Reforma censoņa rokās. “Air Baltic” uz jautājuma zīmes. Kad Aldis aprij Ilzi. “LA” nedēļas apskats 1
Cilvēks. Reforma jaunā censoņa rokās
Pēdējās nedēļās sabiedrības uzmanības centrā nonācis gados jaunais Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”), kurš ir dzimis pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā, bet tagad vada svarīgās pašvaldību reformas sagatavošanu un ar to saistīto likumu pieņemšanu.
Šajā jauneklī uz ielas vai trolejbusā, ar ko viņš pārvietojas, nezinātajam būtu grūti saskatīt nākotnes politiskā līdera iezīmes. Taču tieši tā Plešu savulaik raksturoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Viņš kā partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs ar Plešu, kurš vairākus gadus bija partijas komunikāciju speciālists, strādāja kopā laikā, kad šis politiskais spēks nebija pārstāvēts parlamentā. Tieši tāpēc arī Pūce uzticēja viņam ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus un ieteica komisijas priekšsēdētāja amatam.
Māris Kučinskis (ZZS) gan domā, ka “Attīstībai/Par” nebija lielas izvēles iespējas, jo tās rindās ir maz cilvēku ar pašvaldību darba pieredzi. Plešs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis ceļu un tiltu inženiera specialitāti un pēc studiju beigšanas strādāja specialitātē. Taču 2017. gada vasarā Plešu ievēlēja Bauskas novada domē.
Kamēr citi politiķi jaunajā censonī saskata tipisku jaunās paaudzes karjeristu, M. Kučinskis ir labvēlīgāk noskaņots: “Gribēšana viņam ir, un šī būs fantastiska skola. Taču skaidrs, ka viņš darbojas no centra dotā pilnvarojuma ietvaros.” Komisijas sēdes Plešs vadīja pietiekami neitrāli, bet viņš arī neuzņēmās iniciatīvu pašvaldību un ministrijas dialoga veidošanā, ko komisijas sēdēs opozīcija pārņēma savās rokās.
“Attīstībai/Par” valdes loceklis Edgars Jaunups atgādināja, ka arī viņam bija tikai nedaudz vairāk kā 20 gadu, kad toreizējais “Jaunā laika” priekšsēdētājs Einars Repše ir uzticējis atbildīgus pienākumus. Tieši tāpat tagad partijas vadība uzticējusies Plešam, kurš esot sevi pierādījis. Uz vaicāto, kā jaunais politiķis nonāca partijā, Jaunups atbildēja, ka atnācis un pieteicies pats – tas noticis pirms 12. Saeimas vēlēšanām, “kad mēs vēl nevienam nebijām interesanti”.
Neskaidrība. “Air Baltic” uz jautājuma zīmes
Koronavīruss pamatīgi satricinājis un turpinās satricināt pasaules ekonomiku. Pirmās nozares, kuras jau šobrīd saskaras ar komercdarbības problēmām, ir tūrisma nozare, tostarp ēdināšana un aviācija.
Koronavīruss sitienu izdarījis arī pa nacionālo lidsabiedrību “Air Baltic” – tā jau paziņojusi par vairāk nekā 400 darbinieku (no 1800) pagaidu atlaišanu. “Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi,” paziņoja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.
“”Air Baltic” šobrīd strādā komerciālas krīzes apstākļos,” vakar vēstīja uzņēmums, informējot sabiedrību par savu rīcību pēc tam, kad valdība nolēma Latvijā uz laiku pārtraukt visu starptautisko pasažieru gaisa satiksmi.
Daudzi ir neapmierināti ar to, kā “Air Baltic” risina naudas atgriešanu par nopirktajām biļetēm. Kompānija visām rezervācijām, kas veiktas atceltajiem lidojumiem no 10. līdz 31. martam, piedāvā vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju, kuru var izmantot līdz gada beigām. Tomēr tagad ārkārtas situācijas dēļ faktiski atcelti ir visi reisi.
Atlikti arī plāni par jaunu lidmašīnu iegādi. Loģisks ir jautājums par to, kāda ir uzņēmuma finansiālā situācija. Francijas valdība paziņojusi, ka ir gatava atbalstīt ar “Air Baltic” salīdzinoši milzīgo “AirFrance-KLM” – kompānijas akcijas pagājušajā nedēļā nokrita par 7%, bet kopumā kopš 19. februāra uzņēmuma akciju vērtība samazinājusies uz pusi.
Par darbinieku atlaišanu ziņo arī citas lidsabiedrības, piemēram, norvēģu “Norwegian Air” atlaidīs pusi – 4000. M. Gauss pagājušajā nedēļā paziņoja, ka uzņēmums ir finansiāli stabils un palīdzība no valsts nav nepieciešama, taču, ja krīze ieilgs, tad visām aviolīnijām būs jālūdz finansiāls atbalsts. Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs norādījis, ka ar Eiropas atļauju valdība varētu aizdot naudu “Air Baltic”, vienlaikus spriežot par budžeta deficīta palielināšanu.
Cita starpā Gauss sacīja, ka jāgatavojas arī krīzes beigām, jo ne visas lidsabiedrības krīzi pārcietīs un spēs tai pielāgoties. Cerēsim, ka “Air Baltic” spēs krīzei izsprukt cauri sveikā un mums nebūs jāpiedzīvo “Parex-2”.
Joks. Kad Aldis aprij Ilzi
“Bezpajumtnieks Aldis dzīvoja pilsētā, kurā nebija bezmaksas maltīšu un pajumtes trūcīgajiem, jo Ilzītes mamma, kā arī citas mammas, nemaksāja nodokļus. Kādā drūmā piektdienas vakarā Aldis bija tik izsalcis, ka aprija Ilzīti.”
Tas ir viens no tekstiem, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki izglītības programmas “Dzīvei gatavs” ietvaros dodas uz skolām, lai 8. un 9. klašu skolēniem stāstītu, kāpēc nepieciešams maksāt nodokļus. Sociālajos tīklos daudzi par to pauda sašutumu: tādi teksti varot veicināt agresiju un vardarbību, tas esot stulbums un murgs, apēst vajadzētu pašus VID darbiniekus un tā tālāk.
Publiski sašuta arī Saeimas deputāte Linda Liepiņa. Tomēr daļa publikas uzjautrinājās un ironizēja, ka stāsts patiesībā esot par bijušo premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, kurš aprijis veselības ministri Ilzi Viņķeli. Tāpat publika norādīja uz to, ka arī bērniem paredzētajos literārajos darbos ir gana daudz vardarbības: vai jāaizliedz stāsti par Ansīti un Grietiņu, Maksu un Moricu, Sarkangalvīti un Vilku.
Galu galā uz VID sagatavoto tekstu var paraudzīties arī no dzimumu lomu viedokļa: tad tiktāl nu esam, ka pat valsts iestādēs uzskata, ka sievietēm jāaudzina bērni un vēl jāmaksā nodokļi, lai uzturētu izbadējušos tēvaiņus.
VID pārstāvis Andrejs Vaivars “LA” skaidroja, ka mācību materiāls sagatavots kopā ar izglītības programmu “Iespējamā misija”. Turklāt pret šāda satura piemēru nav iebilduši arī Valsts izglītības satura centra darbinieki. Gatavojuši materiālu tā, lai piesaistītu skolēnu uzmanību.
Vaivars skaidroja, ka piemērs izrauts no konteksta. Mācību materiālā kopumā ir 14 piemēri, sadalīti pāros: skolēniem jāsecina, kura ir pareizā rīcība attiecībā uz nodokļu maksāšanu un kura nepareizā. Vai citi piemēri arī ir tik baisi? Nē, neesot, apgalvoja, A. Vaivars.
Esot, piemēram, teksts par ģimeni, kas auto lej legālu degvielu, nomaksājot nodokļus; legālā degviela esot kvalitatīva, mašīna ilgāk ir kā jauna un ģimenei atliek nauda arī ceļojumam. Kā pretmets ir ģimene, kas pērk nelegālo degvielu, un drīz jāpērk atkal jauns braucamais. Tomēr, ņemot vērā sabiedrības sašutumu, par cilvēkēdāju bērniem vairs nestāstīs, izdomās citu piemēru.
Pārsteigums. “NRA” straujās atvadas
Pagājšnedēļ tika paziņots, ka laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” pēdējais numurs iznāks 30. aprīlī. Izdevējs SIA “Mediju nams” nolēmis izdevumu turpmāk veidot tikai digitālā formātā, tādējādi atsakoties no drukātās avīzes. Šāds lēmums pieņemts, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus par tiem, kādi tie ir šobrīd, un lai darbiniekiem varētu izmaksāt atlaišanas pabalstu.
Tiesa, sarunas ar žurnālistiem par darba attiecību turpināšanu notikšot šonedēļ, tāpēc vēl nav zināms, cik daudzi būs spiesti atstāt savu gadiem ierasto darba vietu, stāsta “NRA” darbinieki.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un vienīgais dalībnieks Nauris Kāpostiņš (mediji iepriekš ziņojuši, ka N. Kāpostiņš ir smagos noziegumos apsūdzētā ventspilnieka Aivara Lemberga dēla Anrija Lemberga sievas brālis) skaidrojis, ka tiekot mainīts formāts, nevis satura vērtības.
Digitālā formāta satura redaktors būs ilggadējs laikraksta komentētājs un bijušais laikraksta “Dienas Bizness” redaktors Juris Paiders, bet portālu “nra.lv” turpinās vadīt pašreizējā redaktore Ilze Zālīte. Laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” ilggadējā galvenā redaktore Anita Daukšte amatu atstāja jau 28. februārī.
Sagatavojuši: Ināra Egle, Raivis Šveicars, Ilze Kuzmina, Māra Libeka
