Finanšu eksperts: “zaļā koridora” uzņēmumu samazināšana nozīmē samazināt konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju 0
Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka Ekonomikas ministrijas virzītās izmaiņas “zaļā koridora” regulējumā samazināt uz pusi uzņēmumu skaitu, kas tam varēs kvalificēties, pēc būtības nozīmē neizmantot tā potenciālu uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošanā, salīdzinot ar mūsu tiešajiem konkurentiem – Lietuvu un Igauniju.
Uz doto brīdi no 536 uzņēmumiem, kas kvalificējas “zaļā koridora” prasībām par publisko pakalpojumu saņemšanu paātrinātā kārtībā, privilēģijas izmanto tikai 53 komersanti . Tas nozīmē, ka būtu svarīgi tieši veicināt komersantu aktivitāti, lai tādā veidā palielinātu investīciju īpatsvaru, iegūtu lielāku pienesumu budžetam, kā arī uzlabotu valsts ekonomiskos rādītājus. Jāmin, ka “zaļais koridors” paredz samazināt komersantiem administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus saistībā ar būvniecību, teritorijas plānošanu un migrāciju (darbaspēka piesaisti).
“Mainot vienu no kritērijiem uzņēmumiem – eksporta apgrozījumu no 5 miljoniem eiro uz vismaz 10 miljoniem eiro – nozīmēs, ka valsts apzināti izvēlas nevis uzņēmumus pēc tā potenciāla, bet gan veido izredzēto nozaru un profilu listi, neizmantojot iespēju kopumā uzlabot valsts konkurētspēju un investīciju vidi, salīdzinot ar vistiešākajiem konkurentiem – kaimiņvalstīm. Šāds samazinājums būtu samērīgs, ja “zaļā koridora” priekšrocības paredzētu valsts budžeta subsīdijas, bet tas paredz saīsinātus termiņus publisko pakalpojumu saņemšanai un vienkāršotas procedūras , piemēram, kas saistītas ar pašvaldību saskaņojumiem attīstības projektiem vai ārvalstu darbinieku piesaistei. Tāpēc nav samērīgi neļaut ātrāk un veiksmīgāk attīstīties uzņēmumiem, kas izpilda līdzšinējās prasības par vismaz 5 miljonu eiro eksporta apgrozījumu. Atstājot spēkā esošos nosacījumus, pārredzamā nākotnē tas nozīmētu valsts uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošanos,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.
Finanšu eksperts norāda, ka šāda eksporta apgrozījuma palielināšana atbilst ministrijas mērķim samazināt uzņēmumu loku, lai kvalificētos tikai tie komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu tautsaimniecībai. Bet vienlaikus vērš uzmanību, ka valsts sniegtās priekšrocības ir vairāk “birokrātiska” sloga samazināšana, līdz ar to izvirzītie mērķi nav samērīgi pret doto pretī “paketi”. Bet daudz vairāk Latvijas ekonomika iegūtu, ja atstātu līdzšinējo kārtību un izvirzītu mērķi sekmēt straujāku ekonomikas attīstību uz investīciju apjomu ātrāku pieaudzēšanu un iepludināšanu atpakaļ ekonomikas apritē, ko sniegtu uzņēmējdarbības vides uzlabošana.
Latvijai ir nepieciešams būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai sekmētu investīciju apjomu. 2024.gadā valsts makroekonomiskie rādītāji liecina par investīciju apjoma samazinājumu par 6,7%, kopumā veidojot 7250 miljonus eiro. Investīciju īpatsvars IKP samazinājās par 1,5 procentpunktiem līdz 22,3%, lai gan tas joprojām sakrīt ar pēdējo desmit gadu vidējiem rādītājiem. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm un pārējām Eiropas Savienības valstīm, šāds investīciju īpatsvars tautsaimniecībā ir zemāks, kas arī kavē konkurētspēju.
“Zaļā koridora” regulējums paredz noteiktiem kritērijiem atbilstošiem uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. “Zaļā koridora” mērķis ir piesaistīt investīcijas, veicināt eksportu, kā arī sekmēt aizsardzības industrijas attīstību, mazinot birokrātiskus šķēršļus un atvieglojot procesus. Uzņēmums sarakstā tiek iekļauts automātiski uz 36 mēnešiem, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
Automātisku iekļaušanu saņem tie komersanti, kuri pēdējā pārskata gadā eksportējuši preces vai pakalpojumus vismaz 5 miljonu eiro apmērā un Latvijā nodarbina vismaz 50 darbiniekus, vai arī pēdējo divu pārskata gadu laikā ir veikuši investīcijas vismaz 5 miljonu eiro apmērā (Rīgā – vismaz 10 miljoni) un Latvijā nodarbina vismaz 50 darbiniekus.
Uzņēmumi, kuri nav iekļauti sarakstā, taču plāno īstenot investīciju projektu kādā no prioritārajām nozarēm, var saņemt “Zaļā koridora” priekšrocības, iesniedzot pieteikumu LIAA, ja ieguldījumu apjoms ir vismaz 5 miljoni eiro (Rīgā – vismaz 10 miljoni), 3 gadu laikā plānots radīt vismaz 20 jaunas darbavietas, ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.
