Atis Klimovičs: Gaudu un vaimanu vietā – azarts un enerģija 5
Zemessardzes militārās pamatapmācības nometnēs, kur nākamie Latvijas bruņoto spēku pārstāvji apgūst pirmās militārās prasmes, nav laika žēlabām. Tur nedzirdēt lielu sabiedrības daļu pārņēmušo gaušanos par smagajiem dzīves apstākļiem un vilšanos savā neatkarīgajā valstī. Tā vietā vērojams azarts, enerģija un gados pavisam jauno puišu un meiteņu, lielākajam vairumam no 18 līdz 23–25 gadiem, vēlēšanās pa īstam iemācīties karavīra amatu. Nepārspīlēsim, jo arī šajā darbā līdz atzīsam profesionālismam iemaņas slīpējamas ne vien mēnešu, bet pat gadu garumā, gluži tāpat ka citās profesijās. Un tomēr – rūpīgais instruktoru darbs, no vienas puses, un apmācāmo jauno zemessargu ieinteresētā attieksme pret apgūstamo priekšmetu, no otras – garantē labu iznākumu. Ja pēc trīs nedēļas ilgā kursa pieredzējis latviešu kaprālis saka jaunajiem zemessargiem, ka ar viņiem, ne mirkli nešauboties, kopā ietu kaujā, nav šaubu par vajadzīgā rezultāta sasniegšanu. Tas nozīmē, ka nieka trīs nedēļās ir izveidoti jauni Latvijas karavīri.
Viens no šāda iznākuma sasniegšanas priekšnoteikumiem ir pamatapmācības nometnes raitais darbs. To nodrošina arī labā apgāde un pieņemamie dzīves apstākļi – tas bija vērojams Zemessardzes 3. brigādes pamatapmācības nometnē “Meža Mackeviči”. Viens otrs kaprālis tikai piebilst: kaut kas neredzēts – kondicionieris, baltas segas un spilveni, un silta duša piedevām. Šādi apstākļi, arī garšīgais ēdiens, ļauj darboties spraigā režīmā. Bez tāda labus rezultātus, protams, nesasniegt. Piemērs – pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana. Atšķirībā no redzētā autovadītāju kursos, kur tai parasti tiek pievērsta vien formāla uzmanība, zemessargu nometnē ne vienam vien apmācāmajam nācās krietni pasvīst, jo atlaižu nebija nedz teorētiskajā testā, nedz praktiskajā palīdzības sniegšanā. Tas pat sakāms arī par citiem kursa priekšmetiem, kā arī desmit dienas ilgo šaušanas apmācību. Nometne beidzās ar lauka kaujas iemaņām mežā. Ar pozīciju iekārtošanu, nakts sardzi, sākumā “sausajiem” uguns un kustības treniņiem, bet tad jau arī ar “slapjajiem”, lietojot salūtmunīciju.
Vēlēšanās sevi pārbaudīt, iziet ārpus ierastās komforta zonas, vēlēšanās sargāt Latviju, tāds ir jauno zemessargu paustais skaidrojums viņu lēmumam par iestāšanos Zemessardzē. Trīs nedēļas ilgajā nometnē no 172 jaunajiem zemessargiem dažādu iemeslu dēļ atbira vien 10 – pārējie devās mājas kā jauni latviešu karavīri. Tādi, kas pārbaudījuši savas spējas un guvuši izpratni par darbošanos kolektīvā, – mazā vienībā. Šiem jaunajiem cilvēkiem nozīmīgi šķita augstu komandieru atzinīgie vārdi, pateicība par gatavību kaut ko no sevis ziedot dzimtenei. Pieredzētais Meža Mackevičos nostiprināja pārliecību, ka patriotiski vārdi reizēm ir ļoti atbilstoši, vismaz zemessargu pamatapmācības noslēgumā noteikti. Tādu netrūka arī kapelāna, majora Raimonda Krasinska runā, un varbūt tas deva papildu iedvesmu jaunajiem zemessargiem no visas sirds nodziedāt “Dievs, svētī Latviju!”.
