Neapmierināto parādi komandē Gobzems, vai visiem jābūt sliekām? Nedēļas notikumu apskats 85
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Neapmierināto parādi komandē Gobzems
“Šīs pretlikumīgās masveida pulcēšanās kontekstā ir jājautā tiem, kas šo pasākumu organizēja un turpina pretlikumīgās darbības, – vai šīs personas ir gatavas uzņemties atbildību par visām sekām, kas tiek un vēl tiks izraisītas, tai skaitā smagām un neatgriezeniskām?” – tā 18. augustā brīdināja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
No policijas izplatītajiem paziņojumiem varēja rasties iespaids, ka organizatori atrodas kaut kur ēnā un ar neredzamiem diedziņiem rausta pūli, taču viņi tomēr ir noskaidroti (“Visi pasākuma organizētāji ir identificēti.”) un saņems sodu (“Viņiem par to nāksies atbildēt likumā paredzētajā kārtībā.”)
Taču, ja atsakās no aizdomām, ka šajos procesos iesaistīts vēl kāds “trešais spēks”, ko nevar izslēgt, taču tad ir vajadzīgi fakti, aina izskatās vienkārša – protestu priekšgalā atrodas politiķi un neapmierināto parādi pašlaik komandē Saeimas deputāts Aldis Gobzems (attēlā).
Zīmīgs fakts – iepriekš Gobzems 2008. gadā mēģināja ienākt politikā ar partiju “Sabiedrība citai politikai” (“SCP”), kuras līderis tolaik bija Aigars Štokenbergs.
Tieši šo politisko spēku daudzi uzskata par līdzatbildīgu 2009. gada 13. janvāra notikumos, kad, pastiprinoties ekonomiskajai krīzei, “SCP” sasauca cilvēkus uz protestu Doma laukumā, bet vēlāk vairs nespēja kontrolēt situāciju, tāpēc sekoja masu grautiņi Vecrīgā un Saeimas logu dauzīšana.
Arī tagad tiek spriests, ka Gobzems ne tik daudz piedāvā kādu alternatīvu programmu, kā pārvarēt Covid-19 pandēmiju, bet vienkārši mēģina “notvert” neapmierinātības vilni, lai to izmantotu savās politiskajās interesēs.
Vienreiz jau tas izdevās, kad viņš kopā ar Artusu Kaimiņu zem zīmola “KPV LV” ieguva otro labāko rezultātu 13. Saeimas vēlēšanās, bet pašlaik augsne ir vēl pateicīgāka.
Pēdējā laikā gan runāts, ka Gobzems, kurš izveidojis partiju “Likums un kārtība”, zaudē pozīcijas populistu flangā, jo tur viņam pogas varētu izgriezt Ainārs Šlesers ar savu kompāniju.
Šleseram arī izdevies pārvilināt daļu Gobzema partijas kodola, tomēr 18. augusta vakarā visi bija kopā.
Policijas brīdinājumi un aktivitātes Gobzemu diez vai uztrauc, viņam pat ir izdevīgi pasniegt sevi kā upuri, ja tiešām sekos kāds sods. Cita lieta, ka vairāki tūkstoši Vecrīgā, protams, izskatās iespaidīgi, taču no vēlētāju kopskaita tā ir diezgan maza daļa. Un ne jau visi, kas kritiski raugās uz valdošo partiju politiku vai vēl šaubās par vakcināciju, uzreiz būs gatavi balsot par skaļāko bļāvēju.
Šaubas. Vai visiem jābūt sliekām?
Varam aizmirst nereti izskanējušus apgalvojumus, ka mūsdienu laikmetīgā māksla nesasniedz plašāku sabiedrību.
Vētrainā reakcija publiskajā telpā par nule atklāto mākslinieka Kristiana Brektes sienas gleznojumu jeb murāli “Veltījums Džemmai Skulmei” uz Akas ielas 10. nama jeb Rīgas 40. vidusskolas sākumskolas ugunsmūra apliecina, ka sasniedz gan, tiesa, līdzīgi kā iepriekš, piemēram, Aigara Bikšes veidotā mediķes skulptūra pie Latvijas Mākslas muzeja, saceļot asu viedokļu lavīnu.
Aktīvu protesta kampaņu pret līdzšinējā daiļradē gana provokatīvā mākslinieka Brektes darbu sākusi sašutušu ļaužu grupa, tostarp skolas audzēkņu vecāki, kuri uzskata, ka murālī redzamais Džemmas Skulmes citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme” esot “bērnu psihi traumējošs”, bet zīmējumā saskatāmi “erotiska rakstura elementi ar nāves, seksualitātes un, iespējams, arī sātanisma mājieniem”, kas, viņuprāt, pārkāpjot Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
“Manabalss.lv” iesniegta Natālijas Konstantinovas iniciatīva, vācot parakstus “par Brektes murāļa steidzamu likvidēšanu no sākumskolas sienas”. Līdz vakardienai bija savākti jau 3946 paraksti.
Tikmēr murāļa veidotāji saskata neiedziļināšanos kontekstā. Brekte skaidrojis, ka darbā redzamās figūras zīmētas, simbolizējot dažādas sievišķas dievības, bet vizuāli viņš iedvesmojies no Džemmas Skulmes skiču naivajiem meiteņu tēliem.
Darba pasūtītājs fonds “Mākslai vajag telpu” skaidro, ka Skulmes aicinājums būt par slieku šajā gadījumā saprotams kā rosinājums “jaunajiem visu nozaru censoņiem darīt augsni – valsti un sabiedrību – auglīgu”.
Murāļa aizstāvji savu sociālo tīklu kontu rotā ar uzrakstiem “Es esmu slieka” un centienos likvidēt darbu saskata bīstamu mākslas cenzūras tendenci un politiski reakcionārus motīvus.
Piemēram, Latvijas Komponistu savienība publiskā paziņojumā norāda, ka petīcija “propagandē uzskatus, kas raksturīgi bērnu audzināšanai totalitārās sistēmās: abstrakts gods, tikums, kauns un pienākuma sajūta pret pieaugušo autoritāšu lēmumiem ļauj bērnam jau laikus tapt par ideoloģiski pareizu (?) normu izpildītāju”.
Vai Brektes darbam ir paliekoša mākslinieciska vērtība, par to vienprātības nav un visdrīzāk nebūs arī starp mākslas ekspertiem, un tas ir normāli.
Protams, būtu interesanti lasīt izsvērtu darba kritiku, kā arī dzirdēt profesionāļu un sabiedrības diskusiju par kritērijiem, kā tas vai cits mākslas darbs nokļūst, piemēram, uz galvaspilsētas māju sienām.
Arī tad, ja ir taisnība režisores Kristas Burānes paustajam, ka “ir daļa sabiedrības, kas šodienas Latvijā vāktu parakstus arī pret Pikaso un Džemmas Skulmes oriģinālajiem darbiem”, tas neatceļ jautājumu, vai mākslas darbs publiskajā telpā neparedz vismaz savlaicīgu, skaidrojošu sarunu ar attiecīgās apkaimes iedzīvotājiem, kas šoreiz notika tikai pēc darba atklāšanas un bija neveiksmīga.
Darījums. Atbalsts elektromobiļu iegādei
Valdība pagājušajā nedēļā pieņēma zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu “Par atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei”. No praktiskā viedokļa šāda “pieņemšana zināšanai” nozīmē, ka valdība šo informāciju ir konceptuāli pieņēmusi, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, nodoti sabiedriskajai apspriešanai un no nākamā gada atbalsts elektrisko automobiļu iegādei tiks sniegts – divus gadus katrs elektrisko mašīnu pircējs varēs saņemt 4500 eiro subsīdiju šādas mašīnas iegādei, bet jaunam transportlīdzeklim ar hibrīda motoru varēs saņemt subsīdiju 2250 eiro apmērā – kopumā tam paredzēti 10 miljoni eiro.
Vienlaikus varēs saņemt arī 1000 eiro maksu par iepriekšējā transporta līdzekļa norakstīšanu, nododot to pārstrādes uzņēmumiem. Jāmin arī tas, ka šis atbalsts domāts privātpersonām, nevis uzņēmumiem vai valsts un pašvaldību iestādēm.
Ir arī daži ierobežojumi – atbalsts neattieksies uz auto, kas dārgāki par 50 tūkstošiem eiro un ar subsidēto auto būs jānobrauc vismaz 15 tūkstoši kilometru gadā, citādi daļa subsīdijas būs jāatmaksā.
Varētu saukt “urā” un sviest cepuri gaisā, taču VARAM ziņojums atklāj arī to, cik daudziem liesmojošiem riņķiem cauri būs jāizlec valsts atbalsta “lauvai”, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināšanai transportā.
95% no visām transporta emisijām Latvijā veido tieši autotransports, lielākā daļa no tām ir vieglā autotransporta radītas – 58%.
Nepiesārņojošo auto skaits pagaidām ir niecīgs – tikai 0,2% no Latvijas transporta līdzekļu parka ir elektriskie auto (1349 mašīnas), savukārt auto ar dīzeļdzinējiem veido 70% no parka, bet 27% ir ar benzīna motoriem aprīkotas automašīnas.
Proti – pakāpeniski būs jānomaina milzīgs skaits automašīnu. Un skaidrs, ka ar pašreiz šim mērķiem paredzētajiem 10 miljoniem eiro būs daudz par maz – aprēķināts: lai elektrisko auto skaits sasniegtu tikai vienu procentu no autoparka, pie atbalsta 4500 eiro par katru mašīnu būtu nepieciešami 27 miljoni eiro, nevis 10.
Aizdomas. Nezināmā caurule
Rīgas Piena kombinātā šovasar konstatēta nelegāla neattīrītu notekūdeņu novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā, kas nonāca Bieķengrāvī.
Valsts vides dienests (VVD) pagājušajā nedēļā vēstīja, ka netīro ūdeņu novadīšana ilgstoši notikusi pa speciālu nelegālu pievadu. To atklāja VVD speciālisti sadarbībā ar pašvaldības pārstāvjiem, izsekojot notekūdeņu virzību un atverot vairāku kanalizācijas aku vākus. Pārbaude veikta pēc iedzīvotāju sūdzību saņemšanas.
Netīro notekūdeņu novadīšana notikusi ilgu laiku, secina VVD.
Lieta nodota Valsts policijai, kas ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu Rīgas Piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu. Tikmēr kombināta vadība to noliedz.
Uzņēmums piesārņojuma avotu jau pilnībā novērsis, demontējot pārplūdes cauruli, kura līdz šim tam neesot bijusi zināma.
Kombināta īpašnieka “Food Union” vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja skaidrojusi, ka uzņēmums ir iepriekš radītas, vēsturiskas situācijas upuris, jo nevienā deviņdesmito gadu shēmā vai topogrāfijā šāda caurule neesot redzama. Uzņēmums esot sācis iekšējo izmeklēšanu, lai noskaidrotu visus notikuma apstākļus.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa, Aija Kaukule
