Gada notikumi ārzemēs 0
Gada atmaskojums
Skripaļu lieta – zūd ilūzijas par Putina režīmu
4. martā Lielbritānijas pilsētas Solsberijas policisti uz soliņa bezsamaņā atrada vīrieti un sievieti, kas, kā pirmajā brīdī šķita, bija pārdozējuši narkotiskās vielas. Tā sākās starptautiskais diplomātiskais skandāls, kuram jau bijušas un droši vien vēl būs smagas sekas. Izrādījās, ka cietušie ir bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, kurus ar nervu sistēmu paralizējošu vielu “Novičok” atriebības nolūkā saindējuši Krievijas militārā specdienesta GRU aģenti. Maskava, kā ierasts, liedzās, bet angļu izlūkdienestu savāktie pierādījumi bija neapgāžami. Tas, ka no indes cieta arī Lielbritānijas pilsoņi, notikušo ļāva traktēt kā Krievijas uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem NATO valstij. Jau marta beigās vairāk nekā 20 valstis, solidarizējoties ar Londonu, kā protesta zīmi izraidīja vairāk nekā 100 Krievijas diplomātu. Sekoja arī ekonomiskās sankcijas. Jau tā saspringtās Rietumu attiecības ar Vladimira Putina režīmu Skripaļu akcija šogad pasliktināja vēl vairāk.
Gada dumpis
Parīze liesmās
Novembra vidū Francijā sākās tā sauktā dzelteno vestu protesta akcija pret valdības plāniem palielināt degvielas nodokli. Decembra sākumā Parīzē protesti izvērtās lielākajos masu nemieros, kādus Francijas galvaspilsēta piedzīvojusi kopš 1968. gada studentu dumpja. Vardarbīgi noskaņoti jaunieši uz nedēļu pārvērta Parīzes ielas kaujas laukā ar policiju. Nemieru gaitā ievainoto skaits bija mērāms vairākos simtos, bet aizturēto – tūkstošos. Vandaļi sadedzināja ielās vairāk nekā 100 automašīnu un pat izdemolēja frančiem svēto Triumfa arku Elizejas laukos. Francijas prezidents Emanuels Makrons bija spiests piekāpties protestētājiem, pagaidām atliekot degvielas nodokļa paaugstināšanu.
Gada slepkavība
Žurnālists – moceklis Džamals Hašogi
2. oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā tika ar viltu iemānīts un zvēriskā kārtā nogalināts laikraksta “The Washington Post” 59 gadus vecais žurnālists, Saūda Arābijas pilsonis Džamals Hašogi. Viņš pēdējā laikā bija pazīstams kā šīs Arābijas pussalas valsts režīma un kroņprinča Mohammeda bin Salmana kritiķis. Turcijas un ASV specdienesti drīz noskaidroja, ka tā bijusi apzināta slepkavība, ko paveikuši īpaši šajā nolūkā atbraukuši saūdiešu aģenti. Līķi sadalīja gabalos un slepus iznesa no konsulāta iznīcināšanai. Oficiāli tika noliegts, ka ar izrēķināšanos kaut kā būtu saistāms Saūda Arābijas karaļnams, tomēr aizdomas paliek un notikušais izraisījis diplomātisko krīzi, kā arī Rietumu atturību pret minēto valsti.
Gada atklājums
Ūdens uz Marsa
Starptautiskas zinātnieku komandas pētījumā, analizējot Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zondes “Mars Express” radara savāktos datus, šogad noskaidrots, ka Marsa dienvidpolā 1,5 km dziļumā zem ledus segas slēpjas ap 20 km plats pastāvīgs šķidra ūdens ezers. Tā ir sensacionāla ziņa, jo palielina iespēju, ka arī citur uz planētas varētu atrasties ūdens šķidrā veidā un varbūt pat dzīvība. Līdz šim uzskatīja, ka ūdens uz planētas parādās vien kā pagaidu plūsmas, kūstot ledum. Piekļuve ūdenim nākotnes ekspedīcijās varētu atvieglot cilvēkiem dzīvi uz Marsa. Uzskata, ka pirms 3,6 miljardiem gadu klimats uz Marsa bijis silts un mitrs un uz tā bijis daudz ezeru.
Gada izglābšana
Atbrīvoti no pazemes sprosta
Jūnija beigās un jūlijā visas pasaules plašsaziņas līdzekļi sekoja līdzi dramatiskajiem notikumiem Taizemes ziemeļos, kur negaidītu lietavu izraisītu plūdu dēļ kādā alā, četru km attālumā no izejas, bija iesprostoti 12 pusaugu vecuma zēni un viņu futbola treneris. Starptautiskā glābšanas operācija sarežģītajos pazemes apstākļos ilga 17 dienas. Visi iesprostotie tika izglābti, taču bojā gāja viens no glābējiem.
Gada saspīlējums
Kerčas jūras kauja
Krievijas bruņotie spēki 25. novembrī vērienīgā akcijā Kerčas jūrasšaurumā starp Melno un Azovas jūru sagrāba trīs Ukrainas jūrasspēka kuģus un sagūstīja 24 ukraiņu jūrniekus, kurus nogādāja Maskavā. Divas dienas vēlāk Ukrainas prezidents Petro Porošenko pasludināja 30 dienu karastāvokli 10 pierobežas apgabalos. Saspīlējums starp abām valstīm joprojām ir tāds, ka jebkurā brīdī var pāraugt atklātā karadarbībā. Maskava uz Ukrainas un Rietumu prasībām atbrīvot jūrniekus līdz šim nav atsaukusies, tādējādi izraisot jaunu staptautisko sankciju vilni un nonākot vēl lielākā diplomātiskā izolācijā.
Gada kāzas
Harijs + Megana
Lielbritānijas princis Harijs un viņa izredzētā, bijusī amerikāņu aktrise Megana Mārkla, 19. maijā salaulājās Vindzoras pils Sv. Džordža kapelā aptuveni 600 viesu klātbūtnē. Populārā pāra kāzām visā pasaulē TV tiešraidē sekoja ap 1,9 miljardiem skatītāju, kas bija vairāk nekā viņa vecākā brāļa Viljama un Keitas Midltones kāzās 2011. gadā. Oficiāli paziņots, ka nākamā gada pavasarī pasaulē jāparādās Harija un Meganas pirmdzimtajam.
Gada tikšanās
Rokasspiedieni Korejā
27. aprīlī pirmo reizi kopš 20. gadsimta 50. gadu sākuma Korejas kara noslēguma Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns tikās uz abas valstis nodalošās demarkācijas līnijas, lai paspiestu viens otram roku un sāktu sarunas, kuru tālākais mērķis ir oficiāla miera līguma noslēgšana. 12. jūlijā sekoja vēl viena sensacionāla tikšanās – vēsturē pirmās ASV prezidenta un Ziemeļkorejas vadītāja sarunas. Donalds Tramps un Kims Čenuns sēdās pie viena galda neitrālā teritorijā Singapūrā.
Gada likums
Personas dati labāk aizsargāti?
Eiropas Savienībā 25. maijā praksē tika ieviesta Vispārīgā datu aizsardzības regula. Labi domātās regulas misija bija gādāt par papildu pasākumiem ES pilsoņu personu datu aizsardzībai, tostarp attiecībā uz dažādām anketām pētījumos un mārketinga nolūkos, paredzot ievērojamus sodus un nepatikšanas par pārkāpumiem. Privātpersonas ieguva tiesības pieprasīt, lai viņu datu pārzinis dzēstu vai labotu to datus, kā arī iebilst pret savu datu uzkrāšanu. Vienlaikus neskaidrības regulas traktējumos ienesa zināmu apjukumu gan mediju, gan uzņēmumu un iestāžu darbā, jo ne vienmēr ir nepārprotami skaidrs, kādas ziņas par cilvēku publiski izpaužamas un kādas ne.
