Dārgi būvē, lēti pārdod: Kur palikušas un kā tiek izmantotas 27 likvidēto profesionālo vidusskolu ēkas? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad šī gada februārī Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsolei nodeva divas bijušās Ērgļu profesionālās vidusskolas ēkas, daudzi bija pārsteigti par to izsoles cenu – divi zemesgabali ar vairākām ēkām, kas atrodas uz tiem, tika pārdoti par attiecīgi 30 un 60 tūkstošiem eiro.
2011. un 2012. gadā skolas dienesta viesnīca un mācību darbnīca tika rekonstruētas par pusotru miljonu eiro. 2013. gadā ēku atzina par energoefektīvāko ēku Latvijā sabiedrisko būvju kategorijā. Vai tiešām desmit gadu laikā energoefektīvākā ēka Latvijā var pārtapt par 30 tūkstošu eiro (ne)vērtīgu īpašumu?
Beidzas uzraudzība, īpašumus sadala
Kā norāda Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji, 2020. gadā beidzās rekonstrukcijas projekta pēcuzraudzības periods, tādējādi visas juridiskās saistības, kas varēja un var rasties saistībā ar projekta īstenošanu, ir saistošas Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumam, ar kuru 2011. gadā Vides investīciju fonds noslēdza līgumu par projekta īstenošanu, nevis Finanšu ministrijai, kuras valdījumā, bet VNĪ pārvaldībā, skolas īpašumus nodeva 2020. gadā.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Ērgļu profesionālo vidusskolu (7,7 ha zeme un desmit ēkas) sadalīja trijos nekustamos īpašumos. 0,24 hektāru lielo mežu nodeva Zemkopības ministrijai, bet skolas trīs ēkas ar zemi (1,5 ha), kā arī ražošanā izmantojamās ēkas ar zemi (Oškalna ielā 14 ar zemes platību 5,7 ha un septiņām ēkām) sadalīja divos dažādos īpašumos. Pirmo centās pārdot attiecīgi par 30 tūkstošiem eiro, bet otro par 60 tūkstošiem ar izsoles soli – 500 eiro.
Abus īpašumus 2021. gada decembrī novērtēja SIA “Vindeks”. “Vērtējumā norādīts, ka skolas ēka Oškalna ielā 10 ir daļēji apmierinošā tehniskā stāvoklī. Tai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi remontdarbu veikšanai, kā arī pieprasījums pēc šādiem īpašumiem pašlaik ir ierobežots.
Savukārt uzņēmējdarbībai un ražošanai izmantojamo ēku kompleksa un zemes (Oškalna iela 14) tehniskais stāvoklis arī ir daļēji apmierinošs, taču tam ir skaidrs un perspektīvs pielietojums, kas paceļ tā tirgus vērtību,” “Latvijas Avīzei” skaidro VNĪ. Jāpiezīmē, ka “skaidrs un perspektīvs pielietojums” īpašuma vērtību pacēlis tikai par 30 tūkstošiem.
Gatavas uzņemt ukraiņu bēgļus
Marta sākumā, kad bija skaidrs, ka Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ uz Latviju sācis velties kara bēgļu vilnis, Ērgļu skolas izsoli pārtrauca, lai atkārtoti izvērtētu to atbilstību iespējamai bēgļu uzņemšanai. Tobrīd Oškalna ielā 10 esošā īpašuma vērtība izsolē bija pieaugusi līdz 32 tūkstošiem, bet Oškalna ielā 14 – līdz 70 500 eiro. Kopumā interesi par īpašumiem bija izrādījuši 22 pircēji.
Pagaidām nav zināms, vai skolā tiešām bēgļus varētu izmitināt. VNĪ norāda, ka no savas puses ir apzinājuši savu īpašumu portfeli un izmitināšanai piemērotu īpašumu gandrīz nav, bet vairāki ir potenciāli pielāgojami īpašumi, tostarp Ērgļu arodvidusskola un Laidzes tehnikuma ēka, kura arī savulaik tika likvidēta, taču tagad Laidzes profesionālo vidusskolu pārņēmis Rīgas Valsts tehnikums.
“Ja bēgļu izmitināšanai būs nepieciešams plašāks nekustamo īpašumu klāsts, atbilstoši valdības uzdevumam kapitālsabiedrība ir gatava piedāvāt savā portfelī esošās un pielāgojamās telpas. VNĪ pārvalda 13% no visa valsts īpašumu klāsta,” sacīja VNĪ pārstāvji.
Līdzīgs stāsts ir ar Skrundas profesionālo vidusskolu. 5,56 hektāru lielo zemi un astoņas ēkas 2019. gadā kādai privātpersonai pārdeva par nieka 39 000 eiro. Vēl 2012. gadā remontdarbos skolā investēja vairāk nekā miljonu eiro.
Interesanti, ka vēlāk šī pati privātpersona centās no īpašuma tikt vaļā jau par 12 reižu augstāku summu – 470 tūkstošiem eiro. Īpašnieks norādījis, ka skolu iespējams pārveidot par daudzdzīvokļu māju vai pielāgot viesnīcas, hosteļa vai sociālā aprūpes centra vajadzībām. Šo piedāvājumu joprojām var redzēt “SS.com” sludinājumu portālā.
VNĪ norādīja, ka īpašumu centušies pārdot trīs gadus. Sākuma cenu noteica 432 tūkstošu eiro apmērā, taču to pārdeva tikai 13. izsolē ar lejupejošu soli par 39 tūkstošiem eiro, jo “nekustamo īpašumu tirgū ir zems pieprasījums pēc skolu telpām reģionos”.
Arodskolu ēkas pārņēmušas citas skolas
Izglītības un zinātnes ministrijā atklāja, ka kopumā kopš 2011. gada likvidētas vai reorganizētas 27 profesionālās vidusskolas un koledžas. “Ja skolu likvidē vai apvienotajai iestādei nekustamie īpašumi nav nepieciešami, tos nodod attiecīgās pašvaldības īpašumā vai Finanšu ministrijas valdījumā. Ja īpašumos ir arī meža zemes, tad zeme nonāk Zemkopības ministrijas valdījumā,” skaidroja ministrijā.
No minētajām 27 skolām īpašumi pilnībā vai daļēji pārdoti četrām skolām, ieskaitot Skrundas arodskolu. Tāpat laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam par 60 479,38 eiro pārdotas desmit Viduslatgales profesionālās vidusskolas ēkas. Tās pārdotas sešām privātpersonām, kā arī SIA “Euro Trade Grupa”, SIA “Vīgrieze”, SIA “Jauna zeme” un Daugavpils novada Višķu pagasta z/s “Bērziņi”.
Skolu likvidēja 2015. gadā, un tā ir viena no nedaudzajām skolām, kurā pēdējo gadu laikā pirms likvidācijas nenotika būtiskas investīcijas ēku renovācijā u. c. ēku uzlabošanas darbos.
Laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam par 115 290 eiro pārdotas piecas Jaungulbenes profesionālās vidusskolas ēkas. Tās pārdotas divām privātpersonām, kā arī SIA “Eirovīns īpašumi” un Sarkaņu pagasta z/s “Lācēni”. Arī Jaungulbenes skolā pirms likvidācijas dažādos remontdarbos bija investēts mazāk par 100 000 eiro, taču šobrīd skolas ēkā mājas radis sociālās aprūpes centrs “Jaungulbenes alejas”. Tā izveidē investēti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Centrs durvis vēra 2019. gadā.
Visbeidzot laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam par 39 300 eiro pārdotas sešas Jāņmuižas profesionālās vidusskolas ēkas. Tās pārdotas četrām privātpersonām, kā arī SIA “GJ Forest” un Rušonas pagasta K. Stupāna z/s “Jaunaglona”. Jāņmuižas skola 2011. gadā tika reorganizēta un apvienota ar Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, izveidojot Priekuļu un Jāņmuižas tehnikumu. Pēc pāris gadiem Jāņmuiža no nosaukuma pazuda un ēkas Jāņmuižā ilgstoši stāvēja tukšas. 2010. gadā Jāņmuižas vidusskolā mācību aprīkojuma modernizācijā un infrastruktūras uzlabošanā ieguldīja vienu miljonu eiro.
Interesanti, ka arī Ērgļu profesionālo vidusskolu savulaik pievienoja Priekuļu Valsts tehnikumam – tolaik solīja, ka abas skolas turpinās pastāvēt, bet realitātē tās īsi pēc pievienošanas nevienam vairs nebija vajadzīgas. Savukārt 2019. gadā Priekuļu tehnikumu apvienoja ar Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu, izveidojot Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu. Gan Priekuļos, gan Cēsīs turpina mācīties.
Skolā saimnieko Aizsardzības ministrija
Kaut gan pārējās 22 profesionālās vidusskolas teorētiski likvidētas, tās laika gaitā pārņēmušas citas skolas un tajās joprojām notiek mācības. Ir trīs izņēmumi. Apguldes profesionālā vidusskola nodota Aizsardzības ministrijas valdījumā. “Apguldes skolas” objektā Pils ielā 1 atrodas Jaunsardzes centrs. Ministrijā gan skaidroja, ka centrs savām darbībām izmanto tikai vienu no trim teritorijā esošajām kopmītnēm, turklāt tikai šīs kopmītnes pirmo stāvu. To renovēja lielākoties par ES līdzekļiem. “Aizsardzības ministrija pašlaik plāno šī objekta attīstību valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Papildus teritorijā tiek plānots organizēt arī valsts aizsardzības mācības nodarbības.”
Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu reorganizēja 2014. gadā, to pārņemot Banku augstskolai. Tika izveidota Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža (BAUK), kas atradās Banku augstskolas telpās. Vēlāk optimizācijas procesa laikā BAUK programmas tika pārskatītas līdz ar visām bakalaura līmeņa Banku augstskolas uzņēmējdarbības vadības programmām un likvidētas, izveidojot jaunu Banku augstskolas bakalaura līmeņa programmu “Biznesa procesu vadība”. Kā atsevišķs Banku augstskolas atzars BAUK beidza pastāvēt pagājušajā gadā.
Trešais izņēmums ir Rīgas Būvniecības vidusskola (RBV), kura atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 163 – blakus Banku augstskolai. To likvidēja 2013. gadā un pievienoja Rīgas Celtniecības koledžai. Tur pabija vien trīs gadus, līdz nonāca Finanšu ministrijas valdījumā. 2017. gadā ēkas fasādes remontā ieguldīja gandrīz 800 000 eiro un pasūtītājs bija Banku augstskola.
Kopumā Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā ir 45 ēkas, kurām kā izmantošanas veids norādīts – mācību iestāde (skola, universitāte vai zinātniski pētnieciskā ēka).
No 45 ēkām 29 joprojām aktīvi izmanto (ne tikai mācību procesam), un tās atrodas VNĪ pamatportfelī. Desmit ēkas atrodas VNĪ aktīvu portfelī – tie ir īpašumi, kurus šobrīd pilnībā vai daļēji izmanto valsts iestādes, un ilgtermiņā šie īpašumi nav nepieciešami publisko funkciju nodrošināšanai. Bet tos ir iespējams attīstīt un pielāgot valsts iestādes vajadzībām un pārvietot uz pamatportfeli. Savukārt sešas ēkas virza atsavināšanai jeb pārdošanai, tostarp šajā sarakstā joprojām ir arī Ērgļu profesionālā vidusskola.
Lauku skolu ēkām neredz biznesa potenciālu
Kaspars Dzedulis, nekustamo īpašumu konsultāciju aģentūras “Newsec” vērtēšanas nodaļas vadītājs: “Jāsaprot, ka skolas ar specifisku plānojumu un ar noteiktu tiesisku statusu būs grūti pielāgot kam citam jēgpilnam. Varbūt var pārveidot par daudzdzīvokļu mājām, jo skaidrs, ka laukos biroju ēkas nevienam nevajag. Ja skola būtu Rīgā, to varētu droši pārtaisīt par divstāvu biroja ēku, kam atrastos īpašnieks. Rīgā jebkuru vidusskolu var pārtaisīt par C vai labākajā gadījumā B3 klases birojiem, bet Skrundā un citur laukos to nevar izdarīt. Labākajā gadījumā interese ir par vienstāva ražošanas ēkām un jebkas, kam ir vairāk stāvu, ražošanai nav izmantojams.
Kopumā neredzu šādam pirkumam biznesa ideju. Nezinu, vai 39 000 eiro ir atbilstoša cena, bet izklausās ļoti skarbi. Taču, ja VNĪ rīkoja izsoli, tad piesieties īsti nevar, jo ikvienam ir bijusi iespēja šos īpašumus iegādāties. Protams, varētu diskutēt par to, vai VNĪ gana labi reklamē īpašumus un vai izsole kā tāda ir labākā īpašuma reklāma.
Būtībā valstij ir jāatzīst, ka izglītības reformas, skolu apvienošanas vai citu apstākļu dēļ nesen veiktās investīcijas bijušas nelietderīgas un tāpēc šos īpašumus nākas pārdot ar zaudējumiem. Acīmredzot kaut kur plānošanā vai politikā ir bijusi kļūda, kuras rezultātā veikti šie nelietderīgie ieguldījumi.”
