Brīnumsēkliņas notievēšanai? 0
“Ir ļoti grūti bez laboratoriju izmeklējumiem un zinātniskiem pētījumiem pārliecināties par kārtējā brīnumainā produkta patieso sastāvu un ietekmi uz veselību. Šīs sēkliņas Latvijā neviens nav pētījis. Raksta pamatā – ASV pārtikas uzraudzības departamenta, kā arī Eiropas Savienības oficiālā informācija.
Izlasīju par veselīgajām čia sēkliņām, kas var palīdzēt nomest svaru. Turklāt tajās esot bezgala daudz dažādu vērtīgo vielu, pat vairāk nekā zivīs, linsēklās, spinātos, brokoļos un citos mums zināmos vitamīnu un minerālvielu avotos. Vai tiešām tās ir tādas brīnumsēkliņas, kā par tām raksta? Kā tās labāk izmantot uzturā?” Inga Z. Jelgavas rajonā
Pārdošanas vietās 300 g čia sēklu maksā vidēji 4,50 latus, bet ja uz iepakojuma apliecināta bioloģiskā izcelsme, tad jau 7 – 7,50 latus par 300 gramiem.
Medaļas spīdīgā puse
Čia sēkliņas nākot no seno maiju un acteku ikdienas uztura, esot ziņas, ka acteku kareivji varējuši pārtikt no vienas saujas sēklu dienā. Čia jeb Spānijas salvija (Salvia hispanica) ir viengadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas zied vasarā.
Pēc ražas ievākšanas sēklas mehāniski attīra, bet lapas un citas auga daļas atdala. Pie mums čia sēklas ieved no Meksikas.
Produkta izplatītāji raksta tiešām brīnumu lietas. Tie apgalvo, ka čia sēklas sastāvā ir:
• vairāk antioksidantu nekā mellenēs, vairāk šķiedrvielu nekā graudaugos;
• 100 % vairāk kālija nekā banānos;
• 200 % vairāk dzelzs nekā spinātos;
• 300 % vairāk selēna nekā linsēklās;
• 500 % vairāk kalcija nekā pienā;
• 500 % vairāk olbaltumvielu nekā pupiņās;
• 700 % vairāk Omega-3 nekā lašos;
• 800 % vairāk fosfora nekā pilnpienā;
• 1400 % vairāk magnija nekā brokoļos.
Domājams, ka ikvienam kaut cik kritiski un loģiski domājošam cilvēkam šie pārspīlētie procenti liek aizdomāties par kārtējo mārketinga triku. Nenoliedzami, jebkura auga sēklas ir vērtīgas, jo satur visu to dzīvības spēku, kas nepieciešams, lai izaugtu pat varens koks. Tieši tāpēc tagad, kad vīrusi apkārt plosās, ir jādiedzē sēkliņas un vairāk jāpievēršas ar vitamīniem un mikroelementiem bagātai pārtikai. Bet, par čia sēkliņām spriežot, daudz kas ir atkarīgs, kurš un kā pētījuma rezultātus interpretē un kā tos beigās pasniedz sabiedrībai.
Patiesā puse
Patiesībā jebkuru no šiem daudzsimtu procentu apgalvojumiem var atspēkot. Piemēram, ļoti pārdrošs ir apgalvojums, ka čia sēklās ir daudz vairāk omega-3 taukskābju nekā zivju eļļā. Izpētot ārzemju oficiālos informācijas avotus, izrādās, ka viss ir mazliet savādāk. Čia sēklās ir alfa – linolēn- skābe (ALA), kas ir omega-3 tauksskābju tā sauktā īsā ķēdīte, turpretim omega-3 taukskābes, kas ir zivīs, ir garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes, kas satur eikosapentaēn- skābi (EPA) un dokosaheksaēn-skābi (DHA).
Oficiālie avoti apgalvo, ka pētījumi par labvēlīgo ietekmi uz sirds, locītavu veselību un visu organismu ir tieši par EPA un DHA garo ķēžu taukskābēm, un ka šīs īpašības nepiemīt ALA, kas atrodas čia sēklās un citos augos.
Tiesa, dažiem cilvēkiem organisms spēj daļu ALA taukskābju pārvērst EPA un DHA taukskābēs, bet ar gadiem šī spēja arvien samazinās. Ja rezultātu interpretēšanai neņem vērā omega-3 taukskābju īsās un garās ķēdes atšķirības, viss izskatās daudz optimistiskāk, bet vienalga tie nav 700 %!
Nav kaitīgas!
Eiropas Komisija šī gada janvārī beidzot ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atļauj plašāk lietot Spānijas salvijas jeb čia sēklas kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (līdz šim drīkstēja tikai 5 % apmērā maizes izstrādājumos).
Uz sēklu iesaiņojuma ir jābūt papildu marķējumam, lai informētu patērētājus, ka dienas deva ir ne vairāk kā 15 grami. Savukārt konditorejas izstrādājumos, brokastu pārslās un augļu, riekstu un sēklu maisījumos čia sēklu nevar būt vairāk par 10 %.
Turpat arī pieejama oficiālā informācija par čia sēklu sastāvu: olbaltumvielas 20 – 22 % (salīdzinājumam var atgādināt, ka pupiņās to var būt pat 30 %; nezin no kurienes radušies rak-sta sākumā minētie 500 %?), šķiedrvielas 18 – 30 %, tauki vidē- ji 30 %, ogļhidrāti 25 – 41 %.
Čia latviešu virtuvē
Čia sēklām ir īpatnība – tās sevī spēj uzsūkt lielu daudzumu šķidruma. Pievienojot sulai, jogurtam vai ūdenim, pat līdz 9 reizēm vairāk, nekā pašas sver. Ir vēl kāda īpašība: saskaroties ar šķidrumu, šīs sēkliņas izveido ap sevi želejveida apvalku jeb gelu, kas pieņem šā šķidruma garšu.
Nonākot gremošanas sistēmā, paiet krietni ilgs laiks, kamēr fermenti sašķeļ šo substanci, tā apmānot kuņģi un radot sāta sajūtu, kas ir liels pluss cilvēkiem, kuri nemitīgi ir izsalkuši un apēd daudz lieka.
Lai gan saka, ka čia var pievienot jebkuram ēdienam, izmēģinot praksē dažādus variantus, secinājumi ir atšķirīgi: pie brokastu pārslām un maizītes tiešām gardi, bet zupa, piemēram, kļūst gluma kā klīsteris, rīsi tāpat, jo īpaši, ja pieber vairāk par ēdamkaroti. Iespējams, ka šis gels, ko veido sēklas, saskaroties ar šķidrumu, tiešām apmāna kuņģi (gluži tāpat kā dažādas šķiedrvielu kapsulas), bet ēdam jau arī tāpēc, lai būtu garšīgi.
Secinājums Ēdienkartes dažādošanai patiešām var izmantot maltas vai veselas čia sēklas – pie brokastu pārslām, konditorejas izstrādājumu cepšanai, maltas pārkaisīt augļu – jogurta desertam utt. Bet apgalvot, ka šis ir produkts, kas obligāti iekļaujams ēdienkartē unikālā sastāvā dēļ, nozīmē krietni pārspīlēt. Mums pašiem izaug daudz vērtīgu sēkliņu, ko vajadzētu izmantot – jo īpaši linsēklas, kuras gan maltas, gan veselas ir labs vērtīgo vielu avots.
|
