Foto-Shutterstock

Draņķīšu iebrukums svaiguma aizsegā. Cik kaitīgs veselībai ir jauns mājoklis? 2

Tiktāl esam – neizskaidrojamas alerģijas, dermatīti, astmas un citas ādas un plaušu kaites, plus vēl onkoloģiskās saslimšanas, kam cēlonis nav tikai ģenētiskajā mantojumā vai vieglprātīgā ikdienas uzvedībā (smēķēšana!). Turklāt pacienti kļūst aizvien jaunāki. Diemžēl bērni ir uzņēmīgāki pret kaitīgajiem vides faktoriem, tāpēc, speciālistu ieskatā, potenciālā vaina nav tikai ķimizētajā pārtikā, ko lietojam, bet arī piesārņotajā gaisā, ko elpojam. Pat meža vidū vai jūras krastā dzīvojot, cilvēks lielāko dienas daļu pavada telpās, kur specifiskus izgarojumus dod būvniecības un apdares materiāli. Atcerieties, cik reibinoši šķebinoši smaržo tikko uzcelta māja vai izremontēts dzīvoklis! Pēc mēneša aromātu kokteilis sāk pagaist, it sevišķi, ja ierīkota efektīva vēdināšana, bet patiesībā šī piesārņojuma emisija turpinās vēl vismaz gadu un ilgāk, tikai aizvien mazākā apjomā. Profesionāļu vidē, lai nemežģītu mēli, sarežģītos nosaukumus izrunājot, šos komponentus reizēm vienkārši dēvē par draņķīšiem. Ko savā guļamistabā ieelpojam to iebrukuma laikā?

Krāšņā buķete

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 10
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 40
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 105
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Benzols šajā kompānijā laikam ir nopietnākais ienaidnieks, telpās tā koncentrācija allaž ir augstāka nekā āra gaisā, kur tas lielākoties uzrodas cilvēka saimnieciskās darbības dēļ. Piemēram, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā, kad lielās naftas mucas terminālī palaiž nejaukās smakas. Ir pierādīts, ka benzols izdalās arī no būvmateriāliem, it īpaši no dažādiem šķīdinātājiem. Tā ir atzīta kancerogēna viela, kas veicina, piemēram, leikēmijas attīstību, turklāt pilsētās šis risks esot 6 – 30 reižu lielāks nekā laukos. Drošu iedarbības līmeņu tam vispār nav – jo mazāk, jo labāk!

Formaldehīds nosacīti nav tik agresīvs – cērt acīs un kož kaklā, ja koncentrācija ir pārāk augsta vai jutīguma slieksnis zems (pirmie parasti reaģē bērni!). Arī klasificēta kā kancerogēna viela, kas izraisa augšējo elpceļu slimības, tāpēc noteiktās emisijas normas ir stingras, bet klātbūtne dažādos izstrādājumos – ļoti plaša. Piemēram, kokrūpniekiem gandrīz visas līmes ir veidotas uz karbamīda sveķu bāzes, kuri satur formaldehīdu, un kā saistvielu tos izmanto arī siltināšanas materiālu ražotāji. Pētnieki pieļauj, ka jau katrs piektais eiropietis uzturas telpās, kur formaldehīda līmenis ir tuvu kritiskajai robežai, kad var sajust tā smaku un sāk asarot acis. Praktiski šis ķīmiskais savienojums ir visur, tostarp arī šampūnos kā konservants, un pat dabā, jo karstā vasaras dienā priežu mežā formaldehīda saturs pārsniedz normu pat 5 – 7 reizes, izgarojot no koku sveķiem!

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudz mazāk izplatīts ir radons, smaga gāze, kas nogulsnējas zemē un uzkrājas iežos. No radioaktīvā urāna tai palicis vien alfa starojums, kas pat apģērbam netiek cauri, toties mājoklī ilgstošā laika posmā radons sliktas ventilācijas dēļ mēdz uzkrāties gaisā, līdz attiecīgā koncentrācijā ierosina plaušu audzējus un citas kaites. Diemžēl precīzi mēraparāti sadzīves lietošanai nav pieejami, atliek vien cerēt, ka šī kancerogēnā gāze slepus nav nosēdusies pie ēkas pamatiem, meklējot spraugas, kā tikt iekšpusē. Ticamāks gan ir variants, ka tā tur nokļuvusi pastarpināti – ar granītu, marmoru, betonu, cementu, māla ķieģeļiem. Ja mājas būvniecībā izmantoti šie materiāli, iespējama lielāka radona koncentrācija.

Paši noslēpumainākie draņķīši šajā sabiedrībā ir policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži. Daži no tiem ir iespējami kancerogēni, bet gaisā visi parasti piesaistās putekļiem, ko ieelpo gan lielie, gan mazie, un bērni atkal ir apdraudēti visvairāk, jo dzīvojas tuvāk, piemēram, siltajām grīdām, kas šīs daļiņas ceļ augšup. Variācijas ir ļoti dažādas, putekļos iespējamas kompleksas kombinācijas, kuru savstarpējā mijiedarbība var būt gan ietekmi kavējoša, gan pastiprinoša.

Šiem maisījumiem nav iespējams noteikt normas un vadlīnijas, tāpēc pētnieki kā labāko indikatoru pieņēmuši benzpirēnu – cik noprotams, to pašu, kas Eiropas tirgū gandrīz pārvilka svītru Latvijas šprotēm un nacionālajiem kūpinājumiem. Dūmotajām zivtiņām ādu var novilkt, gaļai brūnumiņu var nokasīt, bet putekļiem ar šo ogļūdeņradi nopietnākais veselības risks ir plaušu vēzis.

Nav lielas jēgas iedziļināties šo savienojumu ķīmijā, kam kopējs ir tikai viens komponents – jau pieminētais benzols, precīzāk, tā sauktais benzola gredzens. Policikliskajiem tie ir vairāki, un tad var būt gan benzpirēns, gan naftalīns, bet pa vienam ir gan benzolam, gan toluolam, stirolam un ksilolam. Plus vēl vesela kaudze ogļūdeņražu atvasinājumu – hlorbenzols, benzaldehīds, benzoskābe, ftalskābe, nitrobenzols, anilīns! Vai nopratāt, no kurienes lielai daļai veselības kaitnieku kājas aug?

Lai interesentiem galīgi sabojātu garastāvokli, vēl tikai jāpiebilst, ka šo gaistošo organisko savienojumu (GOS) kompānija ir daudz plašāka – tajā iekļaujas arī izocianāti, ftalāti un citi draņķīši, kam viršanas temperatūra ir virs +65oC.

Atbildības nasta

Būvindustrijā par izmešu skandāliem nekas nav dzirdēts. Materiāliem ir noteiktas kaitīgo vielu normas, saprotams, visai ES kopējas un vienādas, un dalībvalstīs vēl dažādas papildus, ko nopietni ražotāji centīgi ievēro. Pat vēl vairāk – produktu aprakstos aizvien biežāk parādās sirdi sildoši apgalvojumi, cik tie ekoloģiski, videi un cilvēkam draudzīgi, nu jau visi no dabiskiem materiāliem vien radīti. Sak, saņemiet to, ko sen esat pelnījuši, vai arī – uzklausiet to, ko gribat dzirdēt!

Papīrs pacieš visu, patiesība atklājas sertifikācijas institūciju atzinumos. Teorētiski kārtība ir perfekta: ir materiāls un ir sertifikāts, kas atklāj tā īpašības, un ražotājs, vismaz svarīgākās, uzrāda atbilstības deklarācijā, lai patērētājam skaidrs, ko īsti viņam piedāvā. Katrā preču grupā alternatīvu ir pietiekami daudz, tātad pastāv izvēles iespēja.

Sertifikācijas institūcijas ir neatkarīgas, nav ieinteresētas pārbaužu rezultātus piegludināt ne tikai savas atbildības, bet arī reputācijas dēļ. Daudzi ražotāji tās izvēlas atkarībā no pakalpojuma cenrāža, jo prestižākās Vakareiropā ir krietni dārgākas nekā vietējās, toties slēdzienam tad it kā cits svars, it īpaši, ja arī šis tirgus ir prātā. Visas gan strādā saskaņā ar ES attiecīgo regulu, kas nosaka obligātos standartus vairāk nekā 400 veidu būvmateriāliem, un katrā ir smalki aprakstīts, kādas īpašības konkrētajam izstrādājumam ir jāpārbauda, tostarp arī kaitīgo vielu emisija.

AS “Inspecta Latvija” sertificēšanas institūcijas administrators Aldis Latvietis skaidro, ka, piemēram, par formaldehīdu viss ir skaidrs – tam Eiropā ir kopējas normas, tātad E1 vai E2 klase, bet daudzos standartos esot arī frāze, ka specifiskos draņķīšus reglamentē katra dalībvalsts pati, un it bieži šāda regulējuma nemaz nav, arī Latvijā. Saprotams, tas paver variantus manevriem…

Jauni materiāli tirgū parādās agrāk, nekā Eiropā paspēj tiem standartus izstrādāt. Ja produkts nav kopējā sarakstā, sertificēšana faktiski ir brīvprātīga lieta, un, ja arī nacionālā likumdošana nenosaka konkrētus parametrus, tad tā jau ir patērētāja brīva griba – pirkt vai nepirkt, uzticēties šim ražotājam vai ne. Iespējams taču ir viss, un nelolosim ilūzijas, ka tirgus uzraudzības institūcijas savas kapacitātes un finansējuma dēļ spēj izsekot importa būv­materiālu straumei. Protams, nav arī pamata uzskatīt, ka uzņēmēji apzināti cenšas indēt līdzpilsoņus, taču pietiekami daudz preču ieplūst arī no tā saucamajām trešajām valstīm. Piemēram, aizvien populārākas kļūst ķīniešu magnezīta apdares plātnes, kas nav nevienā sarakstā. Jā, tehniskās īpašības ir lieliskas, bet ekoloģiskās? Dabiskā izcelsme vēl nav garantija nevainojamai uzvedībai ekspluatācijā…

Aldis Latvietis stāsta, ka materiālu ekoloģiskā novērtēšana ir ļoti komplicēta lieta. Viņi pēta gan radioaktīvo starojumu, piemēram, granītam, kas nāk no Ukrainas vai Baltkrievijas, gan pārbauda hroma daudzumu cementā (atkarīgs no atradnes un tehnoloģijas), gan meklē svinu plastmasas logu profilos, un atrod arī vielas, kam nosaukumus nevarot pat atcerēties. Viņš iesaka izvēlēties materiālus, kam ir nopietni atbilstības sertifikāti. Diemžēl likumus raksta likumpaklausīgajiem: kas grib, tas apiet!

Pētniecības atklāsmes

Saimniekam, kurš izremontējis dzīvokli vai apmeties jaunajā mājā, gaiss ir vai nu svaigs un sauss, vai arī sasmacis un mitrs. Objektīvi noteikt tā ķīmisko sastāvu viņam faktiski nav iespējams – nav jau ūdens no spices, kuru katra laboratorija par attiecīgu samaksu ņem pretim. Un lielas jēgas šādām analīzēm arī nav, jo ieteikums var būt tikai vēdināt, vēdināt un vēlreiz vēdināt!

Viena lieta ir noskaidrot, ko satur un emitē materiāls, pavisam cita – kāpēc veidojas mikroklimats, kurā cilvēks jūtas slikti. Ar telpu gaisa pētniecību profesionāli nodarbojas Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtā, kur paralēli zinātniskajai darbībai sagatavo rekomendācijas, kā novērst piesārņojumu tikko uzceltā vai renovētā ēkā, ja tāda vajadzība radusies.

Institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētniece ķīmiķe Aneka Kļaviņa stāsta, ka šādos gadījumos ņem gaisa paraugus, absorbē īpašos reaģentos un tad laboratorijā analizē, cik tur formaldehīda un gaistošo organisko savienojumu. Aina kļūst skaidra, salīdzinot ar standartiem, un tad arī piesārņojuma avoti pamazām nāk gaismā. Kopš ES šiem savienojumiem ieviestas stingrākas normas, mazāk to ir krāsās, lakās, šķīdinātājos. Polivinilhlorīda linolejiem izgaro līmes, kas mitruma iespaidā mēdz hidrolizēties, it īpaši, ja apakšā ir betons ar augstu pH līmeni. Sevišķi bagāta draņķīšu palete esot sintētiskajos paklājos, kas turklāt vēl putekļus uzkrāj. Emisija pastiprinās, kad pieslēdz apkuri, bet ietekme uz veselību šim gaistošajam fonam vēl nav izpētīta, ir tikai reakcijas – klepus, izsitumi. Paiešot vismaz 10 gadi, līdz skaidri zināsim, kādas šiem ziediņiem ir odziņas…

Aneka Kļaviņa ir pārliecināta, ka vaina nav tik daudz materiālos, cik tehnoloģijās, kā tie iestrādāti. Renovētā ēkā esot gadījies, ka siltā grīda ierīkota tieši uz vecā bitumena – benzols intensīvi izgaro! Vai arī – putuplasts sienā ap karstā ūdens cauruli vai tieši aiz radiatora: aktivizējas stirols! Pat minerālvatēs form­aldehīds nosacīti apdraud tikai amatniekus, kas siltina ēku, – pareizi ieklājot, procesi drīz beidzas!

Aptuveni gadu Aneka Kļaviņa ir veltījusi putu poliuretāna studijām – sākot ar ražošanu un beidzot ar lietošanu. Par šo populāro materiālu tikai tagad sākot nopietni runāt, agrāk uzskatīts, ka to var kaut uz maizes smērēt! Galvenais risks, izmantojot siltināšanai – ja objektā, kur masu fasādē izpūš slēgtā karkasā, tehniskas kļūmes dēļ neprecīzi savieno komponentus, piedevu koncentrācija mainās un rodas jaunas, pavisam citas gaistošās vielas, un tad izgaro ne tikai izocianāti, bet visa periodiskā tabula. Vienīgais variants pat standarta kombinācijā – vismaz trīs mēnešus vēdināt, turklāt nodrošinot sacietējušajām putām gaisa piekļuvi, bet, paši saprotat, būvniecības tempu dēļ tas nav iespējams…

Šie trīs nogaidīšanas mēneši nav no zila gaisa grābti. Pedantiskie vācieši pēc darbu pabeigšanas tos visai strikti ievērojot, un ne tikai putu materiālu, bet arī pārējas ķīmijas dēļ, kuru lieto stipri piesardzīgāk.


Principiālā alternatīva

Kad sapnis par savu mājokli iegūst konkrētas aprises, saimniekam ir principiāla izšķiršanās – tradicionālā vai ekoloģiskā būvniecība? Katram racionāli domājošam indivīdam, par zaļgani iekrāsotajiem pat nerunājot, ir pilnīgi skaidrs, ka pēdējais variants ir veselībai drošāks un dzīvošanai patīkamāks, kaut arī salīdzinoši dārgāks. Šādai izvēlei par labu liecina fakts vai vismaz apgalvojums, ka aptuveni 30% jauno ēku piemīt SBS jeb slimās būves sindroms, ar to saprotot iemītnieku ieilgušu diskomfortu gaisa kvalitātes dēļ, ko saista ar celtniecībā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tas – no vienas puses.

No otras – akli uzticēties ekoloģiskajai versijai arī laikam nedrīkst. Šķiet, ka jēdziens ir stipri izplūdis, dabiskums izcelsmē un draudzīgums videi ir universāls deķītis, kuru var visādi staipīt, lai piesegtu plikumus.

Klasiskajā izpratnē ekoloģiska māja, drusku vulgarizējot, turas uz dižākajiem laukakmeņiem, kas atrasti tuvākajā apkaimē, tā ir guļbūve ar niedru jumtu vai modernākā variantā stāvbūve ar salmu paneļu pildījumu, bet iekšā tikai koks – dēļu grīdas, koka logi utt. Protams, nekādu antiseptiķu, fungicīdu un citu draņķu pret pelēšanu, pūšanu un degšanu, apdarē tikai lin­eļļa, miltu vai māla krāsas. Mūsdienu autonomā ūdensapgāde, kanalizācija un apkure jau ir aizdomīgas pozīcijas, kur parādās metāls, plastmasas, keramika, bet hidroizolācija laikam vispār nav iespējama, jo šiem materiāliem ir klāt naftas ogļūdeņraži!

Rokot vēl dziļāk, var prātu sajaukt vēl vairāk. Vai tie laukakmeņi pamatos nedod radioaktīvo starojumu? Vai tie skujkoki vismaz 60 gadus ir saņēmuši tikai destilētus nokrišņus? Vai tās skaistās niedres izaugušas ezerā, kur dūņās vēl saglabājies agrāk nopludinātais amonjaks? Un tā tālāk līdz secinājumam – dzīvot vispār ir kaitīgi…

Šīs aizdomas ir krietni pārspīlētas. Piemēram, plastmasas caurules iederas arī ekoloģiskā ēkā, tās ir daudz drošākas nekā tērauda, kas ātri rūsē, un dzelzs oksīds tad daļēji izšķīst dzeramajā ūdenī, turpretim polimēru molekulas tajā neatstāj nekādas pēdas. Varbūt atgriezties centralizētās ūdensapgādes rītausmā, kad šim nolūkam izmantoja svina caurules, ar tā sāļiem metodiski indējot cilvēkus?

Morāle šai drīzāk psiholoģiskajai dilemmai ir vienkārša: nav vērts krist galējībās! Modernā būvindustrija piedāvā daudz dažādu materiālu, kas domāti visām dzīves situācijām. Piemēram, kad mīļotajai guļbūvei ar laiku vējš sāk cauri svilpot, saimnieks vairs neiet uz mežu vākt sūnas, ko pēcāk arī putniņi no sienām iz­knābā, bet gan dodas uz būvmateriālu veikalu pēc amerikāņu akrila tepes, ar ko spraugas aizziest. Iespējams, tai ietekme uz gaisa kvalitāti uzrādīta pat sertifikātā!

Praktiskie lēmumi

Ir gaužām maz cilvēku, kas lielveikalos ar palielināmo stiklu pēta, piemēram, lēto vārīto desu etiķetes, bet vēl mazāk ir tādu, kuri iedziļinās būvmateriālu lietošanas paskaidrojumos, par atbilstības sertifikātiem vispār nerunājot, lai gan teorētiski arī tos it visur var pieprasīt un, iespējams, pat saņemt. Labākajā gadījumā pircējs uzmanību pievērš piktogrammām uz iesaiņojuma, bet reizēm arī tās rada vien liekus jautājumus. Lūk, cienījamā tirgotavā uz paletēm līdzās guļ Brocēnu un Akmenes cementa maišeļi, lietuvietim ir melnais krusts, mūsējam – nav! Vai tādēļ tas put mazāk, ka maksā mazliet dārgāk? Jebšu Brocēnu karjerā ir drusku veselīgāka izejviela nekā nosacīti turpat blakus Akmenē? Izskaidrojums nāk no citas puses – leišu prece laikam vienkārši ir iegulējusies, jo melnais krusts jau ir vēsture. Eiropas direktīvu gaismā kopš pagājušā gada spēkā ir stilīgākas rombveida piktogrammas, par kurām lielākajai daļai pircēju nav ne jausmas, lai gan saturs ir apmēram tas pats.

Lielveikalu tīkla “K–Rauta” klientu konsultants Jānis Leimanis uzskata, ka bažas par būvmateriālu kaitīgumu ir krietni pārspīlētas, daudzi ražotāji pat savu preci ātrāk neizlaižot no noliktavas, kamēr ķīmiskie procesi nav beigušies. Indes šeit nepārdod, un arī tām nedaudzajām, bez kurām tiešām grūti iztikt, ir attiecīgā brīdinošā informācija. Katram produktam varot sameklēt sertifikātu un noskaidrot, piemēram, ir krāsai klāt svins vai nav. Arī ķīmisko šķīdinātāju ietekmi tām nevajagot absolutizēt – alkīda un līdzīgās izgaro, kamēr tās klāj. Kad izžūst, uz virsmas veidojas polimerizēta plēvīte, kas neko vairs nelaiž cauri ne no ārpuses, ne iekšpuses, ieskaitot gaistošos savienojumus, un atliek tikai telpas izvēdināt. Protams, ūdens bāzes krāsas lietošanā ir patīkamākas, tām vispār smakas nav. Lūk, līdzvērtīga alternatīva!

Par celtniecības putām gan pētniekiem laikam esot taisnība. Jānis Leimanis stāsta, ka uz veikalu nāk vīri, kas pastrādājuši Skandināvijā, un apgalvojot, ka tur tās vairs nepazīst, blīvēšanai izmantojot pavisam citus materiālus.

Pie mums viss vēl pa vecam. Pieprasījums rada piedāvājumu un otrādi – kaut kur saražotās putas taču ir jāpārdod! Turpat lielveikalā par akcijas cenu ir populārais “Makroflex” (750 ml, 3,39 eiro), blakus cienījamais “Penosil”, tikai par 10 centiem dārgāks, un vēl kāds “Brico”. Informācija uz baloniņa skaidri izlasāma ir tikai pirmajam, abiem pārējiem priekšstatu par īpašībām faktiski sniedz tikai rombiņi, ja saprotama to nozīme. Iedziļinoties tekstā, šausmas pārņem – slēgtā telpā, putas izpūšot, jālieto maska ar gāzes filtru! Vai tādas kādam amatniekam vispār kaut kur esat redzējuši?

Celtnieku žēl, viņi mūsu dēļ indējas. Draņķīšu invāziju vismaz savā mājoklī varam mazināt, prātīgāk materiālus izvēloties un pēcāk kārtīgāk vēdinot telpas. l

UZZIŅA

Krāsas, kurās ietilpst svins, ir bīstamas gan apkārtējai videi, gan cilvēka veselībai – ietekmē smadzeņu darbību, rada galvassāpes, var pasliktināties dzirde. Drošāk izmantot alkīda, uz ūdens bāzes veidotās, kā arī poliestera un ūdens dispersijas krāsas.

Par bīstamāko grīdas segumu uzskata polivinilhlorīda linoleju, kas satur fenolu, benzolu, formaldehīdu un citus toksiskus komponentus. Laminātam ir polimēru pārklājums, kas var aizturēt kaitīgo vielu izdalīšanos. Vislabākais variants – parkets vai dēļi.

Plastikāta logiem arī izmanto polivinilhlorīdu. Konstrukcijas hermētiskums samazina dabisko gaisa apmaiņu, pēc remonta kaitīgas vielas uzkrājas telpā.

Piekārto griestu konstrukcijās ir plastmasas un līmes, kas izdala fenolu un stirolu. Šīs vielas pat minimālā daudzumā apdraud nieres un aknas.

Modernās tapetes telpā papildina stirola, vinilhlorīda un uretāna izgarojumus, jo ražošanā izmantots polivinilhlorīds, vinils, benzols. Par ekoloģiski drošām atzīst tikai papīra tapetes.

Sintētiskie siltumizolācijas materiāli ir stirola, izocianāta un citu izgarojumu avots. Par nedrošām uzskata arī poliuretāna putas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kokskaidu plātnes satur formaldehīdu, kura emisija, pakāpeniski samazinoties, turpinās vairāk nekā 10 gadus. Siltuma ietekmē tā pastiprinās, tāpēc, piemēram, šādas mēbeles nav ieteicams novietot pie radiatoriem.

Toksiskās vielas visbiežāk un visvairāk izmanto lētos zemas kvalitātes būvmateriālos. Nepatīkams aromāts ir būtisks kritērijs, lai pameklētu citu preci!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 10
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 40
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 105
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Vairāku pret obligātās vakcinācijas piketu rīkotājs Šlesers saslimis ar kovidu 128
7 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 56
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 14
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis rekordu – slimnīcās ārstējas 1444 cilvēki 36
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai tiešām bija jānonāk līdz 3000 gadījumiem dienā, lai sāktu domāt?” Rajevskis komentē pašreizējo kovid situāciju Latvijā 63
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pavļuts uzsācis vakcinēšanās kampaņu, personīgi zvanot senioriem, un aicina to darīt arī citus 119
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Teju puse jauno gadījumu reģistrēti Rīgā. Kur vēl Latvijā plaša Covid-19 izplatība?
19:40
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 370 gadiem Gambijā ar mērķi dibināt koloniju piestāja hercoga Jēkaba sūtītais 20 lielgabalu kuģis
19:32
LE
LETA
Ziņas
Noskaidrots, cik daudz senioru aizvien nav saņēmuši poti pret Covid-19
19:29
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Gaidāmi siltuma rekordi! Bricis par laikapstākļiem šonedēļ 6
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā pie Akmens tilta Daugavā iebraukusi un nogrimusi automašīna 11
4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Vairāku pret obligātās vakcinācijas piketu rīkotājs Šlesers saslimis ar kovidu 128
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pašapliecinājumu var rakstīt uz visu mēnesi? 17
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājsēdes laikā sievietes mēģina paslēpties automašīnā un policijai draud ar šautriņu 9
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pārsvarā gaidāms apmācies laiks. Laika prognoze otrdienai
4 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 25.oktobra līdz 1.novembrim: stāda krūmus un augļukokus, novāc pēdējos sakņaugus 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Spēki ārpus valsts kurina savstarpēju nesaprašanos, cenšoties Latvijā izveidot naidīgas nometnes 115
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 40
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Asiņaina izrēķināšanās Cēsīs: sieviete nogalina dzīvesbiedru 14
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē pa viensētām klaiņojošais lācis, iespējams, tiks likvidēts 65
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iereibis vīrietis, dusmojoties par Covid-19 ierobežojumiem, mēģina aizdedzināt Ministru kabineta durvis 30
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 10
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīgie biezpiena plācenīši ar dārzeņiem
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 99
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 56
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 105
12 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 72
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies 44
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dzejniece Magone Šutoviene šķiras no vīra un nolēmusi mainīt arī uzvārdu – uz pavisam jaunu 49
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 260
1 diena