“1400 eiro uz rokas ir nabagiem…” Latvieši atklāti apspriež savas algas 0
Latvieši ir ziņkārīga tauta. Lai arī visam ir savas robežas, latvieši nekad nesmādēs iespēju ieskatīties citu maciņos – to apliecina arī kāda diskusija soctīklos.
Kāds lietotājs sociālo mediju platformā “Threads” raksta: “Šodien sanāca palasīt anonīmu forumu, kurā cilvēki kārtējo reizi mērījās ar krāniņiem. Rezumē – 1400 eiro alga uz rokas ir pēdējiem nabagiem. Daudzi Latvijā saņem virs 3000 eiro neto.
Neskatoties uz to, ka šis secinājums nemaz nesaskan ar jebkādu statistiku un darba piedāvājumiem, man ir nepieklājīgs jautājums “Threads” sabiedrībai – cik apmēram eiro tu pelni uz rokas?”
Anita izsakās skaidri: “Tai lielai sabiedrības daļai, kas pelna zem 1000 eiro, vienkārši nepietiek līdzekļu ne internetam, ne laikam sēdēt “Threads”, jo visu brīvo laiku jāstrādā. Es nopietni.”
Kāda sieviete iezīmē arī citu realitāti: “Man pat nav 1400 uz papīra. Esmu konditore. Maksā tik, cik maksā, un es to nekādi nevaru ietekmēt. Strādāju Cēsīs, dzīvoju Valmierā.
Paskatieties sludinājumos, kādas algas ir konditoriem – nav ne 2000, ne 3000. Visi grib kūciņas un bulciņas, bet reti aizdomājas, ka tas ir roku darbs, smags darbs un Latvijā nenovērtēts.”
Oskars savukārt novērojis ko interesantu: “Te daudzi precīzi aprakstīja, ka vidējās reālās algas dažādās profesijās var redzēt VID atskaitēs (pēc nodokļu iemaksām utt.). Tur ir vesels Excel fails pa gadiem, un, ja nemaldos, pat pa mēnešiem.
Vēl ir arī cilvēki, kas baigi blato ar lieliem atalgojumiem, bet patiesībā nemaz tik daudz nepelna un knapi savelk galus. Kontā nevienam nepaskatīsies, un nevajag arī. Jāskatās tikai uz sevi.”
Kā ir citiem lietotājiem?
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, aģentūru LETA informēja “Swedbank”, atsaucoties uz “Swedbank” Finanšu institūta veikto analīzi.
Bankā min, ka Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas, informē “Swedbank”. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.
Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.
“Swedbank” finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, lai gan minimālā darba alga šogad pieaugusi visās Baltijas valstīs, Latvijā šādas algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie.
Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā “uz rokas” saņem aptuveni 660 eiro, kamēr Lietuvā tie ir 812 eiro, bet Igaunijā – 865 eiro. Faktiski Latvijā minimālā alga “uz papīra” ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā “uz rokas”, un šī starpība nenoliedzami ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.
Baltijas valstīs darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju atšķiras, tāpat arī pensiju iemaksu piemērošanas prakse, skaidro “Swedbank”. Tāpēc darbaspēka konkurētspēju visbiežāk vērtē, salīdzinot, cik pie vienādām algām “uz rokas” darbinieks kopumā izmaksā uzņēmējam.
Šajā salīdzinājumā viszemākais kopējais nodokļu slogs ir Igaunijā, norāda “Swedbank”. Tas attiecas uz visām algu kategorijām – gan zemāku, gan augstāku ienākumu saņēmēji Igaunijas uzņēmējiem izmaksā vismazāk.
Latvija un Lietuva kopumā ir salīdzinoši līdzīgā pozīcijā, taču zemāku ienākumu saņēmēji – līdz aptuveni 1050 eiro “uz rokas” – un arī augstu ienākumu saņēmēji – virs 3050 eiro “uz rokas”- Latvijas uzņēmējiem izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs.
Tā kā Lietuva ir palikusi vienīgā Baltijas valsts ar diferencētu neapliekamo minimumu, vidējo ienākumu segmentā tas ļauj Latvijai saglabāt nelielu konkurētspējas priekšrocību, pat neskatoties uz augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas Latvijā ir 25,5%, bet Lietuvā – 20%. Tomēr “Swedbank” atzīmē, ka pie augstākiem ienākumiem šo priekšrocību Latvija zaudē, jo fiksētais neapliekamais minimums nespēj kompensēt augstāko kopējo nodokļu slogu.
Savukārt Igaunijas priekšrocības veido gan augstāks neapliekamais minimums – 700 eiro, salīdzinot ar 550 eiro Latvijā, gan zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 22%. Tas nodrošina Igaunijai līderpozīcijas kā valstij ar viszemāko kopējo nodokļu slogu Baltijas valstīs.
Vienlaikus bankā atzīmē, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā joprojām ir nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem. Tie neietekmē darba devēja izmaksas, bet ļauj darba ņēmējam samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu un tādējādi palielināt algu “uz rokas”. Tomēr ģimenes ienākumi jāvērtē kopā ar ģimenes valsts pabalstiem, kas Baltijas valstīs lielā mērā aizstāj nodokļu atvieglojumus par bērniem.
Ja modelē situāciju, ka strādājošajam ir divi bērni, tad Latvijā kopējais ģimenes pabalsta un nodokļu atvieglojumu efekts ir aptuveni 227,5 eiro mēnesī – 100 eiro ģimenes valsts pabalsts un 127,5 eiro ieguvums no samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes. Lietuvā šādos apstākļos ģimene saņem ap 259 eiro, bet Igaunijā – 160 eiro, informē “Swedbank”.
Savukārt daudzbērnu ģimenēm atšķirības kļūst būtiski lielākas, norāda bankā. Par trim bērniem Latvijā ģimenes pabalsta un nodokļu atvieglojumu kopējais apmērs ir ap 416 eiro mēnesī, tostarp 225 eiro ir ģimenes valsts pabalsts un 191 eiro nodokļu atvieglojumu efekts. Lietuvā ģimenes saņem aptuveni 617 eiro, bet Igaunijā – 710 eiro.
Kropa uzsver, ka kopumā Baltijas valstu nodokļu un atbalsta sistēmas kļūst arvien atšķirīgākas, un valstis arvien vairāk konkurē ar nodokļu politikām. Latvijā izmaiņas ir piesardzīgākas, kamēr kaimiņvalstis aktīvāk izmanto nodokļu un pabalstu instrumentus, lai stiprinātu iedzīvotāju ienākumus un darba tirgus konkurētspēju.
Kropa atzīmē, ka šobrīd Igaunija izceļas ar zemāko darbaspēka nodokļu slogu un augstāko minimālo algu Baltijā, savukārt Lietuva kopā ar Igauniju ir daudz dāsnākas daudzbērnu ģimeņu atbalstītājas.
