Baiba Braže.
Baiba Braže.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Braže: “Nebūsim drošībā, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi, tādēļ ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts” 221

Krievijas militāro spēju ierobežošana un piegādes Ukrainai ir arī Latvijas nacionālās drošības jautājums, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien sacījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
TESTS. Ja tev šodien būtu jākārto eksāmeni, ar kādu atzīmi tu pabeigtu 9.klasi un iegūtu pamatizglītību?
Kokteilis
“Tik īpaši un skaisti!” Brīnišķīgs notikums Reiņa un Maijas Sējānu ģimenē – pasaulē nākusi viņu pirmdzimtā 1
Lasīt citas ziņas

Ārlietu ministrija aģentūru LETA informēja, ka pirmdien Braže piedalījās ES Ārlietu padomē, kuras fokusā bija ES atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas sākto karu, kā arī situācija Tuvajos Austrumos.

Braže padomē norādīja, ka situācija Ukrainā tieši korelē ar drošības situāciju Latvijā un arī ES.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Nebūsim drošībā, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi, tādēļ ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai un jāpieņem visi iespējamie lēmumi Ukrainas atbalstam, tostarp par militārajām piegādēm, ES sankciju pret Krieviju 14.paketi, kas iekļauj arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegumu, kā arī Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izlietojumu,” sacīja Braže.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba padomē informēja par traģiskajām sekām pēc Krievijas gaisa uzbrukumiem Harkivā aizvadītajā nedēļas nogalē. Viņš pateicās par līdzšinējo atbalstu un, skaidrojot nopietno situāciju Harkivas reģionā, lūdza turpmāku palīdzību, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību un efektīvāk aizsargātu Ukrainas teritoriju pret arvien pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kā arī civilajai un valsts stratēģiskajai infrastruktūrai.

ES Ārlietu padome pauda solidaritāti ar Igauniju, Somiju un Lietuvu saistībā ar Krievijas īstenotajām hibrīdajām aktivitātēm pret to robežām. Tāpat dalībvalstis ar reģionālajiem partneriem – Kataru, Saūda Arābiju, Ēģipti, Jordāniju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem -, kā arī Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru pārrunāja aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos.

Ministri pārrunāja situāciju Gruzijā, kas ir saasinājusies Gruzijas parlamentā apstiprinātā likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību dēļ. Braže padomē atzīmēja, ka Latvija ir atbalstījusi Gruziju tās ceļā uz ES, taču nesenie valdības lēmumi šo virzību apdraud.

“Patlaban ir svarīgi turpināt atbalstīt Gruzijas pilsonisko sabiedrību, lai demokrātiskā diskusija neapsīktu, īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāk nekā 80% Gruzijas iedzīvotāju atbalsta Gruzijas iestāšanos ES,”

pauda Braže, aicinot, ES institūcijas nākt klajā ar iespējamiem ES rīcības virzieniem, ņemot vērā notikumu attīstību.

Savukārt pēc ES Ārlietu padomes ministre piedalījās Briseles VIII konferencē Sīrijas un reģiona nākotnes atbalstam, kā arī tikās ar Jordānijas premjerministra vietnieku, ārlietu un diasporas ministru Aimanu Alsafadī, kuru ministre ielūdza uz vizīti Latvijā.

Vienlaikus attiecībā uz reģionālo situāciju Braže atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir iespējami vienota un aktīva ES iesaiste, lai ES saglabātu uzticamību un ietekmi, tostarp dialogā ar globālajiem partneriem un turpmākam atbalstam Ukrainai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.