Pētnieki atklāj kādu nopietnas slimības saistību ar regulāru deguna urbināšanu 0
Daudziem no mums deguna urbināšana ir tikai ikdienišķa nepieciešamība. Tomēr pētnieki brīdina – šis ieradums var radīt nopietnas sekas smadzenēm.
Deguna iekšpusē esošā gļotāda ir ļoti jutīga. Intensīva urbināšana var to bojāt, padarot plānāku deguna starpsienu, dažkārt pat izdeldējot tajā nelielus caurumus. Šādi bojājumi var ļaut baktērijām vieglāk iekļūt organismā.
Austrālijā Grifitas universitātes pētnieki atklājuši, ka baktērija Chlamydia pneumoniae – plaši izplatīts patogēns, kas pārsvarā tiek pārnests pa gaisu un cilvēkiem var izraisīt tikai vieglas kakla sāpju vai elpceļu infekcijas – spēj arī tieši iekļūt smadzenēs, raksta vācu vietne chip.de.
Eksperimentos ar pelēm tika konstatēts, ka baktērija ceļu līdz smadzenēm veic caur ožas nervu. Šis nervs savieno deguna dobumu ar smadzenēm, apejot hematoencefālisko barjeru, kas parasti pasargā smadzenes no infekcijām.
Kad baktērija nonāk smadzenēs, smadzeņu šūnas reaģē, nogulsnējot amiloīda-beta proteīnu. Tieši no šīm proteīna nogulsnēm veidojas plāksnes, kas ir raksturīgas Alcheimera slimībai. Citiem vārdiem sakot, patogēnu iekļūšana smadzenēs var izraisīt smadzeņu patoloģiskas izmaiņas, kas līdzinās Alcheimera procesiem.
Pētnieki norāda, ka vēl ir jāveic papildu pētījumi, lai pierādītu, ka līdzīgs process notiek arī cilvēkiem. Taču līdz šim gūtie dati liecina, ka deguna urbināšana var būt viens no riska-faktoriem, kas veicina patogēnu ceļu līdz smadzenēm.
Ko darīt praksē?
Izvairīties no intensīvas urbināšanas, jo tas bojā gļotādu un palielina infekcijas risku.
Uzmanīt imunitāti, jo novājināta imūnsistēma padara organismu jutīgāku pret infekcijām, tostarp Chlamydia pneumoniae.
Saglabāt labu deguna higiēnu – regulāri tīrīt degunu, neizmantojot pārmērīgu spēku.
Pat ikdienišķi ieradumi, kā deguna urbināšana, var ietekmēt smadzeņu veselību.
