Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Baiba Buceniece

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes 109

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm. Tajā pašā laikā rūpniecībai, kas ir lielākais emisiju avots, tiks liegta iespēja pētīt iespējas kaitīgās gāzes noglabāt. Veco mežu izciršana ir vienīgais valdības plāns, svētdienas vakarā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Reklāma
Reklāma
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām Latvijai dzīve jāpārkārto tā, lai mēs būtu klimata neitrāli – visu oglekli, ko izlaižam atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030. gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, līdz 2050. gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd izskatās, ka lielā mērā tā klimatneitralitāte balstīsies uz mežiem, to, ka vecākus mežus nocērt un jaunus stāda vietā. Cik tas ir prātīgi?

KASPARS MELNIS Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS): “Pašreiz tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši, vēl notiek diskusija, mēs par to runājam. Jā tas ir liels izaicinājums, bet pamats ir tas, ka mums ir jāsasniedz tas mērķis, mēs meklējam dažādus variantus un tas ir viens no variantiem, kurš pašlaik tiek izvērtēts.”

Kādi ir citi varianti?

Kaspars Melnis: “Protams, ir daudz dārgāki. Tad mums ir jāsamazina sava ražošana un daudz vairāk jāizmanto atjaunojamie energoresursi. Bet pamatā lielākā problēma ir ar emisiju piesaisti.”

Plāns darbosies šādi. Jo vairāk oglekļa dioksīda varēs piesaistīt Latvijas meži un auksaimniecības kultūras, jo mazāk pārmaiņu būs jāveic citās nozarēs. Visvairāk oglekļa patērē jauni koki, bet vecos mežos process ir lēnāks. Latvijā ir daudz nekoptu mežu, kuros pūst krituši koki, kas lēnām izdala CO2. Ja tādus mežus nomaina uz jaunaudzēm, tad bilance strauji uzlabojas.

Mežzinātnes institūts “Silava” veic plašākos pētījumus šajā jomā Latvijā un ārpus tās. Tas izvietojis vairāk nekā tūkstoš parauglaukumu, kuros veic mērījumus.

ĀRIS JANSONS LVMI “Silava” vadošais pētnieks: “Tas, ka veci meži nav efektīvs oglekļa uzkrājuma mehānisms, oglekļa uzkrāšanas veicināšanas mehānisms – tā ir. Veciem mežiem ir cita loma tajā, kā sabiedrība un vide mijiedarbojas. Tur ir savi jautājumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, atsevišķu sugu vai struktūru aizsardzību.

Efektīvi oglekli uzkrāj jauni meži, kuros aug īpaši izturīgas koku sugas un kurus kopj un nocērt agrā vecumā. Tad to vietā var stādīt citus, lai procesu sāktu no jauna. Vieni tos sauc par saimnieciskajiem mežiem, citi – par koku plantācijām. Zinātnieks norāda, ka atbilstoši Eiropas prasībām, mums jāpalielina arī aizsargājamo teritoriju platības, tādēļ dabiskie meži Latvijā pavisam nepazudīs.”

Reklāma
Reklāma

ĀRIS JANSONS LVMI “Silava” vadošais pētnieks: “Mums ir vajadzīgas teritorijas, kas ir vēl vairāk fokusētas uz koksnes ražošanu kā galveno mērķi.

Tā ir mūsu iespēja mazāk mazināt vai kompensēt to, ko mēs nevaram izdarīt kādos citos sektoros.

Lai plāns darbotos, iegūto koksni ir jāpārstrādā ilgi kalpojošos produktos kā būvmateriāli un mēbeles. Kurināmās šķeldas un papīra ražošana nederēs. Ir varianti arī lauksaimniecībā, piemēram, audzējot kaņepes un tās pārstrādājot būvniecības šķiedrā.”

Zemkopības ministrija sola, ka tiks ievērots līdzsvars un visas vecās mežaudzes neizcirtīs.

DACE ARĀJA Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece: “Viens ir oglekļa piesaiste, ko varētu darīt arī caur lauksaimniecību. Bet tā vēl ir izstrādes stadijā, jo nav vēl kopējais Eiropas Savienības ietvars, bet nenoliedzami – ja būt interese un būs kompensāciju mehānisms, tad tas būs papildus elements oglekļa piesaistei lauksaimniecības zemēs.

Zemes sektorā ir vairāki emisiju aprēķinā iekļautās lietas. Viena ir aramzeme un zālāji, arī mitrāji, kas arī ir organiska augsne – un tās ir viens no mūsu lielākajiem emisiju avotiem. Līdz ar to ir jādomā, kā šādas mazāk vērtīgas augsnes 09:36 pārstāt izmantot lauksaimniecībā kā aramzemes, bet pārvērst tos par zālājiem vai arī veikt apmežošanu.

Lauksaimniecība viens no lielākajiem emisiju avotiem. Nozarei nāksies mainīties un daļu zemes būs jāapmežo. Kompromiss varētu būt kokus stādīt mazvērtīgās zemēs – ap grāvjiem, buferjoslās ap tīrumiem. Daudz emisiju rada arī enerģētika un transports. Rūpniecībā jau līdz šim tās samazinātas līdz minimumam, jo par tām ir jāmaksā.

EVITA GOŠA “SCHWENK Latvija” valdes locekle: “Mēs Brocēnu cementa rūpnīcā faktiski vispār neizmantojam fosilos kurināmos, mēs tos esam gandrīz simtprocentīgā apmērā aizstājuši ar alternatīvajiem kurināmajiem.”

Ir emisijas, ko ražotāji nevar novērst. Cementu ražo no klinkera, bet tā iegūšanas procesā notiek ķīmiska reakcija, kurā izdalās ogleklis. Nākotnē tas būtu jāsavāc un jāpārstrādā vai jānoglabā.

Drīzumā jātop Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kurā būs konkrēti soļi un pasākumi klimata mērķu sasniegšanai. Bet jau tuvākajās nedēļās Saeimā nonāks Klimata likums. Tā sabiedriskajā apspriešanā visvairāk iebildumu bija par punktu, kas aizliedz CO2 noglabāt pazemē.

EVITA GOŠA: “Ja mēs runājam tieši par Brocēnu cementa rūpnīcu, tie ir aptuveni 800 tūkstoši tonnu CO2 emisiju gadā, bet tādas rupjas aplēses liecina, ka nepārstrādātā veidā Latvijā varētu izmantot vien dažus tūkstošus vai dažus desmitus tūkstošus [tonnu] CO2 emisiju.

Šobrīd ir tāds regulas projekts “Neto emisiju industrijas akts”, kurā ļoti konkrēti tiek paredzēts noglabājamā CO2 apjoms līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā. Tie būtu 50 miljoni tonnu un visām dalībvalstīm būs pienākums iesniegt informāciju par potenciālajām CO2 uzglabāšanas vietām.

Latvijā potenciālās vietas gāzu glabāšanai ir pētītas daudz. Identificētas 16 lokācijas, bet izmantota tiek tikai Inčukalna krātuve. Oglekļa glabāšana Dobelē vai kādā no citām pazemes krātuvēm Latvijā ir iespēja gan valstij pelnīt, gan uzņēmējiem – ietaupīt. Pagaidām tuvākā vieta, kur noglabāt Brocēnu fabrikas emisijas, būs Norvēģija. Tur tiek pētīta un attīstīta oglekļa krātuve Ziemeļjūrā. Darbus sākusi arī Dānija, Polija atcēlusi aizliegumu glabāt C02 zemes dzīlēs.”

“Schwenk” pārstāvji jau divus gadus runā ar valsts iestādēm, lūdzot pētīt to, vai oglekļa noglabāšana Latvijā būtu droša un vai pazemes krātuves tam būtu piemērotas. Valsts budžetā tam bija paredzēti līdzekļi, kas vēlāk novirzīti veselības aprūpes nozarei. Uzņēmums būtu gatavs pētījumus līdzfinansēt, bet Klimata un enerģētikas ministrija no jautājuma apspriešanas izvairās. Ieinteresētie uzņēmumu baidās, ka likumā iekļautais aizliegums ideju noraks uz visiem laikiem.

DAGNIS DUBROVSKIS Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jomā: “Ja atbilde ir pozitīva, mēs mainām noteikumus un atļaujam, bet līdz tam vēl ir jātiek un jānovērtē visi iespējamie riski.”

Nav skaidrs, vai Brisele piekritīs Latvijas piedāvājumam, ka klimata neitralitāti var sasniegt, vairāk cērtot mežus. Pagājušā gada oktobrī 500 zinātnieki parakstīja Eiropas Komisijai adresētu vēstuli, kurā skaidroja, ka nav gudri atvēlēt lielākas mežu teritorijas savvaļai, jo neskarti meži neuzsūc oglekli, savukārt jaunaudzes to dara daudz labāk. Vēstuli parakstīja arī seši institūta “Silava” pētnieki, kā arī Dagnis Dubrovskis, kurš tobrīd bija Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes profesors. Iepriekš viņš bijis arī šīs fakultātes dekāns. Tagad Dubrovskis strādā Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā.

DAGNIS DUBROVSKIS Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jomā: “Šo plānu mums veidot ir ļoti sarežģīti, tāpēc ka mums ir jāatrod līdzsvars. Mēs ļoti ātri varam nonākt līdz klimata neitralitātes robežai uz tautsaimniecības rēķina, bet tas nozīmē, ka cilvēkiem nebūs ko likt uz galda un ienākumu līmenis var būtiski samazināties. Līdz ar to mēs meklējam tādas metodes un risinājumus, kur klimata mērķi tiek sasniegti pakāpeniski, nesamazinot iekšzemes kopproduktu.”

Arī Dubrovska kolēģe Aiga Grasmane, kas ministrijā vada Klimata pārmaiņu departamentu, nāk no mežsaimniecības nozares. Viņa ilgus gadus bija Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore. Abi ierēdņi iepriekšējos amatos kritizējuši vides organizācijas un pārstāvējuši meža nozares intereses.

Pēc Latvijas zinātnieku parakstītās vēstules, citi 500 zinātnieki Eiropas Komisijai nosūtīja pretēju viedokli. Viņi raksta, ka ciršana atbrīvo atmosfērā mežu glabāto oglekli, un pretēji apgalvojumi ir nepatiesi un kalpo biznesa interešu lobēšanai. Šo vēstuli nav parakstījis neviens Latvijas zinātnieks.

JĀNIS ROZĪTIS Pasaules dabas fonda direktors: “Diskusija, ka mēs varētu organizēt intensīvāku meža ciršanu Latvijā, ka mēs varētu skatīties uz veco mežaudžu samazināšanu ainavā – tā ir rīcība ārpus jebkāda saprāta un konteksta.”

Tad varbūt nemānāmies un makro līmenī paskatāmies un nonākam pie tā, ka veidojam trešās vai ceturtās kategorijas mežus, kas ir X procenti – 10% vai cik -, kurus mēs novirzām ļoti intensīvai pārvaldībai un pārējos mežus apsaimniekojam vai nu bioloģiskās daudzveidības tiešiem mērķiem vai mērķiem, kas ir saskaņoti ar bioloģisko daudzveidību vai sabiedrību kopumā. Pašreiz mēs piemeklējam argumentus, kāpēc mums to vajag, kaut gan patiesībā bieži šie mērķi tiek virzīti pašas meža nozares interešu vārdā, jo tas dod zaļo gaismu intensīvākai koksnes resursu ieguvei.

Ja Latvija klimata mērķus nesasniegs, tad mums draud soda sankcijas. Tās var nākties maksāt arī tad, ja nespēsim aizsargāt dabu. Līdz 2030. gadam aizsargājamām teritorijām jābūt gandrīz trešdaļā valsts teritorijas. Tas ir trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.