ES līderi pirmoreiz šogad tikās klātienē – par ieejas biļeti kalpoja negatīvs Covid-19 tests un sejas maska 5
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ES Sociālajā samitā prezidējošās Portugāles pilsētā Portu ES līderi pirmoreiz šogad tikās klātienē. Par ieejas biļeti kalpoja negatīvs Covid-19 tests un sejas maska. Vēl bez citiem jautājumiem (Covid-19 vakcīnas intelektuālās tiesības, ES un Indijas samits) par galveno tika izvirzīta ES sociālo jautājumu stratēģija nākamajiem desmit gadiem.
Pandēmija palielinājusi bezdarbu
Šī sanāksme notika koronavīrusa pandēmijas izraisītas krīzes laikā, kas bez darba atstājusi tūkstošiem cilvēku. “Tā kā vakcinācija norit labi un mēs atgriežamies normālā dzīvē, ir laiks labot mūsu sociālo struktūru, ko ievainojusi krīze,” samita priekšvakarā tvītoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Sociālajām problēmām, tostarp darbam, apmācībai un cīņai pret nabadzību, ir jābūt “absolūtai prioritātei” un jāparāda, ko “Eiropa var sasniegt”, viņa norādīja samita atklāšanas runā.
2017. gadā līdzīgā samitā Gēteborgā noteica Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas ietver 20 galvenos principus ceļā uz spēcīgu sociālu Eiropu. Šī gada martā Eiropas Komisija iesniedza rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai.
Rīcības plānā ir noteikti trīs galvenie mērķi, kas jāsasniedz visā Eiropā līdz 2030. gadam: nodarbinātības līmeni vismaz 78%, vismaz 60% pieaugušo katru gadu apmeklē mācību kursus, samazināt sociālās atstumtības vai nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu par vismaz 15 miljoniem cilvēku.
ES valstu un valdību vadītāji deklarācijā sola radīt darba vietas un samazināt nabadzību Covid-19 pandēmijas satricinātajā ES. Sociālo garantiju vietā – kvalificēts darbs, ko pieprasa jaunā vides politika un digitālās tehnoloģijas, nosakot vajadzību pēc mūžizglītības un pārkvalificēšanās.
Ar šo deklarāciju atzīts, ka vidusskolas izglītība vairs nav pietiekama un ka jāmācās līdz pat pensionēšanās brīdim.
“Šis ir vēsturisks brīdis,” sacīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kura valsts pašlaik prezidē ES Padomē un lika vislielākās cerības uz šo samitu. Tomēr viņa vārdi, ka “šī ir visplašākā, visambiciozākā uzņemšanās, kāda varbūt jebkad bijusi”, šķiet, vairāk atspoguļo vēlamo nekā esošo.
“2017. gadā tika apstiprināti 20 galvenie principi. Tagad mums ir rīcības plāns,” viņš secināja samita noslēgumā.
Dalībvalstis neļauj ES lemt par sociālo politiku
Pirms samita iniciatīvu bija daudz, un Portugāle kā prezidējošā valsts, kā arī arodbiedrība un daudzas nevalstiskās organizācijas lika lielas cerības uz nopietnu izrāvienu sociālo tiesību aizsardzībā.
Taču tās atdūrās pret “taupīgo četrinieka” pretestību. Budžeta donori – Austrija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija – ierobežoja ES budžeta palielinājumu, samazinot kopējos parādus Atveseļošanās fonda finansēšanai.
Šīs valstis pamatoti apšaubīja, vai pēc diviem gadiem – pēc ekonomikas krituma un lielākiem parādiem – valstis spēs uzņemties jaunas sociālās saistības.
Piemēram, pērn oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropā. Tā gan nenozīmē vienādu minimumu visā ES, bet gan vienādus principus.
Teiksim, minimālo algu, kas ir ne mazāka par pusi no vidējās algas attiecīgajā dalībvalstī. Dažas dienas pirms samita Austrijas darba ministrs Martins Kēhers noraidīja ideju par minimālo algu ES mērogā, atgādinot, ka šis jautājums ir tikai dalībvalstu kompetencē.
Pirms samita 11 dalībvalstu valdības nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, brīdinot par pārāk tālu ejošiem darba tirgus un sociālās politikas pasākumiem, kas jau iejaucas dalībvalstu kompetencē. “ES līmenī būtu pilnībā jāievēro Savienības, tās dalībvalstu un sociālo partneru kompetences sadalījums,” norādīts paziņojumā, ko parakstījusi arī Latvija.
Tāpēc namatēvu un sociālo partneru gaidītā izrāviena samitā nebija – tas tikai atkārtoja apņemšanos īstenot Gēteborgas 2017. gada rezolūcijas, pakļaujot tās šolaiku programmai “Eiropas digitālajai, zaļajai un taisnīgajai pārejai”. Sociālo jautājumu risināšanas vietā tikai uzlaboja sociālo atmiņu.
Sociālo standartu vietā – mūždarbs
“Pandēmija ir atklājusi dažus mūsu ekonomikas paradoksus,” samitā sacīja fon der Leiena. “Tikai padomājiet par tā saucamajiem būtiskajiem darbiniekiem: no veselības aprūpes speciālistiem līdz ierēdņiem, no apkopējiem līdz preču piegādātājiem.
Tagad mēs visi zinām, cik mūsu ikdienas dzīve ir atkarīga no viņiem, no viņu darba, no riska, ko viņi uzņemas. Viņu ieguldījums šīs pandēmijas laikā bija nenovērtējams. Un tomēr, tik daudzi no šiem būtiskajiem darbiniekiem nebauda tādas pašas tiesības un tādu pašu sociālo nodrošinājumu kā citi. Eiropas sociālai tirgus ekonomikai ir jāstrādā arī viņu labā.”
Lielākais ieguvums no samita – mērķis panākt nodarbinātību 78% strādājošo un mūžizglītību ikvienam, lai saglabātu vietu starp viņiem.
Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par atsevišķiem “mūžizglītības kontiem”, lai palīdzētu darba ņēmējiem iegūt jaunas prasmes vai sagatavoties jaunai karjerai.
Tā kā nabadzības un sociālās atstumtības draudiem Eiropā ir pakļauti 20,9 procenti iedzīvotāju un 22,5 procenti bērnu, deklarācijā aicināts apkarot nabadzību, jo īpaši bērnu vidū, novērst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem un stiprināt valstu sociālās aizsardzības sistēmas.
Ne vārda par minimālo algu vai garantēto ienākumu. Tomēr Eiropas Parlamentā diskusijas par kritērijiem minimālās algas noteikšanā turpināsies.
Viedokļi
Olivjē De Šuters, ANO īpašais referents galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos, Lēvenas universitātes profesors: “Dalībvalstu starpā notiek institucionalizētas sacīkstes, kas konkurences vārdā samazina algas un samazina darbinieku aizsardzību.
Neskatoties uz nodarbinātību, 20,5 miljoni darba ņēmēju joprojām ir nabadzībā nestandarta nodarbinātības veidu pieauguma un pārāk zemo algu dēļ.
ES ir jāpievēršas šai kaitīgajai konkurencei kā daļai no tās centieniem apkarot nabadzību un aizsargāt sociālās tiesības.”
Krišjānis Kariņš, Latvijas premjerministrs intervijā “Politico” samita laikā: “Grūtības ne tuvu nav beigušās. Ir ļoti svarīgi pārkvalificēt darba ņēmējus no nozarēm, kas nekad pilnībā neatjaunosies. Daudzi no šiem darbiem vienkārši neatgriezīsies. Jaunu prasmju nodrošināšana ir ārkārtīgi svarīga.
Tieši uz to mēs koncentrējamies savā valstī, tas ir, nodrošināt cilvēkiem jaunas prasmes, mudinot viņus pārcelt savas darba vietas uz produktīvākām nozarēm.”
Aija Lasmane, biedrības “Vecdaugavieši” valdes priekšsēdētāja, Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” koordinatore Latvijā: “Sociālās tiesības, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, Latvijā nav iedzīvinātas pilnībā, ko apliecina gan Satversmes tiesas spriedumi 2020. gadā par sociālās sistēmas neatbilstību Satversmei, gan medijos atspoguļotā informācija par sociālo tiesību pārkāpumiem.
Aicinām aktīvi iesaistīties sabiedrības informēšanā par Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, to ieviešanas plānu un uzstāt uz to strauju ieviešanu Latvijā.”
