Jelgavas mērs Rāviņš uzskata, ka Daugavpilij nebūs sekotāji 0
Pēc paziņojuma par Daugavpils nodomu izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), par ko Daugavpils dome ceturtdien arī nobalsoja, domes priekšsēdis Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) jau nedēļu ir sabiedrības uzmanības centrā. Šis solis varētu būt viens no veidiem, kā Daugavpils mērs vairo savu popularitāti, gatavojoties jauna politiskā spēka dibināšanai. Viņa paziņojumu par to, ka Daugavpils iemaksas LPS (73 000 eiro gadā) turpmāk tiks atvēlētas pilsētas vajadzībām, iedzīvotāji varētu novērtēt atzinīgi, uzskata vairāki notiekošā vērotāji.
A. Elksniņš iepriekš pieļāva, ka drīzumā Daugavpils varētu izstāties arī no Lielo pilsētu asociācijas (LPA), kur tā iemaksājot 20 000 eiro gadā.
Domes sēdē gan viņš sacīja, ka LPA pašvaldība vēl turpina darboties. Otras lielākās pilsētas izstāšanās no LPS vājinās tās ietekmi. Latvijas Pašvaldību savienība ir oficiālais valdības sarunu partneris, ar kuru ir jāsaskaņo kā valsts budžeta projekts, tā citi ar pašvaldībām saistītie likumprojekti – arī par administratīvi teritoriālo reformu, kuru A. Elksniņš atbalsta. Nespēja noformulēt skaidru pozīciju par reformu bija viens no iemesliem, ko Daugavpils mērs minēja, pamatojot šo domes lēmumu. Sēdē viņš sacīja: “Tur notiek iekšējā cīņa, lobējot vienas vai otras pašvaldības viedokli. Tur katrs velk deķi uz savu pusi.”
Mērs uzsvēra, ka Daugavpils neesot saņēmusi nekādu atbalstu ceļu stāvokļa uzlabošanai, “jums visiem ir zināms, kāds ir ceļš no Daugavpils uz Rīgu”. Lēmumu par izstāšanos atbalstīja arī priekšsēža pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija), kurš ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) padomnieks.
LPS priekšsēža vietnieks, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijā, nedomā, ka Daugavpilij varētu būt sekotāji.
Pilsētu mēri aicinājuši A. Elksniņu domāt ilgtermiņā un izvērtēt šāda lēmuma sekas. Daugavpils pārmetumi ir vērsti galvenokārt pret valdību, norādot, ka LPS un LPA nespēj sarunās ar to aizstāvēt vietvaru intereses. A. Rāviņš “Latvijas Avīzei” atzina – iepriekš pašvaldībās ietekmīgākie spēki veidoja arī valdību, bet tagad tajā tie ir mazākumā (tikai “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība), “tāpēc arī valdība mūs vairs nesadzird”.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS) “LA” teica, ka varot tikai izteikt nožēlu par Daugavpils pieņemto lēmumu, jo arī tās cilvēki piedalījās LPS darbā, strādājuši komitejās un komisijās, viņi varējuši izteikt savus priekšlikumus, saņēmuši LPS sagatavoto informāciju. To vairāki deputāti, kas bija pret izstāšanos, uzsvēra arī Daugavpils domes sēdē, atgādinot, ka LPS komiteju sēdes varēja vērot arī tiešraidē. A. Elksniņš atbildēja, ka tās varot skatīties ikviens un par to neesot jāmaksā.
Patiesos mērķus šim lēmumam Daugavpils vadība nav atklājusi, tāpēc par tiem izskan dažādi minējumi.
Viens ir saistīts ar A. Elksniņa ideju veidot jaunu biedrību, uz kuras bāzes pirms vēlēšanām taptu partija, no kā vēl nesen viņš nebija atteicies. Citi pieļāva, ka šādi viņš varētu iegūt arī valdības labvēlību savas pilsētas interesēs, kas dotu iespēju pirms vēlēšanām parādīt labos darbus, jo starp valdību un abām pašvaldību organizācijām tagad ir pretrunas.
