Kā viens no šī jaunā plāna ieguvumiem ir nosaukta arī pacientu plūsmas optimizācija, nodalot infekcijas slimniekus no RAKUS kopējās pacientu plūsmas un aprūpes organizācijas, “jo esošajā situācijā pacientu plūsmas pārklāšanās ar vispārējo pacientu stacionēšanas kārtību var aizkavēt ar specifiskām infekcijas slimībām slimojošu pacientu aprūpi”. Tiesa, atmiņā daudziem ir satraukums, ko radīja bailes no Ebolas vīrusa slimības ievazāšanas Latvijā, kā arī odu pārnēsātā Zikas vīrusa, bet vai tāpēc atkal ir jāreformē Infektoloģijas centrs? 2
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, infektoloģe Ludmila Vīksna un P. Stradiņa klīniskās slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes Ārstniecības fakultātes profesors Uga Dumpis uzskata, ka atsevišķa Infektoloģijas slimnīca Latvijai izmaksā pārāk dārgi un ka Eiropas valstu pieredze rāda, ka pacientu ārstēšanai efektīvāks variants ir infektoloģijas nodaļas universitātes klīnikās. “Šādas nodaļas varētu pastāvēt arī Liepājas un Daugavpils slimnīcā, un ar to būtu pietiekami, ņemot vērā Latvijas finanšu situāciju veselības aprūpē,” sacīja U. Dumpis.
Savukārt RAKUS valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga, vaicāta par gaidāmo pārmaiņu ieguvumiem, sacīja, ka viņas pienākums ir izpildīt Ministru kabineta rīkojumus.
“Meitasuzņēmuma veidošana ir C hepatīta dārgo inovatīvo medikamentu finansējuma apsaimniekošanas iespēja, iesaistot Baibai Rozentālei pietuvinātas farmācijas firmas,” tā uzskata atsevišķi infektologi un arī politiķi, kuri nevēlējās publiskot savus uzvārdus. Rozentāles viedokli neizdevās noskaidrot, jo viņa uz telefona zvaniem neatbildēja.
Bet Veselības ministrijas vadība ar preses sekretāra Oskara Šneidera starpniecību, skaidrojot šī plāna lietderību, norādīja, ka tikšot uzlabota pacientu plūsma un infekciju skartos slimniekus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes uzreiz nogādāšot Infektoloģijas centrā, nevis RAKUS uzņemšanas nodaļā, kā tas notiek patlaban. RAKUS šī apņemšanās tika apšaubīta, jo nereti ir situācijas, kad infekcijas slimības uzreiz nav iespējams diagnosticēt, tāpēc ir nepieciešams atrasties universitātes klīnikā un tikai pēc tam, kad slimība ir atklāta, pacientu pārved uz Infektoloģijas centru. Te atkal rodas jautājums – vai dēļ šīm pārmaiņām pacientu plūsmā ir jāveido meitasuzņēmums un kāpēc šīs pārmaiņas nevarēja veikt līdz šim? Veselības ministrija uz šo jautājumu atbildi nesniedza. O. Šneiders sacīja, ka meitasuzņēmuma veidošanai papildu naudu nevajadzēšot. Jāatgādina, ka Infektoloģijas centra pievienošana Rīgas Austrumu slimnīcai 2012. gadā izmaksāja aptuveni pusmiljonu latu.
