitītajiem vai vēl nenosauktajiem autoriem tiks izvēlēti tulkošanai pirmie?

Bažas rada nosauktie termiņi – piešķirtais finansējums jāliek lietā jau līdz gada beigām, tas nozīmē, ka tulkojamie darbi tiks izvēlēti, drīzāk vadoties no darba paveicamības kritērijiem.

Ieceres īstenošana prasa arī prasmīgu organizēšanu – sameklēt īstos tulkotājus, atdzejotājus, diemžēl medijos publicētajā ziņā neatradu informāciju ne par garantētu tulkojumu programmas turpinājumu, ne to, kā tas viss tiks koordinēts.

Viens no mērķiem, īstenojot Baltijas valstu literatūras tulkošanas ieceri, ir vienoti pārstāvēt Baltijas literatūru pasaulē.

Paralēli Baltijas asamblejas balvas godalgoto darbu tulkošanai plānots angliski izdot arī žurnālu “The Baltic Review”, triju Baltijas valstu literatūras apskatu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vai šī iecere palīdzēs arī latviešiem sevi ieraudzīt Baltijas reģiona kopībā?

Man pašai jāatzīst, ka visu, ko zinu par leišu vai igauņu dvēseles smalkumiem, temperamenta īpatnībām, vēstures līkločiem, esmu uzzinājusi, lasot viņu literatūru.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
Lasīt citas ziņas
Zelenskis: Jau 23. februāra vakarā mēs saņēmām pirmos ieročus no Latvijas. Paldies, kamēr citi meklēja atrunas, jūs rīkojāties!
Rīgas dome apsver visus padomju armijas pieminekļa nojaukšanas variantus, arī spridzināšanu
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
Jana Bunkus: Kariņš un viņa ministri ir augstākās raudzes politiķi, taču sabiedrības sašķeltību rada “twitter ballītes” pēc MK sēdēm
Bruno Javoišs: Ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā “krievu pasaules” kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama
16:03
Gints Narogs: Hokejistu parādītais sniegums vairākās spēlēs, maigi sakot, bija ļoti neizteiksmīgs
15:53
Krievijas karaspēks ieņēmis lielāko daļu Limanas
15:46
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu
Attālināto mācību turpināšanu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām atzīst par atbilstošu Satversmei
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
Gints Narogs: Hokejistu parādītais sniegums vairākās spēlēs, maigi sakot, bija ļoti neizteiksmīgs
“Lai ir ekonomiskā aktivitāte!” Kilbloka par to, kāpēc svarīgi samazināt PVN
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
Labība kā ierocis: “Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem”
Zaporižjā raķešu apšaudēs sagrauts 121 nams
“Dažiem tauku saturs kā krējumam!” Uztura speciālistes Lizetes Pugas padomi, izvēloties bezpiedevu jogurtu
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
ASV domnīca: Krievijas karaspēks gatavo “trešo aizsardzības līniju”
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Dzidra, Dzidris, Gunita un Loreta – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Lauris Reiniks pēc koncerta sarūgtināts: “Bērnus nevajag laist uz skatuves. Tā vienkārši nedrīkst!”
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
Vai forsītijas ir piemērotas dzīvžoga veidošanai?
Ļoti gardi! Sparģeļu un zirņu biezzupa
“Slimīgi greizsirdīgs un kontrolējošs”: vēl viena Holivudas aktrise tiesā sniegusi neglaimojošus faktus par kopdzīvi ar Džoniju Depu
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps