Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: ZUMAPRESS/SCANPIX/LETA

Māris Zanders: Cilvēkus nevajadzētu lieki tracināt, ar detalizētiem aprakstiem apšaubot viņu veselo saprātu 7

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

18. gadsimta nogalē Krievijas impērijas varas iestādes bija nobažījušās par Franču revolūcijas ideju “vīrusa” izplatīšanos. Atkarībā no pasaules uzskata var dažādi vērtēt šīs idejas, tomēr kopumā citu valstu bažām bija racionāls pamats.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas
Savukārt ideju ierobežošanas mēģinājumi praksē ātri vien ieguva pārspīlējumu formu.

1791. gadā ģenerālgubernators Georgs fon Brauns izdeva rīkojumu par lietām, kādas aizliegts ievest Rīgā. Pieņemsim, ka daļa no sarak­sta bija – vismaz no varas iestāžu viedokļa – saprotama: “Aizliegti visi vara grebuma iespieddarbi, kuros atainoti tagadējie notikumi Francijā, tāpat grāmatas, kas ilustrētas šādiem attēliem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr ar to varas pārstāvji neaprobežojās un aizliegtā importa sarakstā parādījās arī “visas galantērijas preces, kā vēdekļi, tabakas dozes, adatas, kas izgatavotas zobenu, šauteņu, pistoļu vai lielgabalu veidā”.

Latvijas valdība, 2. februārī lemjot par ārkārtējās situācijas Latvijā pagarināšanu līdz 6. aprīlim, acīmredzot vismaz daļēji cenšas koriģēt līdz šim lietoto ģenerālgubernatora Brauna vārdā nosaucamo metodi. Proti, mēģināt iztēloties visus iespējamos riskus un detalizēti reglamentēt cilvēku uzvedību.

Vismaz tā var saprast premjera un ekonomikas ministra pausto, ka mazumtirdzniecībā nopērkamo/nenopērkamo preču “sarakstu” nebūs, darbu varēs atsākt grāmatnīcas un tuvākā nākotnē arī skaistumkopšanas sektors.

Jāpiezīmē, ka Brauna metodes izmantošana toties dūšīgi turpinās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Piemēram, man nav īsti skaidrs, kā veikalnieki Beļģijā (stingru ierobežojumu režīms līdz 1. martam) spēj izkontrolēt, lai pircējs ierodas ne tikai cēlā vienatnē, bet arī uzturas veikalā ne ilgāk par 30 minūtēm (un kāpēc ne 25 vai 35?).

Man arī grūti iedomāties, kā praksē tiek ievērots aizliegums Īrijā sportošanas ietvaros attālināties no mājokļa tālāk par 5 kilometriem (3,1 jūdzi).

Tāpat būtu interesanti uzzināt, kādēļ Francijā, šā gada 16. janvārī pastiprinot ierobežojumus, tika pieņemts lēmums, ka veikali jāslēdz nevis 20.00, bet jau 18.00 (atklāti sakot, arī 20.00 Latvijā dzīvojošam cilvēkam izklausās ļoti skarbi, tomēr jautājums – kāpēc ne 19.00?).

Citiem vārdiem sakot, iepazīstoties ar BBC 3. februārī sagatavoto kopsavilkumu par ierobežojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, jāsecina, ka instrukciju rakstīšana ir cieņā ne tikai Latvijā.

Es atbalstu ierobežojumus, tomēr ir skaidrs, ka šo regulējumu jēga ir tieši saistīta ar to, vai cilvēki tos ievēro, jo, kā saka, katram policistu blakus nepieliksi (turklāt nav garantijas, ka simboliskais policists pats noteikumus saprot un atbalsta).

Piemēram, jau minētajā Beļģijā pie manis varētu ciemoties tikai viens citas mājsaimniecības pārstāvis, turklāt vienmēr viens un tas pats. Nesākot diskutēt par šādas normas jēdzīgumu, skaidrs, ka neviens to izkontrolēt nevar, tātad normas izstrādātāji paļaujas uz manu apzinīgumu.

Savukārt, ja es nesaprotu jau minēto 30 minūšu normu, tad kādēļ gan lai es akceptētu citas? Respektīvi, ja Latvijas valdība ir pamatoti ķērusies pie ierobežojumu regulējuma pilnveidošanas, būtu svarīgi, lai viena mēģinājuma mikromenedžēt cilvēkus vietā nestātos cits mikromenedžējums.

Tā sabiedrības daļa, kas pandēmiju neuztver nopietni, tāpat detalizētu regulējumu neievēros – šo cilvēku gadījumā veiksme jau būs tad, ja tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi.

Savukārt tie, kuri uztver Covid-19 kā reālu problēmu, paši cenšas savu dzīvi pārkārtot tā, lai mazinātu riskus, – šos cilvēkus nevajadzētu lieki tracināt, ar detalizētiem aprakstiem apšaubot viņu veselo saprātu.

Turpinot vēsturisko salīdzinājumu tēmu, pieminēšu pavisam nesen iznākušo Andra Caunes grāmatu par transporta vēsturi Rīgā. Pirmajiem auto bija dažādi apraksti – “paškustīga ekipāža bez zirgiem”, “motora dzīti spēkrati” u. c. –, tomēr skaidrs, ka tie apzīmē vienu un to pašu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Mēs varam visvisādi apzīmēt epidemioloģiskās situācijas līmeņus un ierobežojumu režīmus, tomēr visi šie valodiskie vingrinājumi ir reducējumi uz to, ka – “ir nopietnas problēmas”.

Primāri ir panākt, lai vairāk cilvēku apzinās pašas problēmas (pandēmijas) pastāvēšanas faktu, jo apzināšanās gadījumā mazināsies arī nepieciešamība mocīt galvas un nervus ar ierobežojumu papildināšanu un pielabošanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
Lasīt citas ziņas
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim