Foto: Edijs Pālens/LETA

“Mums pat ir ļoti pretrunīga informācija par to.” Nav skaidrības par Vācijas dalību Pēterbaznīcas atjaunošanā 5

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
TV24
“Divas nozares Latvijā pelna neadekvāti daudz!” Pīlēns par nepareizajiem ekonomikas lēmumiem
Lasīt citas ziņas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē vakar tā arī neizdevās pavirzīties likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” tālākā izstrādē, kaut iepriekš neoficiāli tika spriests, ka šī sanāksme baznīcas turpmākajam liktenim varētu izrādīties būtiska.

Viduslaikos celtā Sv. Pētera baznīca, kas ir viens no Rīgas simboliem, juridiski šobrīd ir manta bez īpašnieka, kaut to apsaimnieko galvaspilsētas pašvaldība. Mēģinājumi sakārtot īpašumtiesības aizsākās vēl 1993. gadā, bet process izrādījies ļoti lēns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī šoreiz līdz 2018. gada novembrī iesniegtā un Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” punktu konkrētai apspriešanai tā arī netika, jo komisijas locekļi ie­stiga procedurālos jautājumos un demonstrēja viedokļu dažādību, ko izvirzīt par prioritāru – jautājumu par dievnama piederību vai tomēr vispirms stingri noteikt, kādas funkcijas Sv. Pētera baznīcas saimniekam būtu jāuzņemas nodrošināt nākotnē, ņemot vērā pilsētas un valsts intereses.

Vairākums komisijas locekļu sliecās atbalstīt Raivja Dzintara (NA) priekšlikumu, ka vispirms vajadzētu dot iespēju pretendentiem uzstāties komisijas sēdē un izklāstīt savus redzējumus. Un tikai pēc nākotnes saimnieka izvēles deputāti runātu tālāk par likuma struktūru.

Pirmajā lasījumā 2018. gada 6. decembrī pieņemtais likumprojekts paredzēja baznīcu nodot īpašumā Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), taču kopš tā laika šādai idejai radušās arī iebildes, apšaubot, vai, LELB īpašumā atrodoties, dievnams paliks tikpat atvērts pilsētas kultūras dzīves pasākumiem un citu kristīgo konfesiju dievkalpojumiem kā šobrīd.

Jo vairāk tādēļ, ka reāli Sv. Pētera baznīcā tad saimniekotu Vācu Svētā Pētera draudze, kas ir LELB sastāvdaļa un uzskata sevi par pirmskara Pēterbaznīcas vācu draudzes mantinieci.

Kā zināms, šobrīd izskatīti tiek galvenokārt divi pretendenti – LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība, kas jau darbojas kā Sv. Pētera baznīcas apsaimniekotāja bez īpašumtiesībām.

Jāsaka, padomju laikā atjaunotās baznīcas tehniskais stāvoklis patlaban ir ļoti bēdīgs (vairāk par to “Latvijas Avīzes” 17. februāra rakstā “Labi izskatās tikai pa gabalu”) un lēš, ka jaunajam saimniekam restaurācijā nāksies ieguldīt 25–35 miljonus eiro, bet darbi varētu prasīt pat 8–9 gadus.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone komisijas sēdē aizrādīja, ka valsts savos iepriekšējos lēmumos uzsvērusi Sv. Pētera baznīcas lielo kultūrvēsturisko nozīmi:

“Tādēļ arī likumā ārkārtīgi svarīgi noteikt, kas ir šī kultūrvēsturiskā vērtība un tie akcenti, kam jāpievērš vislielākā uzmanība arī nākotnē, lai baznīca kā kultūrvēsturisks objekts turpmāk saglabātos un attīstītos un varētu tikt izmantota tām funkcijām, kuras nosaka likumdevējs.

Reklāma
Reklāma

Šajā gadījumā tā ir likumdevēja prerogatīva un uzdevums noteikt, kas ar Sv. Pētera baznīcu notiks. Un tikai pēc tam būtu jāskatās, kurš ir šo funkciju turpmākais veicējs, kurš tās spēs īstenot.”

Domu, ka jāsāk no funkciju noteikšanas un tikai tad jāpāriet pie saimnieka izvēles, aizstāvēja arī sēdē pieaicinātais Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

Deputāti tomēr palika pie sava. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens to formulēja tā: “Mēs uzklausīsim pretendentus un tad viņiem “piedizainēsim” likumu.”

Šī pretendentu sniegto baznīcas tālākās attīstības vīziju noklausīšanās arī būs nākamās komisijas sēdes centrālais uzdevums.

Trešdienas sēdē neiztika arī bez atgādinājuma par Vācijas parlamenta Bundestāga deputātu gatavību piešķirt Sv. Pētera baznīcas atjaunošanai Vācijas budžeta līdzfinansējumu 50% apmērā no projekta izmaksām.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norādīja, ka, pēc neoficiālas informācijas, Vācija savu artavu dos tikai tad, ja izvēlētais saimnieks būs tāds, kas spēs nodrošināt otrus 50% un kam ir pieredze lielu projektu īstenošanā: “Izejot no šīs motivācijas, Rīga būtu viens no reālākajiem pretendentiem. Bet jāsaka godīgi, ka informācijas, kas šo faktu apliecinātu vai noraidītu, mūsu pusē nav. Mums pat ir ļoti pretrunīga informācija par to.”

Staķis rosināja Saeimai lūgt Vācijai sīkāku informāciju par nosacījumiem.

Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis Gints Jēgermanis aizrādīja, ka saruna par konkrētu līdzfinansējumu no Vācijas ir “ļoti hipotētiska” un nekādus skaid­rojumus nesagaidīt, kamēr Latvija nav izdarījusi galveno – atrisinājusi jautājumu par Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībām un pārvaldību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.