Foto: Valdis Semjonovs

Foto. Ko un par cik patlaban var nopirkt Centrāltirgus zivju paviljonā 0

“Man, lūdzu, 700 gramus Norvēģijas laša maizītēm. Un iesāliet arī,” Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā pie pārdevēja Arkādija Čudņikova stenda prasa pircējs Gundars. Kungs šeit iepērkas bieži, jo uzticas pārdevējam un zina, krāpšana te nenotiek. Līņi, līdakas, laši, asari, mencas, karūsas, vēdzeles, paltusi, arī ekskluzīvie nēģi un zuši. Tirgū atrodamas dažnedažādākās zivis. Gan vietējos ūdeņos ķertas, gan importa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Notriektā tautumeita 10
Lasīt citas ziņas

Pēdējo gadu laikā cena nav kāpusi
“Tirgoju sarkanās zivis – lašus un foreles. Darba ir daudz un par klientu trūkumu sūdzēties nevaru,” stāsta Arkādijs, kurš novērojis, darba dienās pircēju ir mazāk, bet tuvojoties brīvdienām, to skaits manāmi pieaug. “Vasarā cilvēki vairāk izvēlējās zivis grilēšanai. Tagad vairāk pērk sālītu fileju, ko likt uz maizītēm. Lasis mums ir no Norvēģijas, forele – Somijas. Septembra beigās būs arī Latvijā ķertās zivtiņas. Zivis sālu arī tepat uz vietas. Klientu vēlmes atšķiras, taču lielākoties, cepšanai tiek izvēlēta forele, sālīšanai lasis.” Zivju paviljona pārdevējs stāsta, ka pēdējo divarpus gaidu laikā produkcijas cena nav mainījusies. Lasim cena pat mazliet kritusies. Mazliet tālāk tirgojas Žanna. Arī viņa zina teikt, ka zivju cena ir diezgan stabila. “Kādreiz šurp, kādreiz turp, bet kopumā svārstības nav lielas. Mums zivis katru dienu ir svaigas. Cilvēki nāk un pērk, sūdzēties nav pamata. Tomēr esmu novērojusi, vislabprātāk pircēji izvēlas vietējos ūdeņos izzvejotās zivtiņas. Šobrīd ir mencu sezona, tās mums ir no Baltijas jūras. Zandartiņš no Lubānas ezera, Plaudis – Daugavā ķerts.”

Darbinieku trūkuma dēļ plaukti tukši
Svetlanas vitrīnā atrodams arī paltuss. Tas maksā 12 eiro kilogramā. “Neskatoties uz to, ka zivs ir gana padārga, cilvēki pērk. Tomēr iecienītāki ir asarīši pa 2,90 eiro kilogramā un Engures ezerā ķertie līņi, kas maksā nepilnus 4 eiro kilogramā. Zuti pārdodu pa 22,90 eiro kilogramā, savukārt foreli – 10,50.” Izstaigājot visu paviljonu, jāteic, cenas ir ļoti līdzīgas. Acīmredzot, kaimiņš pielāgojies kaimiņam. Nēģi maksā 26 eiro par kilogramu, auksti kūpinātie zuši – virs 40 eiro kilogramā. Pa 10,90 eiro kilogramā var nopirkt arī vītinātus asarus un brekšus, kas atceļojuši no Kazahstānas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet paejot nedaudz tālāk, paveras bēdīgāks skats. Vairāki plaukti tukši, kur no zivīm nav ne smakas. Pie reņģu kastes stāv Pēteris, kuram jautājam, kādēļ plaukti tukši? “Nav, kas strādā. Situācija gana dramatiska – nav ne pārdevēju, ne krāvēju. Neskatoties uz to, ka algu maksājam lielāku nekā “Rimi” vai “Maximā”, cilvēku vienkārši nav. Krāvēji vēl var būt iebraucēji no trešajām pasaules valstīm, piemēram, ukraiņi vai baltkrievi, taču pārdevēji – nē, jo nezina valsts valodu.”

Oskars zvejo un arī tirgo pats
Paviljonā satiekam arī zvejnieka dēlu Oskaru. Dančauski, nevis Kļavu no slavenās latviešu kinofilmas “Zvejnieka dēls”. “Zvejniecība ir mans vaļasprieks. Zivju ir diezgan daudz, taču rudenim nākot, lašu būs mazāk. Kad ūdens kļūs aukstāks, būs jākonkurē ar roņiem, kas arī labprāt mielojas ar šo delikatesi. Zvejoju pārsvarā brekšus, zandartus, līdakas, raudas, vimbas, visu, kas dzīvo upē. Katru dienu ceļos pus četros no rīta, pus piecos jau esmu Buļļupē. Šogad pirmo gadu esmu atvēris savu stendu Rīgas Centrāltirgū. Pats arī noķerto tirgoju. Man to darīt ļoti patīk. Savu produkciju pārzinu no A līdz Z un neviens manā vietā klientam nespēs izstāstīt par to labāk kā es.” Rudenī cilvēki visvairāk pērkot plaužus jeb tautas valodā sauktos brekšus. Pavasarī – vimbas. “Ja izdodas nozvejot kādu taimiņu vai lasīti, paturu sev. Pats gatavoju un labprāt ēdu zandartus.” Pirms diviem gadiem divdesmit viena gada vecumā Oskars nodibināja savu zvejnieku saimniecību “Oskars-D”. Kaisle uz makšķerēšanu nākusi no ģimenes. Arī tēvs Juris Dančauskis kopš 1998. gada Buļļupē zvejo un šobrīd vada zvejnieku saimniecību “Staģis 1”. Centrāltirgū ciemojamies nedaudz pēc pulksten 11.00, taču Oskaram plaukts tukšs. Jautāts, kādēļ tā? Azartiskais puisis saka: “Esmu jau visu izpārdevis. Tirgū biju ap pulksten astoņiem, četras stundas un mana tirdzniecība beigusies. Nopelnu plus mīnus ap 150 eiro un dodos mājās.” Zvejnieks gan norāda, ka vietu noma Rīgas Centrāltirgū ir diezgan dārga. Kopā ar transportlīdzekļa izdevumiem ik mēnesi jāšķiras no 800 eiro.

Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.