“Dzīvnieku brīvība” aicina zvēraudzēšanai nepiešķirt atbalstu Covid-19 seku mazināšanai 1
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” vērsusies Zemkopības ministrijā (ZM) un Lauku atbalsta dienestā (LAD), aicinot zvēraudzēšanas nozarei nepiešķirt atbalstu Covid-19 seku mazināšanai, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Biedrībā atgādināja, ka Eiropas Savienība (ES) ir nākusi klajā ar pasākumu kopumu Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes mazināšanai, kas dalībvalstīm ļaus piešķirt vienreizējus maksājumus lauksaimniekiem un maziem lauksaimniecības uzņēmumiem, kurus sevišķi skārusi Covid-19 krīze.
“Dzīvnieku brīvības” ieskatā, līdzekļus nedrīkst tērēt zvēraudzēšanas nozarei, jo tā ir “nerentabla un neperspektīva” nozare, kura neražo pirmās nepieciešamības preces – zvēraudzētavas piegādā no dzīvniekiem ražotas luksusa modes preces, kurām mūsdienās ir daudz alternatīvu.
Tāpat biedrībā atzīmēja, ka minētā nozare nelabvēlīgi ietekmē vidi, tostarp notekūdeņi no zvēraudzētavām rada būtiskus augsnes un ūdens piesārņojuma draudus.
Zvēraudzēšana arī negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un ir bijusi būtisks iemesls invazīvās sugas – Amerikas ūdeles – izplatībai.
Turklāt zvēraudzēšanas nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi lejupslīdi.
Biedrībā arī minēja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) pagaidu regulējumam dalībvalstīm būs jāpamato, ka atbalsts piešķirts visvairāk skartajiem komersantiem, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
“Būtu jāņem vērā gan nozares ekonomiskie rādītāji, gan tās produkcijas nepieciešamība sabiedrībai,” pauda “Dzīvnieku brīvības” valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere.
Biedrība publicējusi arī pētījumu “Zvēraudzēšana Latvijas tautsaimniecībā”, kurā analizēti zvēraudzēšanas nozares ekonomiskie rādītāji.
Apkopotie dati liecina, ka pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc kažokādām krities, kreditori atteikušies finansēt nozari un atsevišķi uzņēmumi Latvijā kļuvuši maksātnespējīgi vēl pirms Covid-19 krīzes rūkošā patērētāju pieprasījuma un sabiedrības attieksmes maiņas pret zvēraudzēšanu un dzīvnieku labturību zvēraudzētavās dēļ.
“Aicinām ZM noteikt tādus atbalsta saņemšanas kritērijus, kas izslēgtu kažokādu ražošanas un pārstrādes uzņēmumus no potenciālā ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai īslaicīgā atbalsta saņēmēju loka,” vēstulē ZM aicina biedrība.
Tajā minēts, ka arī citi mehānismi, piemēram, EK nesen ieviestais pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku Covid-19 uzliesmojuma situācijā, nebūtu jāizmanto, piešķirot tiešu atbalstu, nodokļu priekšrocības vai priekšmaksājumus kažokādu ražotājiem un pārstrādātājiem.
Biedrības ieskatā, regulējumu nebūtu jāizmanto arī valsts garantiju piešķiršanai aizdevumiem vai valsts aizdevumu piešķiršanai uzņēmumiem, kam zvēraudzēšana ir viens no darbības veidiem.
