Kultūra
Mūzika un deja

Čaikovska cēlais jūtu skaistums kora balsīs0

Publicitātes foto

Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē 7. janvārī Ziemassvētku festivāla noslēgumā jau tradicionāli izskanēs pārlaicīgās “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi” Latvijas Radio kora izpildījumā. Koncerta programmā – izcilā krievu skaņraža Pētera Čaikovska “Vakara lūgšanas” diriģenta Sigvarda Kļavas lasījumā.

Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas krievu sakrālās mūzikas atskaņojumi allaž aizkustinājuši klausītāju sirdis gan Latvijā, gan pasaulē. 2019. gadā ierakstu kompānijā “Ondine” klajā nāca viņu ieskaņotais Pētera Čaikovska sakrālās kormūzikas albums, kas izpelnījies slavinošas atsauksmes.

“Sigvards Kļava nebaidās daudzās vietās izvēlēties lēnus tempus, reizē nepazaudējot kopainu un dramatisko intensitāti, kas ir tik svarīga Čaikovska mūzikas iezīme pat viņa liturģiskos sacerējumos. Un Latvijas Radio koris šajā repertuārā ir izcils,” tā raksta izdevums “Gramo­phone”.

P. Čaikovskis ir viens no pazīstamākajiem un izcilākajiem krievu komponistiem, kurš necenšas uzrunāt masas, visu cilvēci vai pārveidot pasauli. Caur savu mūziku viņš sarunājas ar katru klausītāju personīgi.

Komponista daiļrades centrā ir cīņa par labestību, gaismu, brīvību, pret tumsas spēkiem, pret vardarbību un cietsirdību. Komponists bija izcils melodiju darinātājs, smalks psihologs, kurš mūzikā atvēris sirds slūžas, uzrunājot ļoti tieši un personīgi. Muzikāli dramatisks nervs, emocionāla izteiksmīga iekšējā pasaule, spilgta tēlainība ir tikai dažas P. Čaikovska daiļrades iezīmes, kas caurstrāvo viņa darbus.

P. Čaikovskis ir viens no nedaudziem skaņražiem, kuri rakstījuši teju visos mūzikas žanros. Sakrālā kormūzika ir mazāk atskaņotā viņa daiļrades daļa, taču ne mazāk izcila.

“Šodien grūti iedomāties, kā P. Čaikovska cēlais jūtu skaistums kora balsīs tā laika baznīcas klerikāļos izraisījis neapmierinātību, jo, pēc viņu domām, komponists liturģiskajiem tekstiem piegājis pārāk personīgi. Dziedājumu siltā un cildenā mūzikas valoda atklāj P. Čaikovski kā komponistu, kurš pret savas baznīcas tradīciju izjuta patiesu mīlestību un pazemību,” stāsta S. Kļava.

Arī pats komponists kādā vēstulē savai patronesei Nadeždai fon Mekai rakstījis: “Baznīcai piemīt tāda poētiskā burvība, un es ļoti bieži apmeklēju dievkalpojumus. Ja mēs uzmanīgi sekojam līdzi liturģijai, izprotot katras ceremonijas jēgu, nav iespējams palikt dziļi neaizkustinātam no mūsu pašu pareizticīgās baznīcas!”

No 1992. gada Latvijas Radio korī strādā divi diriģenti – tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents S. Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.

Divdesmit septiņu gadu laikā Latvijas Radio koris ir radījis jaunu izpratni par kori, kurā katram dalībniekiem ir savs uzdevums un personīgais pienesums.

Saistītie raksti

Latvijas Radio kora mākslinieku tembrālās buķetes sakausējums tiek uzlūkots par kora ansambļa skanējuma etalonu. Dziedātāju spēja orientēties dažādu laikmetu, žanru un stila mūzikā ļauj Latvijas Radio korim uzstāties gan vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos un operu izrādēs, gan multimediālos un performanču projektos, gan intīmās a cappella muzikālās sarunās, gan teatrālos uzvedumos, kur kora dziedātāji atklājas kā daudzpusīgi solisti, līdztekus dziedāšanai spēlējot arī instrumentus.

Latvijas Radio koris vairākkārt saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu – valsts augstāko apbalvojumu par sasniegumiem profesionālajā mākslā, kā arī Ministru kabineta balvu un citus apbalvojumus.

7. I 19.30 Dzintaru koncertzālē Jūrmalā

Biļetes: “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 10–20

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.