Bumba ar laika degli? Desmitiem Krievijas “ēnu flotes” kuģu pārņem Somu līci 0
Desmitiem Krievijas ēnu flotes tankkuģu stāv tukšgaitā Somu līcī, gaidot, kad Ukrainas gaisa triecienos bojātie naftas termināļi atsāks darbību. Tas pēc ekspertu domām palielina sabotāžas vai vides kaitējuma risku vienā no pasaules noslogotākajiem kuģošanas ceļiem.
Krievijas ūdeņos, kā arī 6 jūras jūdžu platajā starptautisko ūdeņu joslā starp Somiju un Igauniju stāv no 30 līdz 40 ēnu flotes tankkuģu. “Šie ir kuģi, kas saistīti ar Krieviju. Un tagad, kad Krievijas valsts ir atzinusi šo saikni, tie gaidīšanas laikā varētu tikt izmantoti naidīgiem mērķiem,” laikrakstam “The Moscow Times” pastāstīja Atlantijas Padomes vecākā līdzstrādniece Elizabete Brova.
Kuģi nevar arī mainīt kursu uz tuvējām ostām, jo pastāv risks tikt aizturētiem.
NATO operāciju “Baltijas sardze” uzsāka 2025. gada janvārī, lai uzraudzītu aizdomīgu kuģošanas aktivitāti reģionā pēc virknes incidentu, kuros ēnu flotes kuģi, iespējams, bojāja zemūdens kabeļus Somu līcī.
Krievijas ēnu flotē ir vairāk nekā 3000 kuģu, no kuriem simtiem ir noteiktas ES un ASV sankcijas. Tie nodrošina būtisku ienākumu avotu Krievijas kara kasei, valstij turpinot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Kuģi bieži kuģo zem izdevīgiem karogiem, kas nozīmē, ka
tie ir reģistrēti valstīs ar vāju uzraudzību, un izmanto viltotus reģistrācijas datus, lai izvairītos no identifikācijas.
Apkalpes locekļi bieži ir saistīti ar Krievijas drošības dienestiem un privātiem militāriem uzņēmumiem.
Hormuza šauruma faktiskā slēgšana ļāvusi Krievijas ieņēmumiem no jēlnaftas eksporta martā pieaugt par 115% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Gandrīz puse no šī eksporta tika pārvadāta ar ēnu flotes kuģiem.
“Urals” jēlnaftas cenas, kas parasti tiek pārdota ar atlaidi salīdzinājumā ar “Brent” jēlnaftu, aprīļa sākumā pieauga līdz 13 gadu augstākajam līmenim – 116 ASV dolāriem par barelu, jo globālie klienti meklēja alternatīvus piegādātājus. Laikraksts “Financial Times” lēsa, ka augstās naftas cenas Krievijas budžetam radīja papildu ieņēmumus līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru dienā.
Somu līcis ir vitāli svarīgs šim ekonomiskajam glābšanas rituālam, un
42% no eksporta apjoma kopumā tiek pārvadāti caur Ustjlugas un Primorskas ostām.
Taču nesenie Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi nodarīja tik nopietnus postījumus, ka vairākas dienas neviens kuģis nevarēja piestāt nevienā no ostām, tādējādi samazinot Krievijas negaidītos ienākumus no kara Irānā. Publiskie dati liecina, ka laikā no 16. aprīļa līdz 18. maijam Primorskā piestās tikai divi tankkuģi.
Militārpersonas un vides eksperti tikmēr brīdinājuši, ka tankkuģu sastrēgums palielina vides katastrofas risku reģionā.
Naftas tankkuģi parasti tiek nodoti metāllūžņos 20-25 gadu vecumā. Timēr Krievija laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam ieguldīja 10 miljardus dolāru, lai iegādātos simtiem novecojušu un lietotu kuģu, tādējādi nodrošinot ieņēmumu plūsmu no naftas, jo Ukrainas sabiedrotie noteica sankcijas kuģiem, kas saistīti ar Krievijas eksportu.
Šie novecojušie kuģi, kuros strādā nepieredzējušas apkalpes, ir vairāk pakļauti strukturāliem bojājumiem, tostarp eļļas noplūdēm. “Šiem vecajiem tankkuģiem trūkst pietiekamas apdrošināšanas, kas nozīmē, ka tie nespēj segt nekādas izmaksas, kas saistītas ar potenciālas naftas noplūdes novēršanu,” sacīja Ksenija Vahruševa, vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas “Bellona” analītiķe.
Tā kā tankkuģi Somu līcī pašlaik ir tukši un gaida, lai saņemtu savu kravu no Krievijas ostām, vides riski ir mazāk tieši nekā tad, ja tie būtu pilni. Tomēr Vahruševa brīdināja, ka joprojām pastāv degvielas noplūdes risks no pašu kuģu degvielas tvertnēm.
Krievija tikmēr ir palielinājusi savu militāro klātbūtni šo kuģu pavadībā,
jo citas Eiropas valstis, tostarp Lielbritānija, Zviedrija un Beļģija, ir paziņojušas, ka rīkosies līdzīgi.
Igaunijas jūras spēku komandieris Ivo Verks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pieaugošā Krievijas jūras spēku klātbūtne ir palielinājusi eskalācijas risku tiktāl, ka Igaunija apsvērtu iejaukšanos tikai tad, ja infrastruktūra jau būtu bojāta vai pastāvētu nenovēršams naftas noplūdes risks. “Problēma ir tā, ka katram kuģim ir tiesības uz miermīlīgu caurbraukšanu. Kuģiem ir tiesības gaidīt, kamēr tiks salabotas Krievijas Baltijas jūras ostas.
Tā kā tie ir ēnu flotes kuģi, tie nav gluži visgaidītākie viesi. Taču tiem ir tiesības tur atrasties.”
