Foto: Pexels.com

Eksperts atklāj psiholoģijas triku, kā uzvarēt spēlē “Akmens, šķēres, papīrīt’s” 0

Spēle “Akmens, šķēres, papīrīt’s” tiek izmantota, lai atrisinātu strīdus visā pasaulē. Bet kā iegūt pārliecinošu uzvaru šajā šķietami vienkāršajā spēlē?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Domā, ko runā! Cilvēki, kas dzimuši šajos datumos, neprot glabāt noslēpumus
RAKSTA REDAKTORS
Tā ir alga vai joks? Ervīns parāda, iespējams, pazemojošāko darba sludinājumu Latvijā sociālo tīklu speciālistam
Veselam
Kupli vai plāni mati – viss atkarīgs no tā, ko ēd. Uztura noslēpumi skaistiem matiem
Lasīt citas ziņas

Lielākā daļa domā, ka šī rotaļa balstās tikai uz veiksmi. Tomēr spēļu dizainers Niks Meclers (Nick Metzler) no Ņujorkas skaidro, kāpēc tā nemaz nav.

Savā “TikTok” publicētajā video viņš atklāj, kā ar psiholoģijas zināšanu palīdzību iespējams biežāk pārspēt pretinieku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa skaidrojums ir vienkāršs – cilvēki, izsakot vārdus “akmens, šķēres, papīrīt’s” skaļi, daudz biežāk izvēlas pirmo vai pēdējo no dzirdētajām opcijām. Tas nozīmē, ka pirmajā gājienā visbiežāk viņi izvēlas šķēres vai akmeni.

“Labākā pirmā izvēle ir akmens,” viņš saka. “Tādā veidā vari vai nu uzvarēt, vai vismaz panākt neizšķirtu. Ļoti reti kāds sāk ar papīru, jo lielākoties tas nozīmē zaudējumu.

Ja spēle tiek spēlēta līdz trīs uzvarām, stratēģija kļūst sarežģītāka, jo nākamais pretinieka gājiens būs atkarīgs no iepriekšējā.

“Parasti sāku ar akmeni. Ja uzvaru – nomainu zīmi. Ja ir neizšķirts – palieku pie tās pašas. Ja zaudēju – lieku papīru,” smejoties saka eksperts.

Pirmoreiz šī spēle minēta ķīniešu grāmatā “Wuzazu”, kas sarakstīta ap 1600. gadu. Tajā aprakstīts, ka spēle radusies vēl Haņu dinastijas laikā (206. g. p.m.ē.–220. g. m.ē.).

Sākotnēji simbolus attēloja dzīvnieki, piemēram, varde (īkšķis), gliemezis (mazais pirksts) un čūska (rādītājpirksts). Eiropā spēle parādījās 20. gadsimta sākumā, bet popularitāti ieguva mazliet vēlāk.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.