Dita Krenberga
Dita Krenberga
Foto – Valts Kleins

Ja reiz esam nonākušas līdz politiskiem jautājumiem, ko domā par situāciju mūsu valstī, kad apcietina Latvijas Bankas vadītāju, vienu no bankām likvidē dažu dienu laikā, un viss notiek bez saprotamiem paskaidrojumiem sabiedrībai? 3


Ticēšu Ilmāra Rimšēviča godīgumam līdz pēdējam brīdim un ceru, ka nebūs jāviļas savos uzskatos. Augsta līmeņa vadītājam ir jāspēlē lomas – jātiekas ar cilvēkiem, jāuzklausa viedokļi un jāpieņem lēmumi, un neviens nevar visu simtprocentīgi izdarīt pareizi un paredzēt visas sekas savai darbībai. Ar to negribu attaisnot vadītāja pieļautās kļūdas, ja tādas ir, bet to mēs vēl nezinām. Veids, kā tas ticis darīts, atspoguļots presē un panākts, ka par šo notikumu uzzinājusi visa pasaule, liekas aizdomīgs un tendenciozs. Izskatās, ka spēle notiek uz ļoti augstām likmēm.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

Tāpat man jāpiemin čekas maisu lieta, kas atkal tiek celta gaismā, tuvojoties vēlēšanām. Viss ir desmitkārtīgi nokavēts. Skaidrs, ka lielās zivis, kas ir bijušas vai joprojām atrodas pie varas, viņu vārdu maisos vairs nav. Vai to atvēršana garantē simtprocentīgu objektivitāti, ja zinām, ka liela daļa materiālu atrodas Krievijā un nav pieejami? Man jādomā par lietuviešu aktieri Donātu Baņoni, par kuru paziņoja, ka viņš padomju laikā bijis čekas aģents. Cilvēks ir miris un vairs nevar sevi aizstāvēt. Augstu vērtēju soli, kādu spēruši Jānis Rokpelnis, Georgs Andrējevs un vēl daži, atzīstoties sadarbībā ar Valsts drošības komiteju. Lai gan lielākais soģis ir katra paša sirdsapziņa, uzskatu, ka čekas maisu izpētes komisijai jātiek ar savu darbu galā un ar to jāiepazīstina sabiedrība.

Sarunas ievadā pieminēju, ka pērn tu nospēlēji grūtāko flautas koncertu savā mūžā, kuram biji gatavojusies pusgadu. Atzīšos, skaņdarba pirmā daļa man vairāk atgādināja skriešanās sacensības, tāpēc nav brīnums, ka pēc tās tev bija jālūdz ūdensglāze.

CITI ŠOBRĪD LASA

Man patīk izaicinājumi, taču šis izrādījās ļoti nopietns. Arī Džeimss Golvejs, kuram septiņdesmito gadu beigās šo skaņdarbu – Pastorālo koncertu flautai un orķestrim – pēc viņa pasūtījuma komponēja Hoakino Rodrigo, bija atzinis, ka tas ir grūtākais, ko līdz šim spēlējis. Komponisti parasti raksta mūziku mājās pie klavierēm vai sintezatora, taču viena lieta, ko tu vari izvirpināt ar pirkstiem uz klaviatūras, otra – ideju iznest kā flautistam, kuram arī jāievelk elpa un jānorij siekalas. Kad koncerta laikā mute kļūst sausa kā rudens lapa, iekšējās sajūtas ir diezgan izmisīgas.

Tādā brīdī sev neuzdod jautājumu – kāpēc to daru?

Citi man jautā – kāpēc tev tas vajadzīgs? Nekas pa šiem gadiem nav mainījies – joprojām patīk sevi pierādīt. Nevaru un pat nevēlos kā māksliniece stāvēt uz vietas, gribas, lai ir interesanti dzīvot! Tāpēc nepiedāvājiet man kalnus un slaloma slēpes, man pietiek ar to adrenalīnu, kas uz skatuves, jo tas ir neprātīgi liels. Pēc sarežģītu skaņdarbu sagatavošanas un grūtiem koncertiem viss cits dzīvē liekas nieks pret tiem resursiem, ko esmu ielikusi savā profesionālajā darbā.

Esi laimīga?

Nepiederu pie tiem, kas divdesmit četras stundas dienā var justies laimīgi. Vienā brīdī esmu ļoti laimīga, otrā – tieši pretēji, kā jau Etnuks. Vislabāk jūtos, kad izdodas izcils koncerts. Manā emociju skalā tas ir numur viens.

* Tikšanās reizēs ar Ditu uzrunājam viena otru ar “tu”, tāpēc šo formu izmantoju arī šajā sarunā.

Dita Krenberga, flautiste

Flautas spēli apguvusiLatvijas Mūzikas akadēmijā.

Studējusi pie pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja.

Bostonas simfoniskā orķestra kursos sadarbojusies ar Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c.

Filmējusies Rīgas kinostudijas filmās “Aija” (1987), “Dzīvīte” (1989)un “Ievas paradīzes dārzs” (1990).

Reklāma
Reklāma

2000. gadā par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā saņēmusiLatvijas Lielo mūzikas balvu.

No 2006. gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare.

2009. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni “Par spilgtu devumu mūzikāun nopelniem Latvijas vārdapopularizēšanā pasaulē”.

Ģimenē meita Marta Līna Pētersone.

Ditas Krenbergas tuvākā laika koncerti 

• 10. martā Ērika Ešenvalda “Vulkānu simfonijas” pirmatskaņojumā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

• 12. aprīlī trio sastāvā ar čellisti Ingu Sunepu, pianistu Juri Žvikovu koncertā “Tu saki?” Alojā.

• 25. aprīlī trio sastāvā kamermūzikas koncertu un sarunu ciklā programma “Trioletas. Ziedonis un mūzika” VEF Kultūras pilī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.