Taisnība, taču arī jaunā Izcilības balva nesniedz atbildi, kā rīkoties tad, ja vienā gadā Latvijai gadās gan lauri Karalienes Elizabetes konkursā Itālijā, gan “Grammy”, gan sešās valodās tulkota grāmata vai Eiropas literatūras balva, gan mākslas balva “ARS Fennica”, gan vēl lauri Anesī kinofestivālā, ja balvas iespējams piešķirt tikai trim cilvēkiem – nevis, izvērtējot reālos ikgadējos sasniegumus, noteikt adekvātu mainīgu prēmiju fondu, kaut vai līdzīgi, kā tas notiek sportā. 2
Un vēl – kā cildināt ļaudis, kuriem, iespējams, nekad nav bijis ambīciju startēt šauri profesionālā jomā starptautiskā līmenī, bet kuri neatlaidīgi un veiksmīgi kopj kādu specifisku lokālu lauciņu? Nu, piemēram, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Guntis Pakalns, kurš jau gadiem cītīgi lolo un neļauj izsīkt stāstniecības tradīcijām – nu nav neviena starptautiska konkursa, kurā viņš varētu startēt un uzvarēt… Vai Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova – kā novērtēt viņas gadiem ilgos cīniņus par to, lai turpinātos Bērnu žūrijas programma? Vai Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule, kas rūpējusies, lai tiktu iemūžināti un gaismā celti specifiskie Maija dziedājumi? Vai šādu ļoti specifisku jomu pārstāvji, kuru darbu nekad neizgaismos starptautisku konkursu rampu ugunis, bet kuru padarītais ir izmisīgi nozīmīgs, lai mēs nepazaudētu kādu – reizēm šķietami sīku un nenovērtētu – savas kultūras sastāvdaļu – padarītais ir vai nav Izcilības balvas vērts? Vai, iespējams, vajadzīga kāda cita atzinība, kāds cits veids, kā novērtēt viņu padarīto?
Protams, ja seko līdzi ziņām, var likties, ka Latvijā ir bezgala daudz kultūras apbalvojumu. Pastāv dažādas nelielas, lokālas, novada slaveno personību vārdā nosauktas balvas – Žaņa Katlapa balva Tukumā, jauniedibinātā Kārļa Sebra balva Gulbenē un citas. Ir nozaru specifiskās balvas, kas tāpat nodēvētas nozīmīgu kultūras personību vārdos – Eduarda Smiļģa balva, Lilitas Bērziņas balva, Pastariņa un Veidenbauma prēmija… Ir pilsētu un novadu lokālās balvas – Jūrmalas Gada balva kultūrā tiek pasniegta jau kopš 2003. gada, “Baltā zvirbuļa” balva Rīgā dzima gadu vēlāk, Latgalē jau sešus gadus godina Boņuka balvas saņēmējus, Liepāja pirms trim gadiem ieviesusi savu gada balvu kultūrā – un tā varētu minēt vēl un vēl. Gada griezumā noteikti nav ne mēneša, kura laikā netiktu piešķirta balva kādā kultūras nozarē vai kāda novada kultūras darbiniekiem.
