Jānis Citskovskis
Jānis Citskovskis
Foto – Sintija Zandersone/LETA

  3

Vai, rīkojot atkārtotu konkursu, šī firma sāks uzrunāt no jauna?

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

“Eiropersonāls” ir pieklājīgi licis saprast, ka, ņemot vērā to, kā konkurss beidzās, firma vairs nevēlas piedalīties šajā procesā. Bet, lai piesaistītu lielāku pretendentu loku, tik un tā būs nepieciešami atlases firmas pakalpojumi, tikai droši vien tā būs cita firma.

Cik šis “prieks” izmaksā nodokļu maksātājiem?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Eiropersonālam” tika samaksāti 3,65 tūkstoši eiro. Aizvadītajā gadā valsts pārvaldē bija vairāk nekā desmit konkursi uz vadošiem amatiem, un katra konkursa ietvaros ir zināmi izdevumi. Ja runājam par VID ģenerāldirektoru, tad būs jāizvērtē, kurām pretendentu atlases kompānijām bez “Eiropersonāla” var uzticēt piedalīties tik augsta ranga amatpersonas izvēlē.

Jūs esat sacījis, ka finanšu ministre ir norādījusi uz nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu un VK attiecīgi arī rīkošoties. Vai tas nav politisks spiediens no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas?

Arī es uzskatu, ka ir jārīko jauns konkurss, lai varētu atrast vienu vislabāko kandidātu. Es nedomāju, ka tie, kas palika aiz svītras, ir slikti, tomēr ģenerāldirektora amatā ir jābūt iespējami labākajai personai, krietni augstākai par viduvējību. Konkursa pretendenti netiek sarindoti tikai pēc punktu sistēmas. Trešajā kārtā, kad pretendentu kompetenci vērtē personāla atlases firma, vērtējums ir teicami, ļoti labi, labi utt. Komisijas uzdevums ir ņemt vērā visu kopējo trijās kārtās iegūto vērtējumu un noteikt uzvarētāju. Par Skujiņa kungu komisija nobalsoja vienbalsīgi. Atbalsts bija arī no novērotājiem.

Ne šajā, ne arī iepriekšējos konkursos nav bijis politiska spiediena un norādījumu. Konkursa komisijas sēdes sākas ar to, ka katrs komisijas loceklis paraksta apliecinājumu, ka no telpas informāciju ārā nenesīs. Visas ierīces, kurās var ierakstīt sarunas, tiek noliktas citā telpā. Visi papīri pēc sēdes tiek savākti un nolikti seifā. Procesam seko līdzi arī novērotāji, kas piedalās no nevalstiskajām organizācijām.

Daudzi prot labi runāt un prezentēt, bet ar to strādāšanu nepavisam nesokas tik labi. Kā var noteikt, kurš būs ne tikai runātājs, bet arī darītājs? Vai jūs nemaz neinteresējaties par kandidātu spējām iepriekšējās nozīmīgākajās darba vietās?

Reklāma
Reklāma

Tiklīdz es sāktu interesēties Latvijas Televīzijā, kuras valdē strādāja Skujiņa kungs un atbildēja par finansēm, tā informācija noplūstu un droši vien publiski kļūtu zināms, ka viņš startē konkursā uz augsto amatu. Ja šādu interesi izrādītu arī par citiem, tad skaidrs, ka viņu uzvārdi ātri kļūtu zināmi. Personīgi es sekoju tam, ko par viņiem ziņo publiski, bet jāņem vērā, ka tur nevar iztikt bez subjektīvisma piedevas.

Bet konkursa komisija nepievērsa uzmanību tam, kas tepat deguna galā ieraugāms. Piemēram, Valsts kontroles (VK) veiktajai revīzijai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) 2015. gadā. Toreiz revīzijā tika konstatēts, ka finanšu plānošana un uzskaite Latvijas Televīzijā, kuru pārrauga NEPLP un kuras valdes loceklis finanšu jautājumos tolaik bija Māris Skujiņš, nav bijusi labākajā kārtībā. Revidenti nevarēja pārliecināties par piešķirtās valsts naudas izlietojuma atbilstību plānotajiem mērķiem par vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Valsts kontrolei bija šaubas par naudas izlietojumu, bet šāds formulējums revīzijas ziņojumos ir viens no revidentu secinājumiem, kas nenozīmē, ka nauda ir nozagta. NEPLP publiski ir kliedējusi Valsts kontroles bažas, norādot, ka finansējuma izlietojums bijis atbilstoši likumam. Pretējā gadījumā VK un NEPLP būtu bijis jāvēršas prokuratūrā.

Vai VID ģenerāldirektora amata kandidāti izvirzīja kādas prasības?

Gan iepriekšējā, gan šajā konkursā, uzrunājot pretendentus, viņi norādīja četras viņiem svarīgas pamatlietas: darba pienākumiem atbilstošu algu, tādu, kas ir konkurētspējīga ar privāto sektoru, personīgās drošības garantijas, iespēja nokomplektēt savu komandu, jo viens nav cīnītājs, un simtprocentīgas garantijas nenoplūdināt informāciju par piedalīšanos konkursā.

Vai lielas parādsaistības VID ģenerāldirektoram ir normāla parādība?

Lielai daļai jaunu cilvēku Latvijā ir parādsaistības. Arī starp tiem kandidātiem, kas palika aiz svītras, bija parādsaistības, pat lielākas nekā Skujiņa kungam. Ja cilvēks spēj nosegt savas saistības, tad parāds nav nekas ārkārtējs, kas liegtu tam kandidēt uz šo amatu.

Vai ir iespējams atgūt konkursa komisijas iedragāto reputāciju?

Pēc vairāk nekā desmit sekmīgiem konkursiem mēs pēkšņi saskārāmies ar situāciju, kad tiek apšaubīta uzvarētāja reputācija, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nākamais konkurss beigtos veiksmīgi.

Kad Skujiņa kungs atnāca pie manis ar jau sagatavotu paziņojumu masu informācijas līdzekļiem, mēs divas stundas runājām, vai nebūtu labāk sagaidīt drošības iestāžu atzinumu – neatkarīgi no tā, vai tas būs pozitīvs vai negatīvs, un lēmumu pieņemt pēc tam. Es mēģināju ar viņu runāt viņa emociju uzplūdā, bet Skujiņa kungs sacīja, ka viņam ir divi skolas vecuma bērni un uzmanība viņam ir tik liela, ka grūti pat veikalā ieiet. Viņš ir nolēmis doties projām uz Vāciju (M. Skujiņa dzīvesbiedre ir Latvijas vēstniece Vācijā – M. L.).

Būs jāpieliek milzīgas pūles, lai pārliecinātu cilvēkus piedalīties konkursā. Taču tas neizslēdz iespēju pieteikties konkursā arī bez kādas uzrunāšanas. Arī tiem, kuri piedalījušies iepriekšējā konkursā, neviens nav aizliedzis startēt vēlreiz.

Katrai kandidātu atlases firmai ir savs klientu loks, un tāpēc varētu parādīties jauni kandidāti. Bet, ja neatradīsies pietiekami kvalificēti, godīgi cilvēki, situācija būs neapskaužama.

Pēdējā VID ģenerāldirektora atlases konkursa otrajā kārtā tika virzīti vienpadsmit pretendenti, no kuriem seši bija “Eiropersonāla” uzrunāti. Pretendentu vidū bija arī tādas personas, kuras pieteikušās pašas, turklāt viena no tām startēja arī trešajā konkursa kārtā. Tomēr jāsecina – ja nebūtu uzrunāto kandidātu, konkurence būtu pavāja.

Taču, vērtējot kandidātus, tik un tā saglabājas risks kaut ko palaist garām. Jautājums par pielaidēm valsts noslēpumam būs vēlreiz jāpārrunā gan ar finanšu ministri, gan drošības iestādēm. Vai mēs varam gaidīt trīs mēnešus, kamēr pārbauda līdz pēdējai vīlītei? Bet varbūt to nemaz nevar izdarīt, jo tik un tā kādam būs kāds kompromats, kāda melnā mapīte, kuru vilks ārā. Es kā komisijas vadītājs gribu būt pārliecināts, ka nākamreiz, kad nosaukšu uzvarētāju, vairs neatkārtosies tas, kas notika ar Skujiņa kungu. Tāpēc vēlos zināt iespējami vairāk par katru kandidātu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.