“Kopš man pašai ir meita, ir sajūta, ka tikai tagad es tā pa īstam saprotu, ko es vispār daru. Mana nodarbošanās manās acīs ir ieguvusi jaunu, dziļāku jēgu,” saka māksliniece Anete Melece. Attēlā – Anete kopā ar meitu Stellu.
“Kopš man pašai ir meita, ir sajūta, ka tikai tagad es tā pa īstam saprotu, ko es vispār daru. Mana nodarbošanās manās acīs ir ieguvusi jaunu, dziļāku jēgu,” saka māksliniece Anete Melece. Attēlā – Anete kopā ar meitu Stellu.
Foto no Anetes Meleces privātā arhīva

“Es laikam biju viens no tiem bērniem, kas nebeidza zīmēt!” Saruna ar godalgoto ilustratori Aneti Meleci 0

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Mālpilī augusī animācijas māksliniece, bērnu grāmatu autore un ilustratore ANETE MELECE (38) jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo un strādā Šveicē, šobrīd – Cīrihē, taču viņas spilgtais rokraksts – dzirkstošas krāsas, detalizēts zīmējums un, pāri visam, sirsnīga cilvēcība – ir publikas iemīļots un kritiķu augstu vērtēts gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs.

LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 23
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 71
1 diena
Lasīt citas ziņas

Kā arvien kuplāka veiksmes sniegabumba, aplīpot ar vienu godalgu pēc citas, pa pasauli ceļo Anetes Meleces komiski smeldzīgais stāsts “Kiosks” (animācijas filma, 2013, pēcāk – 16 valodās tulkota grāmata), kas vēsta par Rīgas kioska pārdevēju Olgu, kura ir tik resna, ka iesprūdusi kioskā, tāpēc uz sapņu zemi ceļo kopā ar mazo namiņu. Martā “Kioska” izdevums saņēmis vēl vienu godalgu – Zviedrijas Pītera Pena balvu, ko piešķir augstas kvalitātes ārvalstu autora bērnu vai pusaudžu grāmatai.

 

Anete Melece studējusi vizuālo komunikāciju Latvijas Mākslas akadēmijā un animāciju Lucernas Lietišķās zinātnes un mākslas universitātē, viņa ir ilustrējusi Mairas Dobeles, Jura Kronberga, Laura Gundara un Ingas Gailes grāmatas, ir vairāku animācijas īsfilmu (“Kiosks”, “Analīzes paralīze” u. c.) autore, par ko saņēmusi vairāk nekā 20 balvas dažādos kinofestivālos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā pavasarī “Kiosks” piedzīvojis arī režisores Vijas Blūzmas izrādes versiju Latvijas Leļļu teātrī un bērnu operas uzvedumu Diseldorfas operā. Abas izrādes, kā smejas Anete, šobrīd ir teātru “uzgaidāmajā telpā” ceļā pie skatītājiem.

 

– “Kioska” galvenās varones Olgas ceļš kopš filmiņas 2013. gadā izrādījies visai garš un raibs – līdz pat operai Diseldorfā!

A. Melece: – Man pat sapņos nerādījās, ka Olgas ceļojums aizvedīs tik tālu. No idejas tas pārtapa filmā, no filmas – grāmatā, un nu savā ziņā kopā ar Olgu esam apceļojušas daudzas zemes. Paša “Kioska” prototips gan bija savulaik pamests kiosks Rīgā, Krišjāņa Barona un Aspazijas bulvāra krustojumā, iepretim operai.

Atceros, kā brīnījos, kādēļ tik skaists kiosks stāv tukšs. Iznāk, ka mani savā ziņā iedvesmojis žēlums pret pamestu kiosku. Tagad reizēm man pašai sāk likties, ka esmu iesprūdusi “Kioskā” – idejai nu ir jau vairāk nekā desmit gadu. Ar steigu ir jāizdomā, jāuzzīmē kaut kas jauns (smejas).

– Lai gan grāmatas ainavās redzama Rīga, “Kiosks” nez kāpēc šķiet tāds Rietumeiropas iemītnieks, bet varbūt mani ietekmējusi filmiņa angļu valodā. Tomēr, iespējams, dzīve Šveicē un tās četras oficiālās valodas atstājušas savus nospiedumus daiļradē?

– Nezinu, varbūt šo rietumniecisko garu rada filmiņas mūzika Francijas noskaņās. Bet “Kioska” stāsts ir universāls, varbūt tāpēc to uztver visās valodās runājošie. Jāatzīst, kad nācās izdomāt, kādā valodā runās filmiņā, biju mazliet samulsusi. Dzīvojot šeit, ikdienā un ar vīru, kurš ir itālis, pārsvarā runāju vācu valodā, ar meitu – latviski. Turklāt Šveicē katrā pilsētā ir savs dialekts.

Tomēr šveiciešu valoda nav mana, tāpēc es nejustos dabiski, to izmantojot filmā, savukārt latviešu valoda atkal nebūtu saprotama šeit. Beigu beigās sapratu, ka nevajag vispār nekādu valodu. Tieši tādā “nevalodā” dzied arī operas “Kiosks” uzvedumā Diseldorfā. Iespējams, kopš dzīvoju šeit, man ir uzasinājusies spēja parādīt tēlus, izteik­smes, pozas tikai vizuāli, jo, nesaprotot valodu pilnībā, esmu uztrenējusi aci, no cilvēka žestiem nolasot tos vārdus, kas iekrīt svešvalodas caurumos.

– Bērni grāmatas vispirms iepazīst tieši caur vizuālo, caur ilustrācijām. Bet kā pati nonācāt līdz tam, ka ilustrēšana kļūst par profesiju?

– Bērni ne tikai skatās, bet arī paši zīmē. Daži to pārtrauc darīt, daži ne. Es laikam biju viens no tiem bērniem, kas nebeidza zīmēt. Dažādos posmos esmu zīmējusi atšķirīgi, jo gāju dažādās skolās, katrai bija sava specifika. Jau bērnībā rakstīju savus stāstiņus un zīmēju ilustrācijas. Diezgan agri man bija skaidrs, ka māksla būs tas virziens, kurā darbošos.

Pamatskolā mazliet šaubījos, sāku iet komercskolas kursos, jo tīri labi padevās matemātika, bet, par laimi, Mālpils mākslas skolas skolotāja pierunāja stāties “lietišķajos”. Ar skolām gan ir interesanti, pamatuzdevums ir zīmēt pareizi, pēc iespējas reālistiskāk, būtībā kopēt lietas.

Kad Māk­slas akadēmijā studēju vizuālo komunikāciju un pusgadu studēju Šveicē ilustrācijas nodaļā, pēkšņi nācās domāt pašai, kā tad es zīmētu dzīvnieciņus, lietas vai cilvēkus “no galvas”, un sapratu, ka to vairs nezinu, jo visus gadus biju mācījusies zīmēt “pareizi” un man nebija īsti sava stila. Šveice bija tā vieta, kur atgriezos pie tā, ko darīju bērnībā, – pie dabiskas zīmēšanas.

– Ilustrējot citu autoru grāmatas, tomēr sava brīvība ir jāpielāgo autora pasaulei. Kā pārvarēt šo pretestību, saglabāt savu rokrakstu? Un kādi autori ir tuvāki?

– Es neizvēlos autorus, mūs saliek kopā izdevniecība, jo apmēram iztēlojas, kurš ar kuru labi sader. Nekad tā īsti nav bijusi kāda pretestība – līdz šim esmu zīmējusi visu autoru stāstus vai dzejoļus, kas man piedāvāti. Viss saslēdzās jau ar pašu pirmo grāmatu, Mairas Dobeles stāstu krājumu “Nepareizas dzīves skola”.

To, kā es zīmēju, nosaka teksts un saturs. Katrai jaunai grāmatai varbūt izmantoju atšķirīgu tehniku, bet cauri vienmēr iet kaut kas mans. Piemēram, kad lasīju Laura Gundara stāstus par Vali un Spindzeli (“Sveiks, Vali!”, “Vaļa balss”, “Valis ir atpakaļ”), uzreiz acu priekšā uzausa bildes, jo teksts ir ļoti vizuāls.

Vairāk vietas interpretācijām ir dzejas krājumos. Tāpēc Jura Kronberga “Laika bikses” nāca ilgāk, jo pašai bija vairāk jāpastrādā. Tur arī uzstādīju jaunu noteikumu – zīmēt bez skices jeb apakšzīmējuma. Pielāgojoties skicei, ir sajūta, ka iekšēji mazliet sastingstu, un arī zīmējums izskatās mazliet stīvs. Man ir svarīgi, lai zīmējumā ir kaut kāds brīvums.

– Ar Juri Kronbergu sadarbība iznāca ilgāka, tieši viņš tulkoja “Kiosku” zviedru valodā…

– Esmu bēdīga, ka Jura vairs nav ar mums un viņš nepiedzīvoja Pītera Pena balvu, kas ir arī viņam. Viņa “Mākoņu grāmata” bija mana otrā grāmata, ko ilustrēju. Ilustrācijas nekad nevajadzēja kaut kā īpaši ar viņu saskaņot. Viņš tās redzēja tikai pašā pēdējā brīdī pirms drukas. Tikai vienreiz, ilustrējot “Laika bikses”, pajautāju, vai viņam nav iebildumu, ka ilustrācijā viņš ir attēlots pliks.

Juris atbildēja – droši! Man ir žēl, ka nesadarbojāmies ciešāk, komunicējot klātienē, bet pilnīgi droši varu teikt, ka sapratāmies caur viņa tekstiem. Pirmoreiz uz garāku sarunu satikāmies aizpagājušajā gadā pirms Ziemassvētkiem, kaut iepriekš bijām saskrējušies kādā latviešu saietā Briselē – tajā laikā vēl dejoju latviešu tautas deju kopā. Tieši strādājot ar Jura Kronbegra dzeju, izkristalizējas manis pašas rokraksts un brīvība.

– Pieminējāt ārzemju latviešu kopienu – cik daudz tajā iesaistāties, vai tomēr vairāk esat integrējusies šveiciešu sabiedrībā?

– Abi. Satiekos ar latviešiem, lai gan tagad, kad man ir maza meita un ir pandēmija, kontakts ir mazliet apsīcis, neesmu atsākusi dejošanu. Reizē apzināti nedraudzējos tikai ar latviešiem, jo tā ir ļoti viegli iesprūst šajā kopā. Es nešķiroju cilvēkus pēc tā, kādā valodā viņi runā, bet raugos, vai mums ir par ko runāt. Tas, ka runājam vienā valodā, nenozīmē, ka mums ir ko teikt.

– Būt grāmatu ilustratorei Šveicē – tas paver arī jaunus ceļus pie plašākas auditorijas?

– “Kioska” panākumi pasaulē lielā mērā ir izdevniecības un “Latvian Literature” platformas nopelns. Šveicē patiesībā mani vairāk pazīst kā filmu režisori, bet tagad sāku vairāk ilustrēt arī šeit. Tagad kaut kā sāk apvienoties šīs abas pasaules – ilustrācija un animācija, un arī Šveice un Latvija vairs nešķiet tik nošķirtas.

– Kādi ir mākslinieku dzīves apstākļi Šveicē šajos laikos?

– Te šobrīd ir mazliet brīvāki noteikumi nekā Latvijā. Kopš marta sākuma ir atvērti veikali, drīkst tikties līdz 25 cilvēkiem ārtelpās, ir atvērti muzeji. Mākslinieki var pieteikties stipendijām, ko izmantoju arī es, vēl gan nezinu, vai to piešķirs. Radošajiem cilvēkiem bija iespējams pieteikties uz pabalstu, tā apmērs atkarīgs no paša sociālajām iemaksām.

Ilustratorus notiekošais gan skar mazāk – mēs tāpat sēžam vienatnē pie saviem galdiem, varbūt strādājam kādā darbnīcā. Izpaliek tikai tikšanās ar publiku – pagājušajā gadā “Kioskam” bija ieplānots daudz lasījumu un pasākumu, radošo darbnīcu, taču tie tika atcelti, tāpat kā atliktas pirmizrādes ar publiku gan Rīgā Leļļu teātrī, gan Diseldorfas operā.

– Kāda ir sajūta, redzot, ka jūsu darbs pārtop citā – operas, izrādes – formā?

– Ļoti priecājos par Leļļu teātra rezultātu – tas nav kļuvis par kaut ko citu, un man patīk, ka katrs mazais stāsts ir izvērsts, katrs pircējs, kas nāk pie Olgas, ir bagātinājies. Diseldorfas opera nav gluži manu ilustrāciju vizualizējums trīs dimensijās, arī stāsts ir pārvērties un dzīvo savu dzīvi, un arī tas ir labi, jo es negribu visu kontrolēt, ļauju māksliniekiem brīvību.

– Leļļu teātra uzvedumā Daces Vītolas spēlētā Olga ir omulīga apalīte, līdzīgi kā grāmatā. Kāda ārzemju izdevniecība tomēr bija atteikusies izdod “Kiosku”, saskatot tur tā dēvēto “fatshaming” jeb resnuma kaunināšanu.

– Tā bija Lielbritānijas izdevniecība, kas pirmā ieteica filmu pārvērst par grāmatu, bet – paradokss – galu galā paši to nemaz neizdeva, jo kāds tur bija saskatījis šo izsmiešanu. Šis atgadījums man lika mazliet bažīties, kā turpmāk arī citās valstīs uzņems grāmatas vai izrādi, lai gan ne filmā, ne grāmatā es neizsmeju Olgu.

Man tas ir stāsts par sevis pieņemšanu – tu vari nokļūt savā laimīgajā vietā un būt laimīgs tieši tāds, kāds tu esi, arī – iesprūdis kioskā. Tomēr saprotu, ka tad, ja cilvēks gribēs kaut kur ieraudzīt to pašu “fetšeimingu” vai diskrimināciju, viņš to saskatīs. Tikpat labi varētu aizliegt Vinniju Pūku, arī viņš taču iesprūda truša alā

– Kas ir tas, kas šobrīd nodarbina jūsu radošo garu un dara laimīgu?

SAISTĪTIE RAKSTI

– Savā ziņā pieredzētais ar “Kiosku” kļuva par impulsu filmai, pie kā strādāju tagad. Gribu parādīt, cik dažādi cilvēki var redzēt un interpretēt vienu un to pašu lietu – mēs visi redzam realitāti tādu, kādi esam mēs paši, mēs paši piešķiram lietām nozīmi. Nu jau ir gatavs “story board” stāstam par skatīšanos un redzēšanu.

Esmu laimīga, ka varu atļauties strādāt pie saviem stāstiem, ilustrēt grāmatas, ir lieliski, ka varu darīt savu darbu. Šobrīd sākuma posmā ir arī latviešu animācijas filma “Brīnumskapis”, kam būšu māksliniece –

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 23
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 71
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien notiks kaut kas patiešām negaidīts! Horoskopi 11.maijam 3
19 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 5
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Riekstiņa: Ir jāanalizē, kur inficējas visvairāk, nevis jāver viss ciet
4 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
VIDEO. “Bērni leca pa logu no trešā stāva!” Krievijā evakuē skolu, kur apšaudē nogalināti 11 cilvēki
41 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Politologs Ikstens skaidro, vai “KPV LV” maz ir cits ekonomikas ministra amata kandidāts
41 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Rīgā izskaudīs diennakts veikalus-kafejnīcas? Skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola 17
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Riekstiņa: Ir jāanalizē, kur inficējas visvairāk, nevis jāver viss ciet
13:35
LA
LA.LV
Ziņas
Politologs Ikstens skaidro, vai “KPV LV” maz ir cits ekonomikas ministra amata kandidāts
12:59
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
VIDEO. “Bērni leca pa logu no trešā stāva!” Krievijā evakuē skolu, kur apšaudē nogalināti 11 cilvēki
12:58
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
No amata pienākumu pildīšanas atstādināts Krapsis. Policijas šefs Ruks skaidro situāciju 1
54 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 5
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Cietušais šo informāciju paturēja pie sevis!” Ģenerālprokurors komentē Tukumā degušā NMPD darbinieka lietu 33
3 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
Kas vērtīgs papaijās un vai tās būtu jāēd ikdienā? 2
6 stundas
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 28
4 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 23
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, ko mēs tagad uzstādīsim, ir 20 gadus novecojis mēsls!” Didzis Šmits par depozīta sistēmu 30
6 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Šajā cīņā netiek taupīti nekādi līdzekļi, lai noturētos pie varas!” Madonā izteikta robežšķirtne starp diviem blokiem 5
3 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Īsts dakteris uz palodzes! Kādas ir brīnumpuķes alvejas ārstnieciskās īpašības?
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bordāns: Patlaban valdības gāzēja lomā drīzāk ir pats tās vadītājs 15
4 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vai Henkuzena iecelšana ZVA amatā bijusi tiesiska: sešus gadus nevienam netraucēja, kāpēc valdība tagad pēkšņi pamodās? 9
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Palestīnieši turpina apšaudīt Izraēlu ar raķetēm 5
4 stundas
SM
Signe Mengote
Ziņas
Eksāmeni kovida ēnā: skolēni atzīst, ka stress ir pamatīgs un neziņa liela
6 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 114
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Muzikālajā šovā “Balss Maskā” triumfē Baltais Vilks: kura Latvijas slavenība tā bija?
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 71
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 154
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 5
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 183
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 33
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 77
1 diena
Inita Šteinberga
Ziņas
“Cīņa ar invazīvajām sugām ir labs veids, kā izgāzt kovidlaikā sakrātās dusmas.” Uz radikālu rīcību mudina DAP ģenerāldirektors 3
17 stundas