Pēteris Apinis: Kā vīrietis apgūst zināšanas par sievietes anatomiju, fizioloģiju un slimībām, un kā viņš sievietes ķermeni un garu saprot?
0
Manas zinātniskās intereses atrodas laukā starp sabiedrības veselību, slimību riska faktoriem un veselības pratību. Vidējais Latvijas vīrietis dzīvo krietni īsāku mūžu par vidējo Latvijas sievieti, bet pavisam traki ir, ja salīdzina vīriešus pēc izglītības un turības.
Izrādās, ka Latvijas maziglītotie vīrieši vairāk smēķē, daudz dzer, mazāk apmeklē ārstu un pilnībā maldās trijās priedēs visos jautājumos par veselības pratību, līdz ar to – dzīvo divdesmit gadus īsāku mūžu kā vīrieši ar labu akadēmisko izglītību. Un tad – analizējot mūsu ne pārāk izglītoto vīriešu izpratni par veselību, izrādījās, ka viņi lāga nenojauš, ka sievietes ķermenis ir kaut kas atšķirīgs, lāga nesaprot, kas ir mēnešreizes, menopauze, hormoni, kā notiek apaugļošanās un kā dzimst bērni.
2003. gadā, uzsākot darbu Einara Repšes valdībā, toreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis no mācību programmām izsvītroja veselības mācību. Kopš tā laika pagājis turpat vai gadsimta ceturksnis, izaugusi jauna paaudze, kas paši lāga nesaprot – kā bērni rodas, kur nu vēl – ko bērniem iemācīt par otru dzimumu. Izrādās, ka meitenes un sievietes daudz vairāk interesējas par anatomiju, fizioloģiju, veselību un slimību – apgūst zinības pašmācības ceļā.
Zēnu ceļš uz izpratni par sievietes fizioloģiju ir fragmentārs, haotisks un atkarīgs no tā, kādā vidē viņi aug. Atšķirībā no meitenēm, zēni informāciju par savu ķermeni un meitenes ķermeni uztver saskaldītā formā, un galīgi ne tiešā veidā.
Izglītības un zinātnes ministrijā, bet īpaši Valsts izglītības attīstības agentūrā ierēdņi uzskata, ka viss ir kārtībā. Zēniem taču ir tāds informācijas avots kā bioloģijas stundas. Manuprāt – tās notiek sausā rakstu un zīmējumu valodā. Zēni to uztver kā mācību vielu, kas jāatceras kontroldarbam, nevis kā realitāti.
Skola iemāca zēniem nosaukt orgānus (dzemde, olvadi, olnīcas), bet tā reti kad iemāca zēniem izprast sievietes pieredzi kā cilvēcisku un cieņpilnu procesu. Liela daļa zēnu joprojām mācās par sievietes fizioloģiju no interneta memēm, draugu jokiem vai, labākajā gadījumā, vēlākā vecumā no savām partnerēm. Attiecībā uz meitenes anatomiju un fizioloģiju, bioloģijas stundā nereti rodas aizspriedumi, jo trūkst emocionālā konteksta. Zēni redz attēlus ar olnīcām un dzemdi, bet nesaprot, kā šie orgāni patiesībā funkcionē.
Galvenā problēma skolas pieejā ir konteksta trūkums. Ja skolotāja nav spējīga pasniegt šo tēmu kā dabisku un svarīgu dzīves daļu, zēni iziet no klases ar sajūtu, ka tas ir kaut kas nepiedienīgs vai noslēpumains. Ir vairākas lietas, kuras bioloģijas grāmatās nevar izlasīt, kuras skolotājas (>90% gadījumos bioloģiju māca skolotājas) kautrējas stāstīt, un tās zēni skolā parasti neuzzina – cik būtiska ir hormonālā cikla ietekme uz sievietes dzīvi, sievietes pašsajūta nav konstanta, tā nav kaprīze, bet bioloģiska nepieciešamība.
Tāpat skola nemāca, ka mēnešreizes var būt tik sāpīgas, ka sieviete nespēj piecelties no gultas. Skola nemāca zēniem, kā reaģēt, ja partnere jūtas slikti, vai kā jautāt par šo tēmu, neapvainojot vai neizsmejot.
Vārdu sakot – ja zēns par sievietes anatomiju, fizioloģiju uzzina tikai no bioloģijas grāmatas, viņam veidojas tehniska izpratne bez empātijas. Viņš aptuveni saprot, ka meitenes vēderā atrodas dzemde, bet viņš nesaprot, ko nozīmē dzīvot ar to.
Puiši dalās ar baumām, jokiem un puspatiesībām sporta ģērbtuvēs vai draugu lokā. Te rodas visi lielākie mīti par hormonālajām garastāvokļa maiņām kā apsmiešanas objektu. Mūsdienās par kļūdaino realitāti izglītībā kļūst pornogrāfija internetā (pie tās tiek klāt jebkurš pusaudzis). Pornogrāfija rada nereālu priekšstatu par sievietes ķermeni, ciklu un seksualitāti. Zēni, kas audzināti ar pornogrāfiju, bieži ir pārsteigti, uzzinot, ka sievietei vispār ir tādas fizioloģiskas izpausmes kā menstruācijas, izdalījumi, sāpes, jo ekrānā viss ir tīrs, nofrizēts un smuks.
Patiesībā puiši atzīst, ka īstā mācīšanās un šāda tāda saprane sākusies tikai tad, kad parādījās pirmā draudzene, īpaši, ja viņa ir nedaudz vecāka un ar savu seksuālo pieredzi. Kaut kādā brīdī zēns saskaras ar to, ka draudzenei sāp vēders menstruāciju laikā, ka viņai vajadzīgi higiēnas līdzekļi vai ka viņai ir emocionālā diena. Ja meitene ir atklāta, zēns kļūst par sabiedroto. Ja viņa baidās no reakcijas, zēns paliek neziņā vai neizpratnē.
Zēni parasti kļūst par informētiem vīriešiem caur sievietēm, kas bijušas gana drosmīgas, lai skaidrotu. Ja zēns uzzina par sievietes fizioloģiju kā par kaut ko pretīgu, viņš šo aizspriedumu saglabā. Ja viņš par sievietes fizioloģiju uzzina kā par dzīvības radīšanu vai dzīves brīnumu, viņš kļūst par partneri, kurš spēj būt empātisks un atbalstošs.
Un tomēr – vīrieša izpratne par sievietes anatomiju, fizioloģiju un veselību ir fragmentāra
Ir visai sarežģīti izteikties par vīriešu zināšanām, jo tās ir ļoti atšķirīgas. Vidējā vīrieša izpratne par sievietes veselību ir ļoti atkarīga no viņa vecuma, pieredzes, attiecību statusa un tā, cik atklāti šīs tēmas tiek apspriestas viņa ģimenē vai sociālajā lokā. Tēmas par sieviešu lietām vēsturiski tikušas uzskatītas par tabu. Sievietes bieži vien pašas izvēlas neapgrūtināt vīriešus ar detaļām, jo viņas ir pārliecinātas, ka vīrietis tāpat mēnešreizes vai menopauzi nesapratīs.
Tādēļ vidējais Latvijas vīrietis itin labi zina, ka menstruācijas eksistē, ka tās ir kaut kur krustpunktā starp – bēdīgi, sāpīgi, neparedzami, nebūs seksa, hormoni. Vidējais vīrietis ir pārliecināts, ka mēnešreizes ir 3–5 dienas mēnesī un lāga nenojauš, ka hormonālās svārstības notiek visu mēnesi. Šķiet, vairums vīriešu jūtas neērti, runājot par šo tēmu, labprātāk izvēlas iztikt bez problēmām un likt sievieti mierā.
Vidējais vīrietis kā nopietnas lietas uztver grūtniecību, dzemdības, krūts vēža riskus, bet lāga nesaprot endometriozi, policiklisko olnīcu sindromu, menopauzi un hormonālās kontracepcijas blaknes.
Vīrieši daudz labāk orientējas tajā, ko var redzēt, un mazāk tajā, ko nevar. Vidējam latviešu vīrietim attiecībā pret sievietes veselību piemīt inženiertehniska pieeja – ja nu ir problēma, tad ir risinājums. Ja sievietei mēnešreižu laikā sāp, vīrietis ir gatavs piedāvāt risinājumu ar presāpju līdzekli vai vizīti pie ārsta.
Vīrietis var būt ļoti gādīgs akūtos gadījumos, piemēram sievietei nonākot dzemdību namā, bet viņš mēdz zaudēt pacietību attiecībā pret ikdienas sūdzībām par nogurumu, galvassāpēm vai emocionālo nestabilitāti, jo viņam trūkst izpratnes par to, cik dziļi šie simptomi ir saistīti ar sievietes bioloģiju.
Vidējam Latvijas vīrietim menopauze ir pilnīgs pārsteigums. Viņš to asociē ar vecumu vai niķiem, un pat nenojauš, ka sievietei menopauze ir hormonāls lūzums, kas ietekmē sievietes kaulu blīvumu, sirds veselību, miegu un kognitīvās spējas.
Eiropā mūsdienās situācija mainās, un, jādomā, ka arī Latvijā viss iet uz labo pusi. Jaunākas paaudzes vīrieši ir informētāki, viņi nereti kopā ar savām draudzenēm un sievām apmeklē ginekologus, piedalās dzemdībās, laicīgi izlasa internetā par pēcdzemdību depresiju un saprot, ka sievietes veselība nav tikai sievas lieta, bet gan kopīga ģimenes kvalitātes sastāvdaļa.
Kas vīrietim būtu jāzina par menstruācijām?
Par šo sadaļu es no savām kolēģēm ginekoloģēm saņemšu bargu kritiku, jo viņas uzskata, ka vīrietim būtu jāzina daudz vairāk. Savukārt, es lāga neticu, ka mani vīriešu kārtas lasītāji ir gatavi lasīt garu skaidrojumu. Apmēram puse no visiem Zemes iedzīvotājiem (sievietes) apmēram 40 gadus dzīvo ar menstruālo ciklu – katrai sievietei dzīves laikā ir apmēram 450 menstruācijas. Vienkāršoti – vienai no septiņām sievietēm, ar kurām jūs sastopaties, šobrīd ir menstruācijas.
Vidējais menstruālā cikla ilgums ir 29 dienas, bet menstruācijas vidēji ilgst četras dienas. Tas nozīmē, ka aptuveni 14 % no sievietes dzīves laika (šajos 40 gados) viņai ir menstruācijas. Menstruālais cikls ir ne tikai mēnešreizes. Tas ir veids, kā sievietes ķermenis gatavojas grūtniecībai.
Katrā ciklā dzemdes gļotādai (endometrijam) pievienojas asinis un audi, bet olnīca izdala olšūnu ovulācijai. Dzemdes iekšējais slānis ir vieta, kur apaugļotā olšūna var piestiprināties un augt. Ja apaugļotas olšūnas nav (t. i., sieviete nav stāvoklī), liekā asins un audi tiek izvadīti no organisma. Tas ir menstruāciju laiks.
Pastāv vairāk nekā simts pirmsmenstruālo simptomu. Lielākā daļa no tiem ir nepatīkami. Pirmsmenstruālais sindroms parādās katru mēnesi un ilgst vairākas dienas pirms menstruācijām. Pirmsmenstruālais sindroms nav tikai straujas garastāvokļa svārstības un vēlme ēst saldumus. Gandrīz 90 % sieviešu katru reizi sajūt sāpes vēderā. 60 % sieviešu parādās pinnes. 70 % sieviešu sāp krūtis. 25 % sieviešu ir caureja.
Emocionālie simptomi un to intensitāte katrai sievietei ir individuāli. Pirmsmenstruālais sindroms var negatīvi ietekmēt attiecības vai darbu. Smagi pirmsmenstruālā sindroma gadījumi tiek saukti par premenstruālo disforisko traucējumu un prasa medicīnisku ārstēšanu.
Regulārs menstruālais cikls ilgst 23–35 dienas (kā jau rakstīju – vidēji 29). Katrai sievietei ir savs cikls. Tas nozīmē, ka menstruāciju pirmā diena var būt negaidīta. Menstruāciju sākuma datums var atšķirties par 8 dienām vienā vai otrā virzienā.
Menstruācijas cikli, kas neatbilst šiem rāmjiem, tiek uzskatīti par neregulāriem – tāpat kā pārāk garas, pārāk asiņainas vai pārlieku sāpīgas mēnešreizes. Šie simptomi mēdz liecināt par kādu slimību un nepieciešamību visu mūžu draudzēties ar savu ginekologu. No mana skatpunkta draudzība ar ginekologu sievietei ir simtkārt svarīgāka par draudzību ar frizieri, manikīru un masieri.
