Rinda nav objektīvs rādītājs 1
Pašvaldībās turklāt norāda: rinda nav objektīvs rādītājs. Tajā iekļauti arī bērni, kuri vēl nav sasnieguši pusotra gada vecumu. Piemēram, Liepājā rindā ir 1400 bērni, no kuriem tikai 200 jau sasnieguši bērnudārza apmeklēšanas vecumu. Tāpat rindās ir bērni, kuri apmeklē privātos bērnudārzus un nemaz negrasās pāriet uz pašvaldības bērnudārziem. Rindā viņiem jāatrodas, lai pašvaldība un arī valsts varētu līdzfinansēt privātā bērnudārza apmeklēšanu. Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone stāsta: dažos nomales bērnudārzos ir arī brīvas vietas, neviens pēc tām nekāro. Lielākās rindas ir uz pilsētas centra bērnudārziem. Līdzīga situācija ir Rīgā. Ārpus centra pašvaldību bērnudārzos ir pat kopumā ap 100 brīvu vietu. Biežāk brīvas vietas gan ir mazākumtautību bērnudārzos. VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits toties atzinis: ir pašvaldības, kurām, pat aktīvi rīkojoties, diez vai tuvākajos gados izdosies novērst rindas uz bērnudārziem. Aprēķināts, ka Rīgā un jo sevišķi Pierīgā iedzīvotāju skaits joprojām augs. Līdz ar to vajadzēs aizvien vairāk vietu bērnudārzos.
Jāpiebilst, ka vecāki, kuru bērni iet privātajos bērnudārzos, jau līdz šim vismaz Rīgā spiesti arī paši līdzfinansēt bērna pirmsskolas izglītību. Tas tāpēc, ka privātie bērnudārzi (neskaitot ēdināšanu) izmaksā, sākot no 260 līdz pat 300 un vairāk eiro mēnesī. Demogrāfijas apakškomisijas sēdē izskanēja pārmetumi arī privātajām pirmsskolām – tās nepamatoti cēlušas cenas. Privāto pirmsskolu biedrības priekšsēdētāja Daina Kājiņa gan saka: cenas cēlās, jo auga minimālā un pedagogu alga. Savukārt Rīgā privātie bērnudārzi ir dārgāki nekā citviet, jo vairāk izmaksā telpu noma.
Valsts finansē arī tā saukto aukļu programmu, palīdzot vecākiem segt izmaksas par aukles darbu. Pašvaldības aukles parasti nefinansē, un likums no vietējām varām aukļu algošanu arī neprasa. Taču nu iecerēts grozīt Izglītības likumu tā, lai pašvaldībām turpmāk būtu jāfinansē arī aukļu darbs.
Andrejs Ence, Babītes novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā rindā ir tikai tie bērni, kam vēl nav pusotra gada. Visiem citiem vietas pirmsskolas iestādēs ir nodrošinātas. Esam paši uzbūvējuši jaunas ēkas bērnudārzu vajadzībām. Esam arī secinājuši, ka ļoti labs veids problēmas risināšanai ir moduļveida ēkas. Ap 300 bērnu gan apmeklē privātos bērnudārzus, bet mēs par šo pakalpojumu maksājam pilnu cenu – 256 eiro. Tikpat mums izmaksā viens bērns pašvaldības bērnudārzā. Mums šīs izmaksas ir augstākas, jo maksājam lielākas algas pirmsskolas pedagogiem. Uzskatu, ka pirmsskolas aprūpe ir tikai pašvaldību atbildība. Pārmest valstij, ka tā neturpina savu atbalstu, ir nekorekti. Vienīgais, ko pašvaldībām attiecībā uz pirmsskolas izglītību būtu jāprasa – lai valsts algo visus pirmsskolas pedagogus, nevis tikai tos, kuri strādā ar piecgadniekiem un sešgadniekiem.”
