Domstarpības par “Nord Stream” otrās kārtas būvi 0
Nākamnedēļ gaidāmā Eiropas Savienības samita dienaskārtībā varētu parādīties arī rietumu un austrumu dalībvalstu domstarpības par gāzesvada “Nord Stream” otrās kārtas būvniecību.
Dokumenta projektā, kuru Eiropadome izplatījusi dalībvalstīm un kas nonācis tīmekļa izdevuma “EUobserver” rīcībā, teikts, ka nākotnes enerģētikas projektiem jākalpo “kopīgajām interesēm” un jānodrošina “pašreizējās infrastruktūras optimāla izmantošana”. “Ikvienai jaunai infrastruktūrai jābūt pilnīgā saskaņā ar enerģētiskās atkarības mazināšanu un piegādātāju dažādošanu,” teikts dokumenta sadaļā, kas veltīta “enerģētikas savienībai”. Britu, nīderlandiešu, vācu un krievu enerģētikas uzņēmumu iecerētais “Nord Stream II” projekts, kura mērķis ir dubultot Krieviju un Vāciju tieši pa Baltijas jūras gultni savienojošā gāzesvada jaudu, dokumentā vārdā nav saukts. Taču dokumenta teksts atspoguļo bažas, kas izteiktas Baltijas valstu, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas parakstītajā vēstulē, kura 30. novembrī tika nosūtīta Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam. Vēstulē, kas arī nonākusi “EUobserver” rīcībā, teikts, ka “Nord Stream II” ir pretrunā ar ES kopīgajām interesēm, jo Austrumeiropas tranzītvalstis “zaudēs savas pašreizējās pozīcijas”. Projekts novedīs pie “infrastruktūras degradācijas” Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Ukrainā, jo tiks apieti to tranzīta cauruļvadi. Vēstulē uzsvērts, ka ES projektam jāpiemēro trešās enerģētikas paketes normas, kas paredz īpašumtiesību sadalīšanu, tādējādi liedzot projektu pilnībā kontrolēt Krievijas enerģētikas gigantam “Gazprom”. Eiropas Komisijas viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Šefčovičs, kurš pats pārstāv Slovākiju, jau iepriekš ir paziņojis, ka “Nord Stream II” ir pretrunā ar ES interesēm. Krievijas iecerētā gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecība Baltijas jūrā apdraud visas Eiropas enerģētisko drošību, uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, vakar Šauļos tiekoties ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu.
