Vai Lavrova ēra tuvojas beigām? Signāli no Kremļa liecina par iespējamām pārmaiņām 0
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš jau vairāk nekā divas desmitgades ieņem vienu no augstākajiem amatiem Kremļa hierarhijā, iespējams, nonācis Vladimira Putina nežēlastībā. Šādas bažas rosinājuši pēdējās nedēļās novēroti notikumi Krievijas iekšpolitikā un starptautiskajā diplomātijā. Oficiāli Maskava šīs runas noliedz, taču vairāki fakti vedina domāt, ka Lavrova loma varētu būt kļuvusi nestabilāka nekā jebkad iepriekš, vēsta ārzemju mediji.
Neveiksmīga saruna ar ASV – pagrieziena punkts?
Kā vēsta “The Moscow Times”, Lavrovs oktobra beigās telefonsarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio mēģinājis vienoties par iespējamu Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanos Budapeštā. Tomēr saruna, pēc vairāku avotu teiktā, izvērtusies neveiksmīga. Tik ļoti, ka jau nākamajā dienā Vašingtona atcēla iecerēto samitu un paziņoja par jaunām sankcijām pret Krievijas lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem “Rosneft” un “Lukoil”.
ASV prezidents Donalds Tramps komentējis, ka sarunas ar Putinu nekur nevedot, un kopā ar Lielbritāniju pieņēmis stingrākus ekonomiskos mērus. Ņemot vērā, ka nafta un gāze ir Krievijas galvenie eksporta produkti, tas tiek uzskatīts par spēcīgu signālu.
Lavrovs – redzami ēnā
Vēl viens uzkrītošs signāls bija Lavrova neierašanās uz Krievijas Drošības padomes sēdi, kurā prezidents Putins paziņoja, ka Krievija apsver kodolizmēģinājumu atsākšanu. “The Moscow Times” ziņo, ka Lavrovs bijis vienīgais pastāvīgais padomes loceklis, kurš šajā svarīgajā sēdē nepiedalījās.
Tāpat Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka šogad Lavrovs nevadīs Krievijas delegāciju G20 samitā Dienvidāfrikā, lai gan iepriekšējos gados, šī bija Lavrova pastāvīgā atbildība.
Lai gan spekulācijas turpina pieņemties spēkā, Maskava šos apgalvojumus noraida. Preses brīfingā Peskovs paziņoja, ka šiem ziņojumiem nav nekādas saistības ar realitāti, un, ka Lavrovs turpina pildīt ārlietu ministra pienākumus.
Sergejs Lavrovs, kuram šobrīd ir 75 gadi, ārlietu ministra amatā ir kopš 2004. gada. Pirms tam viņš pārstāvēja Krieviju Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Pēdējos mēnešos viņš stingri noraidījis jebkādus Rietumu priekšlikumus par pamieru Ukrainā, norādot, ka tas saglabātu nacistisku režīmu.
Pēc Donalda Trampa aicinājuma ASV atjaunot kodolizmēģinājumus, Putins šonedēļ izteicās, ka arī Krievija apsver iespēju rīkot savus pirmos kodolizmēģinājumus kopš 1990. gada. Starptautiskie novērotāji ar bažām vēro šo retoriku, kas atgādina Aukstā kara laikus. Ārpolitikas eksperts Keirs Džailss britu medijam “Metro” komentējis, ka Trampa izteikumi var atšķirties no praktiskajām darbībām, norādot, ka ir būtiska atšķirība starp skaļiem citātiem un reālu rīcību.
