Ekonomists Andris Bačkurs: Vai sociālo dienestu darbinieki drīz paši būs spiesti lūgt sociālo palīdzību? 8
Autors: Andris Bačkurs, ekonomists, Latvijas Attīstībai valdes loceklis
Ņemot vērā pēdējos mēnešos augošo inflāciju, tostarp ikdienas preču -pārtikas, degvielas, komunālo maksājumu – straujo cenu kāpumu, atalgojuma līmenis nebūt netiek līdzi. Sākoties apkures sezonai, varam sagaidīt būtisku to cilvēku skaita pieaugumu, kuriem būs nepieciešama sociālā palīdzība, tostarp kāds no pabalstiem.
Tas šajā vasarā atbildīgo ministriju gaiteņos aktualizējis jautājumu par pabalstu izmaksām un to nodrošināšanu, līdz ar to ir bijis daudz laika, lai vismaz censtos nozari sakārtot. Tādēļ arī rudenim tuvojoties, vairākas organizācijas un biedrības,tai skaitā arī Latvijas Pašvaldību savienība, norādījusi, ka ieviešot automātisko pabalstu izmaksu, iegūtu visi, kā arī šāds pabalsta piešķiršanas veids samazinātu birokrātisko slogu iedzīvotājiem un neuzliktu papildus noslodzi sociālajiem dienestiem.
Šajā sakarā būtiski atzīmēt tuvojošos apkures sezonu un paredzēto valsts atbalstu komunālo maksājumu segšanai. Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju u.c. iesaistītajām institūcijām sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” saturs paredz koncentrēties uz vairākiem atbalsta veidiem, tai skaitā noteikt paaugstinātu koeficientu mājokļa pabalsta aprēķināšanai, atsakoties no automātiskā maksājuma mājsaimniecībām ieviešanas 2022./2023.gada apkures sezonā, pamatojot, ka automātiskā maksājuma mājsaimniecībām gadījumā šis slogs ir vairākām iestādēm vienlaikus.
Bet, kā uzsvērušas vairākas organizācijas, tostarp LPS, tieši neieviešot automātisko maksājumu jau šogad, slogs, kas rodas administrējot pabalstus, var novest pie principā pārslogotiem pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas nespēs tikt galā ar strauji pieaugošo darba apjomu.Jāņem vērā, ka jau tā nestabilā situācija ar personālu, t.s. zemo atalgojums un brīvo vakanču skaits (2021. gadā 71,5% no nepieciešamā), no vienas puses palielina varbūtību, ka sociālie darbinieki, netiekot galā ar darba slogu, apvienojumā ar mazo atalgojumu, drīz vien paši būs spiesti lūgt sociālo palīdzību, vai arī pašvaldības nebūs spējīgas sniegt pabalstu cilvēkiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.
Ir pilnīgi saprotams, kāpēc daudzi darbinieki iet prom no nozares – darba slogs ir pieaudzis vairākkārtīgi, ko pastiprināja arī atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem,tādēļ vairākkārtēji ir uzsvērta nepieciešamība pārorganizēt klientu pieņemšanu, tomēr no atbildīgajām institūcijām nav sekojuši piedāvājumi ne atrisināt un pārdalīt veicamo darbu slogu, ne nodrošināt pienācīgu atalgojumu.
Savukārt, attiecībā pret automātisko pabalstu izmaksāšanu, kas kalpo kā atbalsts komunālo maksājumu segšanai, bija jāspēj rast risinājumi kopš pagājušās apkures sezonas beigām. Tas pats attiecas uz vienotas IT sistēmas izveidi, kuras galvenā doma – mērķēta pabalstu piešķiršana, kas ir koncentrēta sociālās palīdzības sniegšanas administrēšanai, lai pabalsti tiktu nodrošināti tiem, kam tie tiešām ir vajadzīgi. Nav skaidrs, kāpēc pusgada laikā valdība nav radusi iespējas sistēmu izveidot.
To diemžēl var skaidrot ar atbildīgo personu un lēmumu pieņēmēju izpratnes trūkumu. Ir virkne atbildīgo personu, tostarp bijušais Labklājības, šobrīd Finanšu, ministrs Jānis Reirs, kas pēdējos gados, ir uzskatāmi parādījis, ka problēmas sociālās jomā nav viņa prioritāte un nav sekojusi vēlme tajās iedziļināties, līdz ar to, arī kopējā izpratne par jomu ir visai zema.
Straujais cenu kāpums šoruden nav pārsteigums, līdz ar to – zināmus priekšdarbus varēja veikt. Ja ņemam vērā pašreiz spēkā esošos koeficientus, uz kuru pamata tiek aprēķināts cilvēku skaits, kuriem mājokļa pabalsts pienākas, cilvēku skaits, kam tie pienāksies, var pieaugt pat 16 reizes. Ņemot vērā pašreizējo sociālo darbinieku skaitu, var gadīties, ka savu pabalstu cilvēkam var nākties gaidīt apkures sezonas beigās vai pat vēl vēlāk. Tāpat, atvērts paliek jautājums – kā pašvaldībām risināt finanšu plūsmas problēmas, ja ņemam vērā faktu, ka valsts ar pašvaldību norēķinās tikai pēc mēneša, nevis tad, kad pašvaldība izmaksā naudu cilvēkiem.
Šie ir tikai daži no piemēriem,kas liek jautāt, kad, ignorējot šīs ieilgušās problēmas nozarē, sociālo darbinieku „vadzis lūzīs”. Tas attiecas gan uz darbinieku trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos, gan laicīgi domājot kā paaugstināt atalgojumu nozarē, gan nodrošināt pieejamu – valsts apmaksātu izglītību, tāpat arī domājot par to, kā celt profesijas prestižu kopumā.
Valdībā plaši tiek runāts par veselības un izglītības profesionāļu trūkumu, tajā pašā laikā ilggadējs darbinieku trūkums sociālajā sfērā netika novērtēts kā pietiekami “bīstams”, lai gan mēs bieži neapjaušam, ko, īpaši gaidot tādu rudeni kā šis, var nozīmēt darba roku trūkums sociālajos dienestos. Izskatās, ka diemžēl to šoruden noskaidrosim.
