Pasaulē
Eiropa

Brīvs no “LGBT ideoloģijas” – “brīvs” no Eiropas naudas? Pirmo reizi līdzekļu piešķiršana saistīta ar Eiropas pamattiesību ievērošanu1

Foto: Czarek_Sokolowski/AP/SCANPIX/LETA

Jēdziens “LGBT ideoloģija” nu jau krietnu laiku kā iemājojis Polijas (un ne tikai) politiskajā leksikā, kur atrodamas arī no LGBT jeb lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu “ideoloģijas brīvas zonas”.

Pašpasludinātā “brīvība”

Par tādām, pieņemot attiecīgas, gan nesaistošas rezolūcijas, sevi pasludinājušas daudzas provinču pilsētu un lauku pašvaldības. Līdz šim vairāk nekā 50 pašvaldības, pārsvarā Polijas dienvidaustrumos, pieņēmušas nesaistošas rezolūcijas “pret LGBT [lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu] ideoloģiju”, kas izraisījis asu polemiku gan pašā Polijā, gan ārvalstīs.

Teju 40 pašvaldības pieņēmušas tā dēvētās vietējo pašvaldību hartas par ģimenes tiesībām, paužot apņēmību “aizstāvēt laulības kā vīrieša un sievietes savienības identitāti”, kā arī “aizstāvēt bērnus pret morālo samaitāšanu”.

Eiropas Parlaments šajā sakarā izteica kritiku pērn decembrī. Trauksmes cēlāji apgalvo, ka minēto pašvaldību teritorija aizņem valsts trešdaļu un kopējā platība – kas savā ziņā simboliski – ir tikpat liela kā Ungārija.

Pat pašas Polijas cilvēktiesību mediatora biroja skatījumā šo rezolūciju saturs neatbilst valsts konstitūcijai. Nerunājot par Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Atsaka ES fondu finansējumu

To, ka tas nav tikai plikas retorikas jautājums vien, nupat atgādināja Eiropas Komisija, kura noraidīja sešu “brīvo” Polijas municipalitāšu pieteikumus uz ES pilsētu sadarbības programmas finansējumu.

Komisija pamatoja atteikumu ar dotāciju pretendentu neievērotajiem ES pamattiesību hartas principiem.

Jāatgādina, ka tie ir dalībvalstīm saistoši kopš 2009. gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, un Eiropas pamattiesību hartas trešās sadaļas “Vienlīdzība” 21. pantā noteikts, ka ir “aizliegta jebkāda veida diskriminācija”, tostarp diskriminācija dzimumorientācijas dēļ.

Lēmums, protams, radīja Polijas valdošā bloka “Likums un taisnīgums” politiķu skaļus iebildumus. Lai gan pēdējā laikā tieši viņi pāri mēram izmanto “LGBT ideoloģijas” tēmu, kas diez vai citādi būtu piesaistījusi tik daudz uzmanības.

Tā tika nemitīgi ekspluatēta nesenajā Polijas valsts prezidenta vēlēšanu kampaņā, jo īpaši pirms neprognozējamās vēlēšanu otrās kārtas, kad Andžejs Duda, kurš gribēja palikt un galu galā palika amatā, tādējādi mobilizēja galēji konservatīvo elektorātu.

Klāstot, ka “LGBT ideoloģija” ir teju bīstamāka par komunistisko, vai solot konstitūcijā “nepārprotamu” aizliegumu adoptēt ikvienai homoseksuālās attiecībās esošai personai.

Kaut gan Dudas sāncensis Varšavas mērs Rafals Trzaškovskis, kurš pārstāvēja centriski liberālo “Pilsonisko platformu”, šajā ziņā nebūt nepauda pretējus uzskatus.

Tiesa, viņš bija izpelnījies katolisko aprindu nopēlumu par to, ka atļāvis skaidrot Varšavas skolās LGBT problemātiku.

Gatavojas izstāties no Stambulas konvencijas

Taču līdz ar vēlēšanu kampaņas beigām emociju uzplaiksnījumi nav noplakuši. Tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro 25. jūlijā preses konferencē pavēstīja par valdības nodomu uzsākt procedūru, lai izstātos no Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu.

Savulaik šo dokumentu bija parakstījusi agrākā centristu valdība.

Paziņojums izraisīja kārtējos protestus, tāpēc premjers Mateušs Moraveckis 30. jūlijā uzdeva Konstitucionālajai tiesai izvērtēt Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam.

Bet, zinot tiesas atkarību no izpildvaras (kas, jāatgādina, ir Briseles un Varšavas ieilgušā konflikta galvenais iemesls), šaubas par iznākumu gandrīz izpaliek.

“Likums un taisnīgums” saredz atsevišķos Stambulas konvencijas formulējumos LGBT lietas un imigrācijas veicināšanas lobiju roku, kas apdraud tradicionālās ģimenes vērtības.

Savukārt Eiropas Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģija paredz, izvēršot zināmu pārliecināšanas darbu, panākt konvencijas ratificēšanu arī tajās dalībvalstīs, kuru parlamenti to vēl nav apstiprinājuši, respektīvi, Bulgārijā, Čehijā, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā un Ungārijā.

Tikmēr Polija, kā jau sacīts, uzņēmusi atpakaļgaitu, bet Ungārijas parlaments, aizbildinoties ar līdzīgiem argumentiem un to, ka valsts likumi sieviešu tiesības pienācīgi aizsargā, šogad maijā nobalsoja pret ratifikāciju. Tāpat kā Slovākijas parlaments pērn martā.

Arī Latvijā konstitucionālā tiesa

Arī Latvijā Satversmes tiesa 3. augustā ierosinājusi lietu par konvencijas atbilstību Satversmei – attiecīgu prasību iesnieguši vairāki Saeimas deputāti no valdošās koalīcijas.

Taču viņi cer uz pozitīvu tiesas lēmumu, kas atvieglotu ratifikācijas gaitu. Un Eiropas naudas saņemšanu… Jo attieksme pret konvenciju arī būs viena no mērauklām, kas iespaidos Briseles nostāju.

Komisija ir radījusi precedentu, pirmo reizi saistot dotāciju piešķiršanu vai sešu Polijas pilsētu gadījumā nepiešķiršanu ar Eiropas pamattiesību hartas burta ievērošanu.

Kaut gan oficiālā Varšava tieslietu ministra Zjobro personā nodēvējusi šādu soli par nelikumīgu.

Sašutums izskan arī valdības politiku atbalstošajā presē, un, piemēram, izdevums “wPolityce.pl” raksta: “paskatīsimies, vai municipālās padomes pakļausies Eiropas funkcionāru un liberālo mediju spiedienam” un retoriski vaicā, vai ES sadraudzības pilsētu sadarbības programmas ietvaros dalītie piešķīrumi (līdz 150 tūkstošiem eiro), kas pārsvarā kalpo vietējo ierēdņu apmaiņas vizītēm un kultūras un sporta sakariem, ir tik svarīgi, “lai atteiktos no tradicionālajām nacionālajām un valstiskajām vērtībām?”.

Turpretī slavenā dienas avīze “Gazeta Wyborcza”, kura atbalsta liberālo opozīciju, uzdod citu jautājumu: “Ja reiz komisijas ieskatā rezolūcijas, ar kurām pašvaldības sevi pasludināja par “brīvām no LGBT”, bija pietiekams iemesls subsīdiju krāna aizgriešanai, kāpēc neizmantot līdzīgu pieeju, izskatot apjomīgāka līdzfinansējuma pieprasījumus?”

Cik noprotams, tieši tā turpmāk paredzēts rīkoties, un tas varētu kļūt visai iedarbīgs līdzeklis. Jo Eiropā ikviens ir tiesīgs “mīlēt, ko viņš vēlas”, kā sacījusi komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, bet naudu mīl visi.

Viedokļi

Helena Dalli, ES vienlīdzības komisāre: “Negatīvs lēmums pieņemts, jo dalībvalstīm un valsts varasiestādēm ir jāciena ES vērtības un pamattiesības.”

Saistītie raksti

Zbigņevs Zjobro, Polijas tieslietu ministrs: “Polijai ir jāsper apņēmīgi soļi pret Eiropas Komisijas lēmumu atteikt Eiropas Savienības (ES) sadraudzības pilsētu programmas finansējumu sešām Polijas pilsētām, kas pieņēmušas LGBT kopienai naidīgas rezolūcijas. Ņemot vērā EK nelikumīgo spiedienu un nelikumīgo rīcību, Polijas valdības pienākums ir aizstāvēt vietējās pašvaldības.”

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja: “Mūsu līgumi nodrošina, ka ikvienam cilvēkam Eiropā ir brīvība būt tam, kas viņš ir, dzīvot tur, kur viņš grib, mīlēt tos, kurus vēlas, un mērķēt tik augstu, cik vēlas. Es turpināšu centienus panākt vienlīdzības savienību.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.